Ticiet man: vai nu ļaujiet mums turpināt zagt un pļekarēt, vai arī "airBaltic" bankrotēs, - citu iespēju nav!
Klāvs Vasks, „airBaltic” padomes priekšsēdētājs03.10.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Turpinot plašās diskusijas par "airBaltic" lomu Latvijas ekonomikā, vēlos uzdot provokatīvu jautājumu: vai Latvijas valdībai vajadzēja ļaut "airBaltic" bankrotēt COVID-19 krīzes laikā 2020./2021. gadā, kad uzņēmums saņēma būtisku valsts atbalstu 350 miljonu eiro apmērā?
Šis jautājums turpina radīt diskusijas par to, cik pamatoti bija ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai uzturētu uzņēmuma dzīvotspēju un attīstību.
Modelēsim alternatīvu scenāriju — kas būtu noticis, ja "airBaltic" tiktu atstāts likteņa varā un bankrotētu? Tūkstošiem cilvēku paliktu bez darba, reģionālā savienojamība sabruktu, un Latvijas starptautiskā loma aviācijas tirgū samazinātos.
Sabiedrība naivi diskutēja, ka pēc COVID-19 krīzes un kara sākšanās kāds cits spēlētājs ienāktu Latvijas tirgū un aizstātu "airBaltic", piedāvājot tādu pašu ekonomisko pienesumu un reģionālo savienojamību.
Nekas tāds nenotiktu! Tieši otrādi, realitātē šāda mēroga uzņēmums un ieguldījums būtu ilgtermiņa zaudējums valstij un sabiedrībai, ko ārvalstu kompānijas nekompensētu.
Sniegtais atbalsts, kas tika izlietots darbinieku algu izmaksām (no kuriem daļa atgriezās valsts budžetā nodokļu veidā), piegādātāju saistību izpildei (degvielas, remonta, lidostu u.c. maksājumiem) un obligāciju turētājiem, kā arī lidmašīnu līzinga kompānijām – vai šos izdevumus varētu uzskatīt par izšķērdību vai nepamatotiem?
Ja būtu ļauts "airBaltic" bankrotēt, neizbēgami rastos morāli jautājumi par Latvijas valsts atbildību pret uzņēmuma kreditoriem, tostarp tiem, kuri tur uzņēmuma izsniegtās obligācijas par 250 miljoniem eiro. Visticamāk centieni atgūt zaudējumus tiktu vērsti gan pret uzņēmumu, gan pret valsti. Kāds būtu valsts finansiālais slogs šādā gadījumā?
Kā "airBaltic" padomes priekšsēdētājs — vai man tagad ir jāapvaino Gauss par šo līdzekļu izlietojumu neparedzētas krīzes laikā? Tieši pretēji — uzņēmuma ambiciozais plāns sniegt pienesumu, realizējot stratēģiskus izaugsmes plānus un IPO procesu, uzskatāms par atbildīgu rīcību.
Kritizēt šo pieeju ir nepamatoti, īpaši ņemot vērā plašākas valsts kā akcionāra intereses. "airBaltic" sniedz valstij būtisku vērtību, vairāk nekā tikai finanšu rādītājus. Tas ir lielākais pakalpojumu sniedzējs savā sektorā, apsteidzot mūsu kaimiņus Lietuvu un Igauniju, kā arī veicina Latvijas IKP — tas veido aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta.
"airBaltic" pēdējo gadu laikā ir uzrādījis rekordaugstus EBITDAR (jeb peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma, amortizācijas un nomas izdevumiem) rādītājus. Tas apliecina, ka "airBaltic" ir spējis pielāgoties sarežģītiem apstākļiem, neskatoties uz globālajām krīzēm, un uzrādīt spēcīgus darbības rezultātus.
Vai mēs gribētu, lai Latvijas valsts karogs pazūd no Eiropas debesīm? Vai sabiedrība būtu gatava samierināties ar to, ka Latvija kļūst atkarīga no citu valstu lidsabiedrībām? "airBaltic" ne tikai simbolizē Latvijas nacionālo lepnumu, bet arī ir būtisks spēlētājs ekonomikā. Izvēle atbalstīt uzņēmumu bija izvēle par nākotni — gan ekonomisko, gan stratēģisko.
Salīdzinot 580 miljonu eiro ieguldījumu "airBaltic" 29 gadu laikā, tas ir proporcionāls, ja to mērām pret ekonomisko ietekmi. Valsts ik gadu iegulda aptuveni 200 miljonus eiro sabiedriskā transporta uzturēšanai. Savukārt "airBaltic", kas veido aptuveni 2% no Latvijas IKP, sniedz valsts ekonomikai daudz tiešāku un tūlītēju atdevi. Ja valsts ir gatava dot simtiem miljonu eiro subsīdijas citiem transporta nozares projektiem, kāpēc sabiedrība uzskata, ka "airBaltic" atbalsts būtu izšķērdīgs, ņemot vērā tā milzīgo pienesumu Latvijas IKP un savienojamībai?
Ņemot vērā, ka „Rail Baltica” projektā valsts ieguldīs miljardus, kas ir nesalīdzināmi vairāk nekā "airBaltic" miljoni, rodas jautājums, vai pēc desmit gadiem sabiedrībai šīs izmaksas nešķitīs nenozīmīgas salīdzinājumā ar to, ko "airBaltic" sniedz Latvijas ekonomikai šobrīd un nākotnē? Vai šie milzīgie ieguldījumi attaisnosies tāpat kā tas ir redzams ar "airBaltic"? Vai pēc gadiem mēs neskatīsimies uz Rail Baltica kā ieguldījumu, kas norija miljardus, kamēr "airBaltic", ar daudz mazākiem ieguldījumiem, turpināja būt par Latvijas ekonomikas stūrakmeni?
"airBaltic" piemērs ir atgādinājums, ka stratēģiskas investīcijas uzņēmumos, kas spēlē būtisku lomu valsts ekonomikā, ir pārdomāts ilgtermiņa ieguldījums. Mēs esam liecinieki tam, kā šis lēmums veicina Latvijas ekonomisko izaugsmi un reģionālo konkurētspēju. IPO process pierādīs, ka "airBaltic" ne tikai atgūs valsts atbalstu, bet arī turpinās augt, stiprinot Latvijas kā aviācijas centra lomu Baltijas reģionā.
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
