Iesaki rakstu: 
12. aprīlī mediji publicē ziņu «Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā pusaudzis sadūris skolasbiedru». Upuris saņēmis trīs dūrienus vēderā un vienu - rokā. Cietušo nogādā slimnīcā. Iespējams, uzbrukuma motīvu pamatā ir bijusi greizsirdība. Pirms likt lietā nazi, dūrējs kādu laiku jau bija terorizējis meiteni, liedzot viņai komunicēt ar citiem puišiem.
Upura māte stāsta, ka meitene centusies meklēt palīdzību, taču pieaugušie neesot uztvēruši draudus nopietni. Dūrēju aiztur, bet vēlāk – palaiž brīvībā, jo laikam vairs nav bīstams. Tehnikuma direktors TV3 raidījumam «Degpunktā» notikušo komentēt atsakās.
Izglītības iestādes vecāki elektroniski saņem no direktora vēstuli, kurā rakstīts: «Labdien! Informējam, ka skolā noticis traģisks gadījums - 2023.gada 6.aprīlī pirms plkst. 17.00 RMMT sporta kompleksā pēc volejbola treniņa ģērbtuvē kāds jaunietis sadūra citu jaunieti – skolas audzēkni.
Cietušais šobrīd atrodas slimnīcā, veselības stāvoklis ir stabils. Tika izsaukta policija – šobrīd ir uzsākta krimināllieta, notiek apstākļu noskaidrošana un lietas izmeklēšana. Skolas administrācija šajā procesā sadarbojas ar policiju un aicina atbalstīt šīs lietas apstākļu izmeklēšanu ikvienam, pie kura policija šajā jautājumā vēršas.
Tā kā komunikācijā, kas saistīta ar traģisko gadījumu, ievērojam visas izmeklētāju norādes, par iesaistīto personu atrašanos skolā un viņu savstarpējo saskarsmi lemj policija, arī visa veida papildu informāciju var sniegt tikai policija. Par šo gadījumu esam informējuši Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta atbildīgās amatpersonas.
Mūsu interesēs ir pēc iespējas ātrāk noskaidrot traģiskā notikuma cēloņus un vainīgo, pēc iespējas izslēdzot dažādu baumu un pieņēmumu rašanos. Tāpēc lūdzam netraucēt izmeklēšanas gaitu un, kamēr izmeklēšana notiek, nesniegt par situāciju intervijas presei, televīzijai, radio un citiem masu medijiem, kā arī nekomentēt notikušo sociālajos tīklos. Domās un sajūtās esam kopā ar cietušo jaunieti, turam īkšķus par viņa veselību un ceram uz drīzu atveseļošanos. RMMT direktors Gvido Zilūzis»
Šķiet, ka tālāk notikumiem trağiskā atgadījuma kontekstā vajadzētu attīstīties aptuveni šādi - tiesa lemj par tādu drošības līdzekļa piemērošanu, kas ir samērīgs veiktajam noziegumam. Šajā gadījumā apcietinājums neliekas pārmērīgi bargs lēmums, jo varmāka ir uzvedies agresīvi - draudējis un galu galā savus draudus arī īstenojis, sadurot savu skolas biedru.
Kamēr tiesa lemj par drošības līdzekļa piemērošanu, tehnikuma vadībai būtu jāizskata jautājums par uzbrucēja izslēgšanu no mācību iestādes. Bet… 13. aprīlī kļūst zināms, ka varmāka ir palaists brīvībā un (uzmanību!!!) atgriezies skolā. Vecāki, protams, ir šokēti. Kurš gan nebūtu? Smagu noziegumu veikušais ir saņēmis vieglu rājienu un atgriezies atpakaļ nozieguma vietā.
Godātā tiesa raksta, ka tehnikuma vadībai ir jānodrošina, lai varmāka un upuris netiktos izglītības iestādes teritorijā. Izskatās, ka tiesa zina kaut ko, kas nav zināms citiem - policijai, kas pieprasīja aizdomās turamā apcietinājumu, vecākiem, kas ir norūpējušies par savu bērnu drošību, un tiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus viedais tiesas lēmums var skart tuvākā vai tālākā nākotnē, jo, šķiet, tas ir nepārprotams Temīdas signāls katram varmākam: «Saņemsi rājienu, varbūt dažas dienas pavadīsi izolatorā, taču pēc tam - būsi uz brīvām kājām. Un tavs upuris zinās savu vietu - nazis vēderā, gulta slimnīcā!»
Arī mans bērns mācās Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā. Vērojot tiesas un tehnikuma vadības rīcību, man nerodas iespaids, ka atbildīgo iestāžu prioritāte ir bērnu drošība. Gluži pretēji - visu ignorējam, komentārus nesniedzam, gan jau viss pats par sevi nokārtosies. Neapmierinātie pačalos, mēs - pasēdēsim savos kabinetos, viss aizmirsīsies. Galu galā ceļu satiksmes negadījumu upuru skaits ir krietni lielāks, bet, skat, dzīve turpinās.
Pirms dažām dienām Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā audzēkņiem iedeva uzdevumu - uzrakstīt eseju par tēmu «Vērtīgais jauniešu dzīvē 21.gs.».
Manuprāt, pēdējo notikumu gaismā esejas ievads ievads varētu būt šāds: «Latvijā 21. gadsimts jaunietim paver gandrīz neierobežotas pašizpausmes iespēju formas - literatūrā, mākslā, zinātnē, bet, ja kaut kas nepadodas, pa rokai vienmēr ir pārbaudīts līdzeklis - varmācīga agresija (ar smagu miesas nodarīšanu upurim).
Visticamāk, nekādu tiesisku seku šādai pašrealizācijas formai nebūs - mūsdienās tiesu praksē dominē humānisma ideāli. Ja viduslaikos Rīgas naudas viltotājiem nocirta plaukstu (eksponātu var aplūkot Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā), tad 21. gadsimtā smagus miesasbojājumus nodarījušam varmākam- iespēja pēc paveiktā nozieguma tuvākajā laikā atgriezties atpakaļ ierastajā vidē.»
Kas to lai zina, humānisms vai Temīda, miedzot ar aci varmākam, aiz mantijas kautri slēpj kaut ko čaukstošu?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
