Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai
Klementijs Rancāns, jurists22.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
TAUTVALDĪBAS nodrošināšanai sabiedriskās organizācijas (SO) un atsevišķu tautas pārstāvju līdzdalība lēmumu pieņemšanā Saeimas komisijās, referendumi, 10 000 parakstu vākšana portālā “ManaBalss.lv ir papildu instrumenti. Piketi, mītiņi, streiki nav tautvaldības instrumenti, jo tie nerada nekādu pārstāvniecību, pārvaldē nepiedalās, bet tie ir tikai varas ietekmēšanas līdzekļi, kuri var dot vēlamu efektu vai var palikt bez ievērības.
Atkārtoju, ka visplašākā tautas līdzdalība pārstāvniecībai un varas izpausmei, tieša ietekmēšana ir VĒLĒŠANAS, kas ir viena no ietekmīgākajām TAUTVALDĪBAS tiesību izpausmes formām, principiem.
Tā ir vai vienīgā iespēja ČETROS GADOS IETEKMĒT Saeimas sastāvu, nomainīt deputātus un valdību vai sodīt, viņus neievēlot, ja tautas vēlēti pārstāvji slikti vai tautas ieskatā nepareizi, nolaidīgi strādā, pieņem tautai neatbilstošus likumus vai lēmumus. To nedrīkst neizmantot.
TIE, KAS AICINA NEPIEDALĪTIES ŠAJĀ PLAŠAJĀ TAUTVALDĪBAS IZPAUSMES FORMĀ - VĒLĒŠANĀS, UZSKATĀMI PAR VALSTS KAITNIEKIEM.
Vienaldzība un nepiedalīšanās vēlēšanās Latvijai nodara ļoti nopietnu kaitējumu. PIRMKĀRT, vēlēšanu likumā nav noteikts, cik vēlētāju vajag, lai uzskatītu tās par notikušām. Teorētiski pietiktu pa vienam vēlētājam (kopā 5) katrā VĒLĒŠANU apgabalā. Atnāks uz vēlēšanām tie, kuriem prātā atjaunot okupācijas kārtību. Ko tad? OTRKĀRT, vēlētājam būtu svarīgi, ja būtu likums, kas atļauj "GROZĀMOS SARAKSTUS" - ierakstīt savā listē sev vēlamos kandidātus no citām listēm. Bet... nav!
Tātad paliek TREŠAIS – masveida līdzdalība vēlēšanās - SVARĪGI, lai uz vēlēšanām atnāktu maksimāli daudz vēlētāju un nobalsotu par daudzām partijām, lai tās katra iegūtu vismaz 5% + balsu. Šis variants, nav šaubu, var ļoti “kaitēt” pozīcijas varas deputātu “veselībai”, viņiem var sajaukt savu koruptīvo vai interešu konflikta saglabāšanu vai darbināšanu, grupēšanās principu, un kā rādīt deputātu grupām rīkoties, kad balsojot tiek rādīts īkšķa virziens “uz augšu” vai “uz leju”! Bet ne par to stāsts.
Ko vēlētājiem dod plaša līdzdalība vēlēšanās? Vēlētāji nobalsotu par vairākām partijām, kuras pieteikušās vēlēšanās - nevis par 3-5, lai vairākums partiju pārvarētu 5% barjeru un atsevišķi vēlētāju skatījumā vēlamie deputātu kandidāti tiktu izraudzīti un ievēlēti no visiem sarakstiem vai no vairākuma partiju sarakstiem. Proti, vēlētāji savā izraudzītā listē ierakstītu deputātu kandidātus no citiem sarakstiem, un savā listē, sarakstā vēlētāji atzīmētu ar plusu sev vēlamos kandidātus, izsvītrotu nevēlamos, un katra partija, saraksts iegūtu balsis vēlētāju vēlamajiem kandidātiem, kādus izraudzītu vēlētāji ar svītrošanu un plusu likšanu un mainītu deputātu kandidātu vietu sarakstā pēc savas izvēles.
Tātad vēlētāju aktivitāte daudzmaz ATRISINĀTU "GROZĀMO SARAKSTU" jautājumu, un Saeimas sastāvs TUVĀK atbilstu vēlētāju gribai, jo vienmēr vēlētājs saka, ka katrā sarakstā ir labi kandidāti, bet vēlētājs nevar "savākt" tos kopā, jo jābalso tikai par vienu sarakstu. Un vēlētājs sūkstās un brīnās, kādēļ viņa skatījumā vēlamie deputātu kandidāti, partijas neapvienojas, kuriem pat līdzīgas programmas un līdzīgi solījumi.
Kādreiz es kādam deputātam teicu, ka tu gudrs deputāts, bet esi "nepareizā" partijā - kura ir opozīcijā un tavus padomus neņem par pilnu. Man arī ir šaubas vai, piemēram, Ringolds Balodis un vēl viens otrs deputātu kandidāts ir pareizā partijā, bet, ja vēlētāji izvēlētā listē ierakstītu arī Ringoldu, kurš tajā nebija ierakstīts, tātad notiktu atlase pēc “grozāmo sarakstu” principa.
VĒLĒTĀJI, IR NOPIETNS LAIKS SAISTĪBĀ AR KRIEVIJAS AGRESIJU UKRAINĀ, kas radīja arī ekonomisko krīzi Eiropā un pasaulē.
Nāk vēlēšanas! Saistībā ar vēlēšanu maratonu IZMANTOSIM IESPĒJU AKTĪVAI LĪDZDALĪBAI vēlēšanās, lai nodrošinātu masveidīgu līdzdalību savas pārstāvniecības veidošanai - TAUTVALDĪBAS NODROŠINĀŠANAI. Tas pierādīs, ka Latvijā ESAM VIENOTA TAUTA, ESAM PAR SAVU NEATKARĪGU VALSTI, nevis ticēsim teiktajam ka saistībā ar vienas kādas partijas ievēlēšanu tiks apvienota tauta vai, kā izsakās, - “jāapvieno Latvijas tauta”.
Zinot atsevišķu deputātu kandidātu izteikumus, ko nozīmē šāds izteikums, kas tā par apvienošanu, jāpajautā izteikuma autoram Aināram Šleseram, vai teiktais nav viņa aicinājums, viņa vēlme vilkt Latviju uz sadarbību ar agresorvalsti, uz NVS ietekmi Latvijā, pat ar Eiropas Savienības lomas mazināšanu, jo sevišķi ar izstāšanos no NATO? Saprotams, ka situācijā ja uz vēlēšanām atnāks maz vēlētāju un tie, kuri nobalsos tikai par nevēlamu partiju (nevēlamām partijām), kas tēmē uz agresora pusi ar solījumiem tautu apvienot, nepasakot, neatklājot, ko tas nozīmē.
Vēlētāji, atcerieties, ka "TAUTVALDĪBA" - tā ir MASVEIDA DALĪBA VĒLĒŠANĀS, savas pārstāvniecības sastāva kvalitātes veidošanas un Latvijas valsts suverenitātes nodrošināšanas process. Neatstāsim savu izvēli pašplūsmai!
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
