Iesaki rakstu: 
12. aprīlī mediji publicē ziņu «Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā pusaudzis sadūris skolasbiedru». Upuris saņēmis trīs dūrienus vēderā un vienu - rokā. Cietušo nogādā slimnīcā. Iespējams, uzbrukuma motīvu pamatā ir bijusi greizsirdība. Pirms likt lietā nazi, dūrējs kādu laiku jau bija terorizējis meiteni, liedzot viņai komunicēt ar citiem puišiem.
Upura māte stāsta, ka meitene centusies meklēt palīdzību, taču pieaugušie neesot uztvēruši draudus nopietni. Dūrēju aiztur, bet vēlāk – palaiž brīvībā, jo laikam vairs nav bīstams. Tehnikuma direktors TV3 raidījumam «Degpunktā» notikušo komentēt atsakās.
Izglītības iestādes vecāki elektroniski saņem no direktora vēstuli, kurā rakstīts: «Labdien! Informējam, ka skolā noticis traģisks gadījums - 2023.gada 6.aprīlī pirms plkst. 17.00 RMMT sporta kompleksā pēc volejbola treniņa ģērbtuvē kāds jaunietis sadūra citu jaunieti – skolas audzēkni.
Cietušais šobrīd atrodas slimnīcā, veselības stāvoklis ir stabils. Tika izsaukta policija – šobrīd ir uzsākta krimināllieta, notiek apstākļu noskaidrošana un lietas izmeklēšana. Skolas administrācija šajā procesā sadarbojas ar policiju un aicina atbalstīt šīs lietas apstākļu izmeklēšanu ikvienam, pie kura policija šajā jautājumā vēršas.
Tā kā komunikācijā, kas saistīta ar traģisko gadījumu, ievērojam visas izmeklētāju norādes, par iesaistīto personu atrašanos skolā un viņu savstarpējo saskarsmi lemj policija, arī visa veida papildu informāciju var sniegt tikai policija. Par šo gadījumu esam informējuši Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta atbildīgās amatpersonas.
Mūsu interesēs ir pēc iespējas ātrāk noskaidrot traģiskā notikuma cēloņus un vainīgo, pēc iespējas izslēdzot dažādu baumu un pieņēmumu rašanos. Tāpēc lūdzam netraucēt izmeklēšanas gaitu un, kamēr izmeklēšana notiek, nesniegt par situāciju intervijas presei, televīzijai, radio un citiem masu medijiem, kā arī nekomentēt notikušo sociālajos tīklos. Domās un sajūtās esam kopā ar cietušo jaunieti, turam īkšķus par viņa veselību un ceram uz drīzu atveseļošanos. RMMT direktors Gvido Zilūzis»
Šķiet, ka tālāk notikumiem trağiskā atgadījuma kontekstā vajadzētu attīstīties aptuveni šādi - tiesa lemj par tādu drošības līdzekļa piemērošanu, kas ir samērīgs veiktajam noziegumam. Šajā gadījumā apcietinājums neliekas pārmērīgi bargs lēmums, jo varmāka ir uzvedies agresīvi - draudējis un galu galā savus draudus arī īstenojis, sadurot savu skolas biedru.
Kamēr tiesa lemj par drošības līdzekļa piemērošanu, tehnikuma vadībai būtu jāizskata jautājums par uzbrucēja izslēgšanu no mācību iestādes. Bet… 13. aprīlī kļūst zināms, ka varmāka ir palaists brīvībā un (uzmanību!!!) atgriezies skolā. Vecāki, protams, ir šokēti. Kurš gan nebūtu? Smagu noziegumu veikušais ir saņēmis vieglu rājienu un atgriezies atpakaļ nozieguma vietā.
Godātā tiesa raksta, ka tehnikuma vadībai ir jānodrošina, lai varmāka un upuris netiktos izglītības iestādes teritorijā. Izskatās, ka tiesa zina kaut ko, kas nav zināms citiem - policijai, kas pieprasīja aizdomās turamā apcietinājumu, vecākiem, kas ir norūpējušies par savu bērnu drošību, un tiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus viedais tiesas lēmums var skart tuvākā vai tālākā nākotnē, jo, šķiet, tas ir nepārprotams Temīdas signāls katram varmākam: «Saņemsi rājienu, varbūt dažas dienas pavadīsi izolatorā, taču pēc tam - būsi uz brīvām kājām. Un tavs upuris zinās savu vietu - nazis vēderā, gulta slimnīcā!»
Arī mans bērns mācās Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā. Vērojot tiesas un tehnikuma vadības rīcību, man nerodas iespaids, ka atbildīgo iestāžu prioritāte ir bērnu drošība. Gluži pretēji - visu ignorējam, komentārus nesniedzam, gan jau viss pats par sevi nokārtosies. Neapmierinātie pačalos, mēs - pasēdēsim savos kabinetos, viss aizmirsīsies. Galu galā ceļu satiksmes negadījumu upuru skaits ir krietni lielāks, bet, skat, dzīve turpinās.
Pirms dažām dienām Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā audzēkņiem iedeva uzdevumu - uzrakstīt eseju par tēmu «Vērtīgais jauniešu dzīvē 21.gs.».
Manuprāt, pēdējo notikumu gaismā esejas ievads ievads varētu būt šāds: «Latvijā 21. gadsimts jaunietim paver gandrīz neierobežotas pašizpausmes iespēju formas - literatūrā, mākslā, zinātnē, bet, ja kaut kas nepadodas, pa rokai vienmēr ir pārbaudīts līdzeklis - varmācīga agresija (ar smagu miesas nodarīšanu upurim).
Visticamāk, nekādu tiesisku seku šādai pašrealizācijas formai nebūs - mūsdienās tiesu praksē dominē humānisma ideāli. Ja viduslaikos Rīgas naudas viltotājiem nocirta plaukstu (eksponātu var aplūkot Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā), tad 21. gadsimtā smagus miesasbojājumus nodarījušam varmākam- iespēja pēc paveiktā nozieguma tuvākajā laikā atgriezties atpakaļ ierastajā vidē.»
Kas to lai zina, humānisms vai Temīda, miedzot ar aci varmākam, aiz mantijas kautri slēpj kaut ko čaukstošu?
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
