Tas ir lielākais riska faktors - briškenstilā pārvērst „Rail Baltica” projektu par desmit Dienvidu tiltiem
Guntars Vītols21.05.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāda būtu mana pieeja Rail Baltica realizācijai? Pirmkārt, jāsaprot tas, ka tas būs izdevumu postenis. Dārgs infrastruktūras elements, kurš neatmaksāsies.
Dzelzceļa pelnītspēja ir pakārtota kravu pārvadājumiem, kuru mums nav un neplānojas. Jau esošais dzelzceļš šī iemesla dēļ slīgst zaudējumos (~50 miljoni gadā?), ostas konvulsē (tāpēc tā ņemtne ap nesmukajām kravām uz Krieviju).
Otrs, kas jāsaprot, - būvēt nāksies tāpat. Torpedēt ziemeļvalstu koridoru un ES projektu nav prāta darbs un politiski nereāli. Tad, kā rīkoties, jo „naudas nav”?
Pirmkārt, modulāra pieeja. Izbūvēt minimumu. Dažādas pieturas, pieslēgumus var ieprojektēt, bet realizēt ne pirmajā solī (šāda pieeja ir Igaunijā), sākotnēji viens sliežu ceļš, racionālākais maršruts.
Otrkārt, pirmajā solī nevajag ne lidostas, ne Rīgas centra elementus. Ieplāno, izprojektē, bet nerealizē pirmajā piegājienā. Nekādas briškenstila kājiņu spārdīšanas „gribu savu lidmašīnu, jo gribu, un viss”. Gribēt nav kaitīgi, bet jāpaaugas, lai nebūtu tikai jākaitina mammas maciņš.
Treškārt, Rail Baltica loma kā militārās infrastruktūras elements ir politiski jāpaceļ augstākā pakāpē. Kā nr.1. Tas ļautu cerēt uz divām lietām. Pirmkārt, lielāku līdzfinansējumu no ES. Tagad, ja nekļūdos, militārās mobilitātes kontekstā runa ir par vairākiem simtiem miljonu, bet vajag miljardu+. Eiropā var un vajag to šādi pasniegt un politiski nolobēt.
Otrkārt, šāda tipa (militāriem) projektiem ir iespējams iziet ārpus budžeta deficīta rāmjiem. Līdzīgi kā kovidlaikā tika atļauts tērēt „naudas ir tik daudz kā nekad”, vēlāk arī aizsardzības jomai tika atļauts tas pats.
Galvenais tomēr ir iziet no šī ar iespējami mazāku triecienu valsts finansēm. To izdarīt šobrīd ar esošo valdību un īpaši briškenadzi un tējas klubiņu nav iespējams. Tas ir lielākais riska faktors - pārvērst projektu par desmit Dienvidu tiltiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.