Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ticu, ka reiz būs diena, kad visi iesim praida gājienā

Dace Rukšāne-Ščipčinska, Attīstībai/Par
17.08.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Parakstu vākšana par Satversmes grozījumiem, kur tiktu strikti noteikts, kas ir ģimene, jau pati par sevi ir diskriminējoša. Ticu, ka pavisam tuvā nākotnē mēs skatīsimies uz šo pārpratumu kā uz tumšiem viduslaikiem.

Mana motivācija būt politikā ir panākt to, lai likumdošanas process atspoguļotu dzīves realitāti un palīdzētu tai visoptimālākajā veidā. Realitātē daudzas jo daudzas Latvijas ģimenes patlaban nav tiesiski aizsargātas, un tieši tā ir lieta, kas mums būtu steidzami jāmaina.

Tā vietā kāds šobrīd cenšas situāciju padarīt tikai vēl sliktāku – pasakot, ka šie cilvēki, kuri dzīvo citādā ģimenes modelī, netiks aizsargāti valsts pamatlikumā. Daudz tiek runāts par cilvēku dalīšanu vakcinētajos un nevakcinētajos, bet, lūk, šī ir īstā dalīšana. Pat apspriežot šādu likumu, mēs jau nostādām viņus situācijā, kādā neviens no mums nekad nevelētos nonākt.

Es tiešām vēlos ikvienam šīs idejas atbalstītājam pajautāt, vai ģimene tāpēc kļūst stiprāka, ka tās definīcija ir pieņemta ar likumu, vai tāpēc, ka tajā dzīvo mīloši cilvēki, kas mīl viens otru un savus bērnus? Vai tie, kas atbalsta šos likuma grozījumus un bāž galvu smiltīs, sakot, ka tie būs visu mūsu problēmu panaceja, atrisinās arī to problēmu, ka daudzi vecāki audzina savus bērnus vienatnē?

Māte vai tēvs, kas audzina bērnus viens taču nevarot būt ģimene, grozījumi skaidri norāda, ka jābūt abiem, turklāt definējot dzimumu. Joks par to, ka liela daļa no mums ir uzaugusi viendzimuma ģimenēs, jo par mums rūpējās mamma un vecāmamma, tikai daļēji ir joks.

Tai pat laikā es nenosodu nevienu, kurš domā citādi, jo, iespējams, gluži vienkārši nemaz netiek dota iespēja šo jautājumu saprast. Daudzi no mums ir auguši laikā, kad par viendzimuma attiecībām varēja sodīt ar reālu brīvības atņemšanu, par to nevarēja skaļi runāt un šie cilvēki bija vēl vairāk izstumti. Taču vēsture ir pierādījusi, ka sodi vai likumi neizmainīs to, kāds cilvēks ir piedzimis. Tas, ko mēs varam izvēlēties, – kādā vidē vēlamies dzīvot. Viens ceļš – būt iekļaujošai sabiedrībai, bez bailēm un aizspriedumiem, otrs – sadalīt sabiedrību "pareizajos" un "nepareizajos" un pēc tam cīnīties ar sekām no tā, ka liela daļa sabiedrības ir sociāli neaizsargāta.

Mans novērojums ir tāds, ka neiecietība rodas no bailēm, savukārt bailes rodas no nezināmā. Nezinu tādus cilvēkus, kuri ikdienā, piemēram, strādājot kopā ar homoseksuāliem cilvēkiem, uzskatītu, ka nepieciešams kāds īpašs regulējums, lai tikai neļautu viņiem veidot ģimenes. Ir tik daudz piemēru, kultūrā, mākslā, zinātnē, politikā, sportā, kur šie cilvēki ir droši pauduši savus uzskatus un paveikuši milzu darbu, izglītojot tos, kas ir viņiem līdzās. Diemžēl ir sabiedrības grupas, kur apkārtējie vēl nav gatavi to pieņemt, kur sava būtība katru dienu ir jāslēpj, lai izvairītos no patiešām reālas diskriminācijas. Es varu tikai iedomāties, kā ir dzīvot šādu dzīvi katru dienu.

Šonedēļ notiekošais Praids parāda, ka esam uz pareizā ceļa. Aizvien vairāk cilvēku un uzņēmumu izsaka atbalstu šai kustībai ar vienu domu, lai iedrošinātu arī pārējos atvērt acis. Atceros vēl pavisam nesenu pagātni, kad Praida organizētāji sastapās ar milzu protestiem, šobrīd izpratnes līmenis ir ievērojami audzis. Ticu, ka reiz būs diena, kad visi iesim gājienā. Tajā brīdī Praids beigsies, jo tas būs kļuvis par mūsu ikdienu, – mēs spēsim pieņemt citus tādus, kādi viņi ir, un to vairs nebūs jāskaidro un jāatgādina.

Turklāt, ja godīgi, es pat ticu, ka neviens mans kolēģis Saeimā tā nedomā, esmu viņus gana iepazinusi, lai saprastu, ka tie visi ir inteleģenti un empātiski cilvēki, vienlaikus man žēl, ka šis jautājums tiek izmantots, lai uzrunātu atsevišķu daļu vēlētāju un uz tā būvētu savu politisko karjeru.

Protams, ka sabiedrības attieksmi mēs neizmainīsim vienā dienā, bet tā vietā, lai iedzītu vēl lielāku ķīli un pieņemtu absurdus Satversmes grozījumus, mēs varam iet pretējā virzienā un censties saprast otru. Šis jautājums nav atrauts no citiem, kur bieži vien atrisinājumam nepieciešams tikai iejusties cita cilvēka ādā un padomāt, kā tas būtu – vienu dienu pastaigāt viņa kurpēs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...