Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Paldies Lolitai Tomsonei par rosinājumu domāt un varbūt pat uzrakstīt par to plašāk. Viņa pārdzīvo šo situāciju, raksta: “Vismaz pusgadu lasu komentārus, ka valdība dara visu, lai tautu iznīcinātu, ar vakcīnām tiks izpostīti vēl dzīvi palikušie. Cik baisi dzīvot pasaulē, kurā tici - tavu kaimiņu ievēlētā valdība grib tavu nāvi.” Jā, baisi gan! Tikai man jautājums, kāpēc viņa lasa to visu tik ilgi un nopietni?

Par laimi dzīvojam puslīdz demokrātiskā, puslīdz brīvā sabiedrībā, kur cilvēkiem ir iespējams brīvi paust savus viedokļus. Un jebkurā sabiedrībā ir visdažādākie cilvēki ar visdažādāko izcelsmi, izglītību, emocionālo stabilitāti, inteliģenci, nereti ar pasaules redzējumu, kuru grūti iedomāties un vēl grūtāk izprast.

Šādi cilvēki bija un ir starp mums. Un labi, ka tā, jo dažādība izaicina domāt, savstarpēji bagātina, liek aizdomāties, ieraudzīt tādas šķautnes par kurām pats, iespējams, neaizdomātos. Neizbēgami, ka šajā dažādībā atrodas neliels daudzums - pārdesmit, varbūt pat pāris simti ļaužu, kuri ir pārliecināti, kā Lolita raksta, “ka valdība dara visu, lai tautu iznīcinātu, ar vakcīnām tiks izpostīti vēl dzīvi palikušie”.

Domāju, esmu pārliecināts, ka viņiem ir tiesības uz šādu viedokli, tieši tāpat, kā tiesības to skaļi paust un aizstāvēt. Un citiem ir iespēja meklēt argumentus un paust pretējo viedokli. Pats galvenais, apzināties un mēģināt saprast, kāpēc sabiedrībā ir šāda skarba situācijas izpratne? Tas ir nopietns jautājums.

Tāpat jāsaka, ka Latvijas sabiedrība nav unikāla, - ir arī citas, kur dramatiski mazinājusies uzticība valdošajiem politiķiem, varai. Piemēram, labi izglītotajā, demokrātiskajā Šveicē uzticība valdībai arī ir pamatīgi satricināta. Vēl 2020. gada pirmajā pusē valdībai uzticējās apmēram 60+ %, gada laikā uzticība samazinājusies līdz pat 37%, bet 2021. gada sākumā atbalsts bija nokrities jau līdz 32% (no galvas citēju Swissinfo).

Tāpat ir cilvēki, kuriem ir savs viedoklis par masku valkāšanu vai vakcīnām. Neoficiālajā Šveices galvaspilsētā Bernē vasarā pat bija neliela demonstrācija, gājiens pret masku valkāšanu. Tiesa, ne valdība, ne policija par to lielu satraukumu neizrādīja, nekādas nervozi histēriskas klaigāšanas. Bez lielas jezgas - policija pavadīja gājienu cauri Bernes vecpilsētai, un viss. Protams, ja kāds pēc tam vēlējās ieiet veikalā vai sabiedriskajā transportā bez maskas, tad viņu laipni, bet strikti pavadīja līdz durvīm (tagad ir pieņemts lēmums, ka par šādu rīcību ir naudas sods).

Tai pašā laikā jaatceras, ka cilvēki ar skarbāku viedokli parasti ir skaļāki, emocionāli aktīvāki, līdz ar to labāk pamanāmi, īpaši sociālajos tīklos. Bet vienmēr svarīgi jautāt - cik daudz patiešām viņu ir? Desmit, piecdesmit, divi - trīs, varbūt pieci simti? Vai tiešām tas ir satricinošs daudzums 1,8 miljonu Latvijā? Cik tas ir % izteiksmē no kopējā daudzuma? Vai pārdesmit pāraktīvi cilvēki, kuri domā, ka “valdība dara visu, lai tautu iznīcinātu, ar vakcīnām tiktu izpostīti vēl dzīvi palikušie”, ir pietiekams pamats vispārējām bailēm pusgada garumā?

Un visbeidzot atzīšos. Es uzticos ārstiem, speciālistiem. Bet par pašreizējo valdošo koalīciju, valdību man nav pat mazākā pamata domāt kaut ko labu. Uzskatu, ka Krišjānis Kariņš, ONG Vienotība, JKP un A/Par apzināti ļauni ņirgājās par savu valsti, tautu, sabiedrību. Jo tikai cilvēki, kuri neieredz savu valsti, var no sava vidus par ministriem izradzīties, piemēram, galēji ļauno un aprobežoto Jāni Reiru, Arti Pabriku, absolūti neatbilstošo Ilzi Viņķeli un Ramonu Petraviču.

Jā, Kariņš, Vienotības, JKP, A/Par politiķi, labi zinot, ka uztic tik svarīgās nozares ļoti apšaubāmām personām, apzināti pacēla rokas, atbalstīja viņus kā ministrus. Protams, tagad publiski un personīgās sarunās viņi rāda ar pirkstu viens uz otru un mūk no atbildības kā zaķi. Vai arī skatās acīs un izvēlas melot, ka nebija citas iespējas.

Un te man jāsaka, ka man nav baisi dzīvot sabiedrībā, kur cilvēkiem ir dažādi, reizēm pat nesaprotami viedokļi. Baisi ir dzīvot sabiedrībā, kur valdošās koalīcijas ministru izvēle ir ļauna ņirgāšanas par tautu. Un tulīt pat, šajā ierakstā uzradīsies bariņš aktīvu Vienotības, JKP, A/Par biedru, kuri pilnā nopietnībā stāstīs, ka iecelt Reiru par finanšu ministru un Petraviču par labklājības ministri bija gudra un atbildīga rīcība. Un ka vispār nebija citas izejas. Kā tad... protams. Un man ir visas tiesības jautāt - kur vispār rodas šādi ļauni cilvēki, kuri neieredz savu valsti un tautu?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...