Iesaki rakstu: 
Ar patiesu sajūsmu un atbildību varu teikt: ”Cik labi, ka ir internets un portāli!” Neesmu no Briseles atmucis ”dzimtenes pār..”, t.i. „glābējs”, bet nupat ir pēdējais laiks skandināt Vislatvijas trauksmes zvanu. Prezidents nepaguva pēc vārdiem par noteiktu grupu „darbiem valsts izsaimniekošanas jomā” nosusināt uz pieres sviedrus, kā šī „grupa” sevi atmaskoja.
Izcilais ekonomists, kas, spriežot pēc nebūšanām ar nezināmas izcelsmes sponsora izsniegtās „iztikas naudas” saņemšanu, nespēj tikt galā pat ar savu ienākumu deklarāciju, grasās tikt galā ar Latvijas valsts īpašumiem. Protams, ne jau viens. Nākamā dienā valsts „dižgarus” kārtējā MK saietā saaicināja „godīgākās partijas godīgākais premjers”. Steiga ir saprotama, pie „siles”, atvainojiet, varas virsotnē vēl iespējams noturēties tikai dažus mēnešus, bet tik daudz (paldies Dievam) „labo darbu” neizdarīts...
Tālāk bez humora. Sēdē tika nolemts, ka steidzami ir jāpārdod tas, ko vēl var paspēt, tas ir LMT un Lattelecom. Es iepriekš rakstīju, ka mani visvairāk interesē divi jautājumi. 1.Vai tagad Saeimā esošās partijas pagūs visus valsts īpašumus prihvatizēt? 2. Kad no letarģiskā miega pamodīsies Latvijas tauta?
Tagad atbilde ir - Prezidents tautu ir pamodinājis, tagad ir iespēja „kampējiem” sadot pa pirkstiem, jo šie politikāņi vēl var paspēt mūsu tautu apzagt!
Manuprāt, izmantojot interneta iespējas, cilvēkiem, kuri uzskata sevi par Latvijas patriotiem, etniskā piederība nav svarīga, jāmēģina komunicēt interneta telpā un steidzami organizēt masu protesta akcijas. Vēl fakts – Latvenergo dzīlēs strādā darba grupa, kuras uzdevums ir sagatavot privatizācijai visas Daugavas HES un Augstsprieguma tīklus!!!
Te tev nu bija „tautas kalpi”... Jūs saprotat, no kā visu Latviju izglāba prezidents??? Starp citu, pēc tam, kad es uzzināju šos jaunumus, es uzmanīgi sekoju TV ziņām, arī LTV-1 (valsts ziņu kanāls taču). Ne vakar, ne šodien par šo MK lēmumu neviena vārda. Tautai tas ir neinteresanti? Tas nav svarīgi, tas ir sīkums!? Es domāju, ka tā ir apzināta Saeimā sēdošo partiju inspirēta informācijas blokāde!
Tikai Krievijas 1. Baltijas kanāls „izķēra” kautrīgi smaidošo Kampara kungu un uzdeva dažus jautājumus, un saņēma stāstu par „ tikai ekspertu uzaicinājumu”.
Kur ir godīgais Saskaņas centrs, kurš, kā paziņoja viņu līderis, „nav piedalījušies valsts izlaupīšanā”. Droši vien stāvēja aiz stūra uz vakts. Tāpēc jau stāv klusu. Vai tad kaut kas neatlēca?
Kur ir Dzintars, Parādnieks – „īstenie patrioti un Tēvijas sargi”? Spriež, kā četrpadsmitgadīgiem bērniem „iešķiebt” vēlēšanu tiesības, tas ir, palielināt savu vēlētāju skatu, jo pieaugušajiem murgus par iespējamo Latvijas atkārtotu okupāciju no Krievijas puses iestāstīt kļūs arvien grūtāk un grūtāk?!
2.jūnijā pie Saeimas cilvēki Dzintaram jautāja par šo MK sēdi – izrādījās, ka viņš neko nav dzirdēji ne par sēdi, ne par tās lēmumiem! Nezināja arī Loskutovs, bet viņš taču no Vienotības – atkal meli vai kompetences trūkums?
Varbūt LMT un Lattelecom (valstij peļņu nesošu uzņēmumu) pārdošana svešai ārzemju kompānijai ir sīkums? Valsts var palikt bez saviem sakaru līdzekļiem.
Tātad atkal – iespējamais „pīrāga” gabals svarīgāks par valsts interesēm. Es ceru, ka aizstāvēt LMT un Lattelecom, ielās izies gan latvieši, gan krievi – tā būs atbilde gan lielkrievu šovinismam, gan pseidonacionālismam. Kangari ir jāaptur!
P.S. Pagājušajā nedēļā izsolē jau tika pārdoti 16 valsts īpašumi, arī viens robežsardzes postenis... Ainažu robežkontroles punkts par 55 700 latiem - vai nav par sviestmaizi - simboliski vai ne? Interesanti, kas bija īpašuma pircēji un kāda ir tā patiesā vērtība. 2.jūnijā tika piedāvāti 28 jauni objekti...
Seko mums 
2025.gada 18.martā Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā - Ģirta Valda Kristovska prasība pret Aivaru Lembergu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskās kompensācijas EUR 14 229 apmērā piedziņu. Līdz ar to stājās spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2024. gada 6. decembra spriedums, ar kuru Ģirta Valda Kristovska prasība noraidīta. Ģirtam Valdim Kristovskim jāsamaksā valstij tiesas izdevumi.
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
