Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Tēvijas sargu manifests: kas ir mūsu uzdevumi

Biedrība „Tēvijas sargi”
03.10.2017.
Komentāri (37)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien mūsu zemes un tautas nākotnei izaicinājumu met Austrumu un Rietumu lielvaras. Pirmā draud mūsu drošībai un valodai; otrā – mūsu kultūrai un morālei. Vienlaikus abas pret mums tiecas izmantot saimnieciskās varas sviras. Mums, latviešiem, tas nav nekas jauns. Jau esam to pieredzējuši un pārvarējuši, radot savu valsti.

Atbildība par notiekošo mūsu zemē ir mūsu pienākums. Mēs esam atbildīgi tiem, kas bija pirms mums, un tiem, kas paliks pēc mums. Mums nav tiesību atdot senču izkaroto, vai piekāpties uz savu bērnu bērnu rēķina.

Pie varas esošie spēki ar tautu var nerēķināties, kamēr tā ir saistīta, neorganizēta, pretoties negriboša un nevaroša. Brīvu vīru griba ir vienīgais spēks, ar kuru rēķinās.

Mums jārada spēcīgs ierocis, organizācija, kas pauž un ir gatava aizstāvēt tautas intereses brīžos, kad valdošās aprindas sava izdevīguma vai verdziskuma dēļ ir gatavas tās nodot vai pārdot. Organizācija, kas gatava un spējīga darboties gan sabiedriskā, gan politiskā veidā. Nacionālu, disciplinētu un gan fiziski, gan intelektuāli spēcīgu. Ne partijas to ierastajā formā, nedz sabiedriskas organizācijas to statusa dēļ nav spējīgas panākt valsts virzību latviešu interesēm atbilstošā virzienā. Mums vajadzīgs spēks, kas aizsargā!

Mūsu pārliecība balstās šādos principos;

1) Latvija ir latviešu tautas mājas, un tādām tai ir jāpaliek mūžos. Mūsu mērķis ir valsts, kas nodrošina tautas interešu aizstāvēšanu un caur to arī tautas pastāvēšanu.

2) Mūsu dabiskie sabiedrotie ir Baltijas un citas valstis, kuras par savu interešu saskares poligonu tiecas padarīt pasaules lielvaras. Jebkuras starptautiskas organizācijas ir akceptējamas tik tālu, cik tās sniedz mūsu ieguldījumam atbilstošu devumu.

3) Kategoriski ir noraidāma jebkura ārēja ietekme, kas tiecas radikāli mainīt mūsu valsts etnisko sastāvu, saziņas valodu, morāles normas, vai pārņemt mūsu saimnieciskos resursus.

4) Viss, kas notiek mūsu tautā un valstī, notiek ar mūsu klusējošu vai aktīvu atbalstu. Klusējot un nekā nedarot mēs pieņemam varas elites darbības un lēmumus. Labākais pretdarbības ceļš nevēlamām ietekmēm ir savu pozīciju, spēju un iespēju nostiprināšana.

5) Tāpat kā apziņa ir atbildīga par darbību visa organisma kopējās interesēs, tie, kam nav svešs tautas interešu jēdziens, ir atbildīgi par tautas interesēm atbilstošu kārtību valstī.

6) Latvija nekad nebūs pilnīgi brīva no svešu varu ietekmes, bet šobrīd mēs esam ļoti tālu no tā neatkarības maksimuma, kāds mums ir iespējams.

7) Mums brīvības būs tik, cik paši būsim gatavi ņemt un aizstāvēt par visaugstāko cenu.

8) Mēs cienām jebkuru citas tautas, rases vai reliģijas piederīgo un viņa tiesības viņa zemē, bet nekad neatteiksimies no savām tiesībām Latvijā. Jebkurš godprātīgs cittautietis Latvijā ir mūsu sabiedrotais.

9) Savas tautas interešu aizstāvēšana un vēlme pastāvēt un attīstīties ir dabiska. Par naidīgu, tumsonīgu vai rasistisku to dēvē tikai lielvaru kalpi un savas saknes zaudējušie.

10) Šobrīd un tuvākajā nākotnē nav steidzamāku uzdevumu kā nepieļaut jaunus imigrantu pūļus un stiprināt savu gatavību aizstāvēties pret augošo Krievijas agresiju.

Savās rindās gaidām ikvienu nacionāli noskaņotu latvieti, neatkarīgi no vecuma, profesijas, izglītības vai organizācijas piederības. Jo īpaši ceram uz zemessargiem, aizsargiem, karavīriem, policistiem.

Aicinām pievienoties ikvienu darbīgu un patriotisku organizāciju, neatkarīgi no darbības sfēras – partiju, cīņas klubu, folkloras kopu un citas. Savu vietu un savām interesēm un spējām atbilstošu darbošanās jomu spēs atrast ikviens. Gan publicists, gan dziedātājs, gan sportists, gan uzņēmējs, gan skolotājs, gan zemnieks. Ikviens - gan jaunības maksimālisma pilns jaunietis, gan dzīves pieredzes bagātais.

Mūsu uzdevumi – apzināt un apvienot savējos; spēt izdarīt spiedienu uz valdošajām aprindām gan sabiedriskām, gan politiskām metodēm; panākt labvēlīgas pārmaiņas principiālajos jautājumos.

Cīņai sveiks!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...