Taupīgais eksbaņķieris ietaupa arī uz nodokļu rēķina – maksā aplokšņu algas pat savas pils darbiniekiem
Pietiek lasītājs04.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau iepriekš vairākās publikācijās aprakstīju, kā bijušais baņķieris Oļegs Fiļs spēj ietaupīt visdažādākajās dzīves situācijās – sākot no lētāka šampanieša, kas tiek paņemts līdzi, uz kūrortu braucot, beidzot ar kastroļu, kannu un pannu detalizētu uzskaitījumu. Taču izrādās, Latvijas bijušais visbagātākais cilvēks nesmādē ietaupīšanu arī uz maksāto (vai, pareizāk, nemaksāto) nodokļu rēķina, - to uzskatāmi apliecina Lursoft dati.
Vikipēdijā lasāms garāks apraksts par Laucienē, netālu no Talsiem esošo Nurmuižas pili: „Līdz 13. gadsimtam atradās Vanemas zemē, vietvārds cēlies no līvu valodas vārda nurm ("lauks"). Iespējams, ka pils celta uz kādas vecākas vasaļa pils pamatiem un jau 14. gadsimtā pie tās pastāvējis miestiņš, kas karos vairākkārt nopostīts.
Pēc Livonijas ordeņa valsts sabrukuma 1566. gadā Kandavas fogtu muižu savā īpašumā ieguva Georgs fon Firkss. Uzskata, ka 16. gadsimta beigās uzcēla četras ēkas ap iekšpagalmu. 1594. gadā muižas īpašnieki uzcēla Nurmuižas baznīcu, kurā apglabāti Georgs un Anna fon Firksi (1600).
Pils pārbūvēta 17. gs. beigās, 1830. un 1880. gados un 1909.-1912. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Pirms Pirmā pasaules kara sākuma pils īpašnieks bija Ernests Heinrihs Oto fon Firks (1866–1914), kas 1893. gadā bija precējies ar rakstnieci Alisi Konstanci Natāliju Virdžīniju Rādenu.
Nurmuižas pils telpas uzskatāmas par vienu no efektīgākajām neoklasicisma interjeru paraugiem Latvijas pilīs. Muižas apbūves kompleksu veido vairākas 18.-19. gadsimtā celtas ēkas, to papildina ainavu parks. Pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa vadītās pils rekonstrukcijas ap logailu apmalēm, sandrikiem un stūru rustiem saglabājies sgrafito tehnikā veidots manierisma stila dekors.
Pēdējā pārbūvē pils ieguva arī vairākas neoklasicisma garā stilizētas telpas, sākot ar vestibilu un kāpņu telpu un beidzot ar vairākām plašām parādes telpām. Otrajā stāvā saglabājušās pils reprezentācijas telpas - ēdamistaba, zāle un muzikantu istaba - kurās redzamas kolonnas, balti glazētas klasicisma laikmeta krāsnis, bagātīgi rotāts kamīns, sienu un griestu dekoratīvā apdare.”
Daudziem tas nav zināms, bet Nurmuižas pili 2004. gadā iegādājās tāda paša nosaukuma SIA, kuras vienīgais īpašnieks caur SIA OF Holdings ir nu jau bijušais baņķieris Oļegs Fiļs.
Vikipēdija vēsta, ka „kopš 2005. gada notiek vērienīgi pils kompleksa atjaunošanas darbi, rekonstruēta dīķu sistēma, atjaunoti tilti un daudzas ēkas: klēts, lielais zirgu stallis, vārtu tornis, dārznieka māja, kalpu māja, smēde, darba zirgu stallis un putnu māja. Izkopts pils parks”.
Raidījums Adreses pirms pusotra gada vēstīja, ka „pagaidām, jau 12 gadus, atjaunošana notiek bez tipiskās “biznesa plāna” steigas, drīzāk ar otiņām un pincetēm, nevis buldozeru. Nevar nepamanīt, ka īpašniekam (tāpat kā viņa piesaistītajiem profesionāļiem) muižas atjaunošana nav “projekts”, drīzāk misija. Un cilvēciski saprotama godkāre – aiz sevis atstāt ko paliekošu”.
Taču izrādās, ka Oļega Fiļa vēlme aiz sevis atstāt ko paliekošu neattiecas uz nodokļu nomaksas jomu, - Lursoft dati rāda, ka vismaz šajā ziņā bijušais baņķieris neuzskata par nepieciešamu dalīties ar valsti.
SIA Nurmuižas pils 2018. gada pārskats vēl nav pieejams, taču 2017. gada pārskatā minēts, ka kopumā šajā uzņēmumā strādājot un par eksbaņķiera labsajūtu rūpējoties veseli 19 darbinieki.
Tomēr uzņēmuma oficiāli sniegtie dati rāda, ka tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā gada laikā bijuši tikai 2,94 tūkstoši eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī nomaksāti 10,46 tūkstoši eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās – 20,9 tūkstoši eiro.
Aptuveni aprēķini rāda – tas nozīmē, ka oficiālā mēnešalga, par kuru Latvijas valstij maksāti nodokļi, Latvijas bagātākā cilvēka uzņēmumā ir bijusi tikai nedaudz virs 260 eiro mēnesī.
Protams, nav nekādu šaubu, ka pat Laucienē būtu grūti atrast cilvēkus, kas būtu gatavi strādāt par šādu samaksu, līdz ar to secinājums viens – multimiljonārs nav spējis atteikties no iespējas vismaz daļu atalgojuma saviem darbiniekiem izmaksāt „aploksnēs”.
Par to, vai šis ir vienīgais eksbaņķiera uzņēmums, kurā tiek maksātas aplokšņu algas, - jau tuvākajā laikā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
