Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrības uzmanības priekšplānā jau kuro nedēļu esot jūklim ar domes deputātiem, vadību un frakcijām, klusi virzās uz priekšu īsteni svarīgs dokuments — Rīgas teritoriālās attīstības plāns līdz 2030. gadam. Ja sabiedrība neiesaistīsies, tam ir visas iespējas kļūt par domes kārtējo “nanosasniegumu”.

Šis Rīgas teritorijas attīstības plāns (RTAP) līdz 2030. gadam ir vairāk nekā svarīgs dokuments, jo tas noteiks galvaspilsētas dzīvi un mikrorajonu faktisko attīstību, būvniecības procesus, daudzu veidu uzņēmējdarbības izvietojumu, dzīvojamo un ražošanas ēku celtniecību utt., būtībā — Rīgas nākotni visai nākamajai desmitgadei.

Vairāki aptaujātie mikrorajonu un apkaimju biedrību aktīvisti atzīmē, ka šī fundamentālā plānošanas dokumenta apspriešana līdz šim ir parādījusi, ka tam derētu kārtīga pārstrādāšana, jo pat “ķeksīša” stila sabiedriskajās apspriešanās izskanējuši tādi jautājumi, kurus jaunais plāns nerisinās.

Piemēram, arhitekts O. Ozols apspriešanas sapulci nodēvēja par “kārtējo formālo sanākšanu”, nevis pasākumu, kurā plānotāji tiešām ko vēlētos uzzināt no iedzīvotājiem un apspriest, lai plānos iekļautu reālus ierosinājumus, kas nākuši no reāliem rīdziniekiem.

Atgādināšu, ka iepriekšējo gadu Rīgas pilsētas plānošanas dokumentos, tā kā rīdzinieki tiem pastiprināti nesekoja līdzi, pēkšņi izrādījās iekļauts “kapu tramvajs” un visi pašreizējie Barona, Čaka utt. ielu nebeidzamie remonti un citi tamlīdzīgi brīnumi.

Vai mums ir garantija, ka RTAP 2030 nav paslēptas nākamās “nano” un "otkatu" štellītes? Vai nu ārkārtas, vai kārtējās pašvaldību vēlēšanās beidzot vēlētāji padzīs shēmotājus no varas, taču viņi būs paspējuši plānošanas dokumentos atstāt savas “dzeguzes olas” uz vēl nākamajiem desmit gadiem!

Rīgas domes vadības spice, grimstot korupcijas skandālos, patlaban sabiedrībai nepamanīti “dzen” caur domi it kā “tehnisku" dokumentu, kas patiesībā ir fundamentāls plānošanas pamatdokuments. Jo mēs visi zinām, ka no plānojuma un teritorijas statusa zemes cena konkrētajā vietā var būtiski pieaugt — pat vairākkārtīgi. Vai mēs varam labticīgi uzticēties plāniem, kuru izstrādes procesu vadīja cilvēks, kurš ir aizdomās turamais kriminālprocesā?

Piemēram, Maksims Tolstojs vadīja ne tikai Rīgas domes Attīstības komiteju, bet bija arī Rīgas tūrisma attīstības biroja valdē. Šo te “konsultantu” izpratne par pilsētas attīstību līdz šim drīzāk izskatījusies pēc shēmošanas attīstības, turklāt ar Latvijā līdz šim neredzētu bezkaunību. Rīgas attīstības plāna pieņemšanu tāpēc iedzīvotāji nedrīkst atstāt savā vaļā.

Taču plāna saturam ir jāpievēršas ne tikai Rīgas domes līdzšinējās valdošās koalīcijas apšaubāmās reputācijas dēļ. Plānam pašam par sevi redzami trūkumi, piemēram, šis plāns acīmredzami nav salīdzināts ar Mārupes un citu apkārtējo pašvaldību attīstības plāniem. Sevišķi to var redzēt tirdzniecības centra “Spice” apkārtnē, kur Mārupes pusē Ulmaņa gatvei tiek būvēti jauni biroju centri, kas radīs vēl lielākas transporta problēmas.

Rīdziniekiem arī sāk interesēt, kādā veidā Pierīgas iedzīvotāji, tajā skaitā, piemēram, jūrmalnieki, piedalīsies Rīgas ielu uzturēšanā, kuras visi intensīvi lieto, braucot no “guļamrajoniem” uz darbavietām Rīgā. Vai par galvaspilsētas infrastruktūru turpinās maksāt tikai rīdzinieki? Vai Rīgas nodokļu maksātājiem jābūt diskriminētiem un jāmaksā arī par Baltezera “biezajiem”? Pašreizējais plāns uz šiem jautājumiem atbildes nesniedz.

Nav nekādas pazīmes, ka Rīgā beidzot būtu sākuši domāt par visai arhaiskās Rīgas transporta sistēmas pārplānošanu. Nemaz nerunājot par juceklīgo sabiedriskā transporta iekārtojumu (labākais piemērs — trīs gadus intensīvi plānoja nevis tramvaju uz Purvciemu un Dreiliņiem, kur dzīvo vismaz 50 tūkstoši, bet uz... kapiem), nav redzams, ka pilsētas vadība plānotu nākotnes Rīgai atbilstošu automašīnu, elektromobiļu, velosipēdu, e-skūteru, sabiedriskā transporta, gājēju proporciju pilsētas ielās. Ar tagad plānotām ielām mums būs jādzīvo vai jāmokās ilgus gadus. Lielākais Satiksmes departamenta sasniegums — sapratuši beidzot, ka nevajag vienā vasarā remontēt trīs paralēlas maģistrālās ielas vienlaicīgi.

Vienlaikus zināms, ka notiek darbs pie vēl viena ļoti svarīga dokumenta visas valsts līmenī. Tas ir Nacionālais attīstības plāns līdz 2027. gadam. Neatkarīgi no plānā ieliktajiem mērķiem galvenais jautājums ir — no kurienes tiks ņemti līdzekļi? Tas attiecas arī uz Rīgas kā nozīmīgākā Latvijas ekonomikas vilcējspēka attīstību. Vai nauda attīstībai tiks ņemta tikai no nodokļiem? Protams, nē: visi cer uz Eiropas naudu.

Taču arī ES daudzgadu budžets tieši šobrīd atrodas izstrādes stadijā, un mēs vēl nezinām, vai un kādas vispār būs prioritātes ES līmenī! Arī citur Latvijā izstrādā savus teritoriālās attīstības plānus. Vai tad nebūtu saprātīgāk ar valdības vai Saeimas lēmumu nolemt: “Izstrādāt šos plānus tikai pēc ES daudzgadu budžeta pieņemšanas, patlaban nolemt uz 2 gadiem pagarināt veco plānu lietošanu”?

Visi zinām, ka mūsu iedzīvotāju uzticēšanām dažādiem valsts un pašvaldību plāniem ir relatīvi zema. Lai uzticēšanos vēl vairāk nepazeminātu, RTAP 2030 (un arī visi citi līdzīgi plānošanas dokumenti citās pašvaldībās) būtu jāapstiprina tikai tad, kad ir skaidrība par teritoriālo reformu Latvijā. Sevišķi ņemot vērā nepieciešamību salāgot Rīgas un Pierīgas attīstību. Piemēram: ja pieņemsim Rīgas attīstības plānus tagad, bet pēc tam būs izmaiņas Pierīgas pašvaldībās, kādām apvienojoties vai mainoties robežām, vai tas būs ilgtspējīgs lēmums?

No RTAP 2030 jāizkasa ārā ne tikai “kapu tramvajam” līdzvērtīgas idejas (aktīvistiem jāiet visam cauri ar palielināmo stiklu!), bet arī jāveic plāna vispusīga analīze, iesaistot dažādu jomu speciālistus. Tas ļaus pilnveidot plānu atbilstoši rītdienas Rīgai. Tikai pēc tam to vajadzētu virzīt apstiprināšanai Rīgas domē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...