Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms diviem gadiem, tālajā 2020. gada martā rakstīju par koronavīrusu un raksta ievadu šobrīd ar prieku citēju: „Cilvēks uzskata sevi par radības kroni. Šķiet, ka arī vīrusi sevi uzskata par radības kroni. Ir atšķirības – vīrusu uz zemeslodes ir vairāk gan pēc skaita, gan pēc sugām, gan pēc svara, gan pēc ietekmes uz zemeslodes skābekļa apmaiņu, klimatu, augsni, augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Vīrusi uz zemeslodes dzīvo vismaz 4 miljardus gadu ilgāk par cilvēku, un vīrusi dzīvos arī pēc tam, kad cilvēki izmirs vai vienkārši ar ķīmiju, ieročiem un skābekļa pārtēriņu padarīs zemeslodi hordaiņiem (t.sk., zīdītājiem, t.sk., cilvēkam) neapdzīvojamu. Cilvēkam vīrusus no zemeslodes iznīdēt neizdosies, par pretējo es neesmu pārliecināts. Jebkurā gadījumā SARS-CoV-2 nebūs tas vīruss, kas varētu iznīdēt cilvēkus uz zemes, bet vīrusi laiku pa laikam rada kādu pandēmiju, kas paretina cilvēku skaitu uz zemeslodes.

Vīruss nav mazākais radījums uz zemes. Iespējams, vīrusi uz prioniem (liellopu sūkļveida encefalopātiju jeb Kreicfelda - Jakoba slimību izraisa nervu šūnu sastāvā esošās olbaltumvielas molekulas defekta forma - prions) skatās kā uz sīkbūtnēm, gluži kā mēs skatāmies uz vīrusiem. Bez prioniem ir arī citas par vīrusiem mazākas dzīvības formas, kaut arī grūti tās definēt par dzīvības formām. Pats vīruss dzīvo tikai svešā šūnā kā obligāts parazīts, bet ārpus šūnas vienkārši eksistē. Spēj eksistēt ļoti ilgi. Ledājos atrasti simts tūkstošu gadu veci vīrusi, kuri to vien gaida kā nonākt kādā dzīvā, piemērotā šūnā un atsākt dzīvot. Nebūt ne katrs vīruss var dzīvot jebkurā šūnā.

Vīruss ir dzīvības indikators. Visur, kur ir dzīvība - okeānā, jūrā, augsnē, augos, dzīvniekos, baktērijās –, visur atrodami vīrusi. Vīrusi ir iesaistīti skābekļa izdalē un ogļskābās gāzes absorbcijā, jo daļa augu bez vīrusiem vispār nespēj iztikt un bez vīrusu atbalsta ogļskābo gāzi absorbēt nespētu. Katram cilvēkam ir kādi 300 dažādu vīrusu, citam vairāk, citam mazāk.

Par dažiem no vīrusiem, kas cilvēkā mājo, mēs esam informēti, ka tie izraisa slimības - HIV/AIDS, hepatītus, herpes čūlas un jostas rozi, citomegalovīrusa kārpas un noguruma slimību, bet par citiem lāga nezinām neko. Daļa vīrusu izraisa vēzi kā papilomatozais vīruss, bet citi vīrusi (tas gan ir pieņēmums) šūnām palīdz no vēža izvairīties vai pat sargā no vēža. Katrā ziņā cilvēka DNS un RNS var atrast neticami daudz vīrusu atstātu nukleīnskābju komplektu.

Par vīrusu kā obligāto parazītu ir tā - cilvēks vīrusu uzskata par parazītu, bet vīruss cilvēka šūnu - par mājām. Līdzīgi - cilvēki zemeslodi uzskata par savām mājām, bet, iespējams, zemeslode cilvēkus - par parazītiem. Gluži tāpat kā cilvēks piesārņo zemeslodi ar visiem iespējamajām ķīmiskajām indēm, spridzina atombumbas vai izrakņā karjerus (bojā zemei ādu), proti, posta savu vienīgo planētu, savas mājas, tieši tāpat arī vīruss laiku pa laikam iznīcina savas mājas - cilvēka šūnu.”

Divus gadus esmu katru dienu lasījis par koronavīrusu, par Covid-19, par vakcīnām, dažādiem medikamentiem, epidemioloģiju, jauniem vīrusa variantiem, aizsardzību, imunitāti. Esmu lasījis gan viedokļrakstus, gan pētījumus, gan pieņēmumus, gan (manuprāt) pilnīgas aplamības. Parasti dažas reizes mēnesī esmu arī kaut ko par koronavīrusu uzrakstījis pats, un dažkārt mans viedoklis bijis atšķirīgs no vairākuma viedokļa.

Es varētu jau uzskatīt koronavīrusu par savu intelektuālo draugu - mani viņš netraucē, toties interesē (esmu pārslimojis asimptomātiski), un pieļauju, ka viņam par mani varētu būt līdzīgs viedoklis, nu, piemēram, viņam varētu būt teorētiska interese par manām plaušu intestīcija šūnām.

Šodien, pēc diviem gadiem, mana galvenā atziņa par koronavīrusu man ir - es gandrīz neko par viņu nezinu. Koronavīruss man ir atgādinājis vecveco patiesību - jo vairāk es zinu, jo vairāk es nezinu.

Es apskaužu tos, kas par koronavīrusu zina visu, un kuri ar pārliecību savas zināšanas pauž ikdienā - filologu Krišjāni Kariņu, pianistu Danielu Pavļutu, bet jo īpaši Re:Baltiku (turpmāk - re:čekisti) un Latvijas televīzijas žurnālistus. Nevajag nekādu studiju, rakstu vai konferenču, nevajag autoritāšu vai pārdomu - re:čekisti var ar sociālistiskas pārliecības spēku kritizēt, piemēram, Zinātņu akadēmijas prezidentu Ivaru Kalviņu.

Tas, kas paliks uz re:čekistu sirdsapziņas, ir daudzu cilvēku nāve, kas informatīvā viesuļa apstākļos (2 metri, maskas, ziepes, mobilā aplikācija, vakcīna) pārstāja rūpēties par savu veselību, pārstāja ārstēt savas hroniskās slimības (īpaši hiperholesterinēmiju, hipertoniju, diabētu, plaušu slimības), pārstāja sportot, pieņēmās svarā, bet tieši liekā svara, mazkustības, blakusslimību dēļ mira no Covid-19.

Nevēlēdamies atņemt Krišjānim Kariņam un re:čekistiem zināšanu monopolu, lūdzu visu manis tālāk rakstīto uzskatīt par pieņēmumiem un pārdomām. Ar šādiem pieņēmumiem un spekulācijām ir pārpilna zinātniskā un informatīvā telpa, un šajā telpā saduras pilnīgi pretēji viedokļi, bet jo īpaši - prognozes.

Jebkurā gadījumā vakcinācija ir sasniegusi labu rezultātu - ar Covid-19 vakcinētie slimo vieglākā formā. Vakcinācija nav sasniegusi cerēto attiecībā uz stabilu imunitāti pret Covid-19, pasargāšanu no slimības pilnībā un iespējas nepārnēsāt vīrusu. Cerējām uz labāku vakcinācijas rezultātu, bet jāteic, ka arī pašreizējais rezultāts ir labs un vērā ņemams. Tomēr ir dažas problēmas, kas neliek miera. Latvijas informatīvajā telpā pārliecinoši dominē viedoklis, ka "BioNTech-Pfizer" un "Moderna" vakcīnas ir labas, tās ļoti der arī trešajai, ceturtajai un astotajai balstvakcinācijai, bet "AstraZeneca" un "Janssen" vakcīnas nav tik labas un to imunitāte jāvērtē sliktāk.

Nelaime tāda, ka pasaulē šobrīd nav stabilu salīdzinošo pētījumu attiecībā uz vakcīnām, ko būtu veikušas pilnīgi neitrālas universitātes vai valstiskas pētniecības iestādes. Tādēļ visi pieņēmumi balstās uz pašu vakcīnu ražotāju sniegto informāciju. "BioNTech-Pfizer" un "Moderna" iegulda ievērojami vairāk naudas informatīvās telpas piepildīšanā, un tādēļ rodas iespaids, ka tās ir labākas. Bet ticēt reklāmas rullītim nav tas pats, kas ticēt salīdzinošam pētījumam. Man nav izdevies atrast pārliecinošus pierādījumus pozitīvai pieredzei no vakcinācijas, lietojot (mainot) dažādas vakcīnas.

Otra problēma ir apstāklī, ka dabiska imunitāte pēc pārslimotas Covid-19 ir labāka par vakcīnu radīto imunitāti. Man nav jātaisnojas, kāpēc es ļoti uzticos Izraēlas zinātnieku pētījumiem, rakstiem un pārdomām, kāpēc uzturu kontaktu ar Izraēlas ārstiem - mani pārliecina viņu pētījumi (arī Izraēlā ir lielas ļaužu grupas, kuras ir skeptiskas, ja ne agresīvi noliedzošas pret vakcināciju, bet šīs ļaužu grupas ir izcils materiāls salīdzinošiem pētījumiem).

Izraēlas pētījumi liecina, ka optimālākā imunitāte ir kombinācijai - pārslimojis ar vai bez simptomiem un vienreiz vakcinējies. Nelaime tāda, ka Latvijā par Covid-19 pārslimojušu cilvēku uzskata tikai tādu, kam slimība apliecināta ar polimerāzes ķēdes reakcijas testu (antigēna testu lietošana šim nolūkam ir nepietiekami maz akceptēta). Patiesībā lielākā daļa no tiem, kas pārslimo Covid-19 viegli vai vispār bez simptomiem, neuzzina par šīs pārslimošanas faktu vai arī - noskaidro to pēc antivielu testa. Bet par antivielu testu viedokļi ir tik ļoti atšķirīgi, ka šo testu rezultāti netiek nopietni izvērtēti.

Trešā problēma ir jaunā omikrona varianta lielais lipīgums un salīdzinoši vieglā slimības gaita. Šobrīd informatīvajā telpā dominē viedoklis, ka ar omikronu nepārslimos tikai tie, kam būs stabilas antivielas no pārslimošanas vai kombinācijas - pārslimošanas un vakcinācijas. Toties slimības gaita omikrona gadījumā nereti ir viegla, antigēnu testi rāda pozitīvu rezultātu ļoti īsu laiku vai, iespējams, neuzrāda nemaz.

Tad nu liela daļa no tiem, kas tiek pie laboratoriska izmeklējuma dažas dienas pēc pirmajiem slimības simptomiem, saņem negatīvu rezultātu. Pazīstu ģimeni, kur māte un dēls (praktiski vesels) saņēma pozitīvu testa rezultātu, bet tēvs un meita, kas ģimenē saslima pirmie, - negatīvu. Jebkurā gadījumā Latvijas laboratoriju kapacitātes februāra sākumā būs nepietiekamas vīrusa saslimšanas incidencei.

Ceturtais - šajā ļoti augstajā saslimstībā praktiski ir neiespējami izsekot kontaktpersonām un infekcijas nodošanas ceļiem. Jebkurā gadījumā autobusā ir vismaz viens omikrona izplatītājs, un, man šķiet, arī jebkurā gadījumā arī katrā klasē ir viens izplatītājs. Jurijs Perevoščikovs ar komandu vairs nav spējīgs izsekot visām slimības izplatības takām.

Patiesībā ierobežojumiem vairs nav nozīmes, jo apturēt omikrona vilni ir neiespējami. Bet šis omikrona vilnis rada labu imunitāti, iespējams, ka labāku par vakcīnas radīto. Ir pienācis laiks pārtraukt masku balli. Ne jau visur - esmu pilnīgi pārliecināts, ka slimnīcās, medicīnas iestādēs, sociālās palīdzības namos personālam būtu jāturpina nēsāt FFP2. Maskām skolas bērniem nudien nav lielas jēgas. Bet tas jau ir cita raksta temats.

Nobeigumā es vēlos publicēt to, ko esmu rakstījis 2020. gada maijā:

„Šķiet, esam ar koronavīrusu iepazinušies. Vīruss dzīvo dažas dienas, kas ir gauži īss mūžs, salīdzinot ar cilvēka mūžu, bet tikpat nenozīmīgs attiecībā pret zemeslodes vai visuma vēsturi.

Un es aicināšu Jūs paraudzīties uz vīrusu ar pozitīvu skatu, jo patiesībā jau arī vīruss ir tādi pati Dieva radība kā mēs.

Cilvēcei koronavīruss ir vienlaikus sodība un vienlaikus unikāla dāvana. Nekad uz zemeslodes, kopš uz tās saimnieko Homo sapiens, nav bijis tāda unikāla brīža, kad būtu apstājušies visi kari. Pat Olimpiskās spēles karus līdz šim ir mazinājušas, nevis apturējušas. Koronavīruss karus ir apturējis, terora aktus gandrīz apturējis, un, pretēji prognozētajam - samazinājis arī vardarbību un slepkavību skaitu uz zemeslodes. Tik drošā un mierīgā pasaulē neviens no mums nekad nav dzīvojis. Mirstība uz zemeslodes ir ievērojami samazinājusies, jo vienkārši nav vairs kara.

Ir samazinājusies mirstība no citām slimībām. Koronavīrusa dēļ pieaug dzīves ilgums uz zemeslodes. Izrādās - pat Āfrikā un Indoķīnā cilvēki sākuši mazgāt rokas, distancēties, termiski apstrādāt aizdomīgu pārtiku. Globāli samazinājusies saindēšanās ar pārtiku. Samazinājusies saslimstība ar A un E hepatītu, un jādomā arī ar B un C hepatītu, kaut par to mums nav pietiekami daudz datu.

Distancēšanās, klepošana elkonī, nešķaudīšana uz citiem ir samazinājusi tuberkulozes mikobaktērijas pārnesi. Gan koronovīrusa, gan tuberkulozes izplatīšanā svarīga ir distancēšanās, elpošanas higiēna, klepus etiķete un pareiza krēpu likvidēšana. Bija neiespējami iemācīt cilvēkus distancēties no tuberkulozes nēsātāja vai tuberkulozes nēsātājam iemācīt neklepot uz citiem. Atnāca koronavīruss un iemācīja. Ja cilvēce distancēšanās paradumu saglabās, tuberkuloze samazināsies vai pazudīs.”

Pārlasīju šo tekstu un sabijos - vai nav tā - ja beigsies Covid-19, tad atsāksies kari?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana....

Foto

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas...

Foto

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie...

Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...

Foto

VID bravurīgās pasaciņas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes stāsts, ka X stundā (ar to parasti domā Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu) anštaltes darbība nerimsies,...

Foto

Tiesību pieejamības un taisnīguma nodrošināšanas izaicinājumi Latvijā: tiesiskās valsts īstenošana un sociālā nevienlīdzība

Tiesiskās valsts koncepcija, kas uzsver tiesību aizsardzības nodrošināšanu kā fundamentālu sabiedrības attīstības pamatu,...

Foto

Vai latviešu valodas nākotne ir apdraudēta?

Apdraudēta valoda ir tāda valoda, kurai draud izzušana, jo tās runātāji izmirst vai pāriet uz citas valodas lietošanu. Valodu izzušana...

Foto

Draudīgā numeroloģija

Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem...

Foto

Brīvā griba kā cilvēka tiesiskās un garīgās autonomijas pamats

Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam...

Foto

"Vienotības" Agitas Zariņas-Stūres nulles izpratne par izglītību un tālmācību

Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence....

Foto

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz...

Foto

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur...

Foto

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas,...

Foto

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā...

Foto

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču...

Foto

Tauta skrien, bet valsts bremzē

Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo...

Foto

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne...

Foto

Klusēšana nav miers

Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo...

Foto

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem...

Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....