Tiek darīts viss iespējamais, lai apgūtu finansējumu un lai Latvijas un Krievijas robežšķērsošana būtu viegla, ērta un patīkama
Latvijas Būvinženieru savienība02.01.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lielākajā robežšķērsošanas vietā (RŠV) uz Latvijas–Krievijas robežas – RŠV Terehova – noslēgumam tuvojas apjomīgi infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp ir modernizēta apkures sistēma, inženiersistēmas, kā arī gandrīz visā teritorijā atjaunots asfalta segums. Darbi veikti modernizācijas otrā posma ietvaros, kas paredz uz Latvijas–Krievijas robežas strādājošo kontroles dienestu darba apstākļu uzlabošanu, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes locekle Jeļena Gavrilova.
“Terehovas RŠV modernizācija paredz efektīvas kontroles nodrošināšanu, labiekārtotu vidi robežšķērsotājiem ātrai un ērtai robežas šķērsošanai un mūsdienīgus darba apstākļus robežkontroles dienestu darbiniekiem. Šogad, piemērojoties izmaiņām uz Latvijas–Krievijas robežas strādājošo kontroles dienestu darba organizācijā un šā brīža prioritātēm, nodrošinot Latvijas un ES drošību un interešu aizsardzību, mainījām modernizācijas otrajā posmā iekļautos darbus. Kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi pārskatījām prioritātes, fokusējoties uz pasākumiem, kas ir pašlaik nepieciešamākie un efektīvākie, sniegs lielāko ieguvu ilgtermiņā un ļaus maksimāli lietderīgi izmantot piešķirto granta programmas finansējumu,” skaidro J. Gavrilova.
RŠV Terehova ir atjaunots asfalta segums vairāk nekā 22 tūkstošu kvadrātmetru platībā un veikta seguma horizontālā marķēšana, nomainīti lietus ūdens kanalizācijas konstruktīvie elementi. Asfalta nomaiņa nelielā platībā (aptuveni 400 kvadrātmetru) tiks pabeigta pavasarī, kad iestāsies labvēlīgi laika apstākļi.
Savukārt apkures sistēmas pārbūves laikā nomainīti divi katli, no kuriem viens ir granulu katls, otrs ir granulu/malkas apkures katls, ir uzstādītas granulu uzglabāšanas tvertnes (silosi), automātiskā vadības sistēma un pārbūvēti skursteņi. Tādējādi siltuma nodrošināšana ir kļuvusi modernāka un energoefektīvāka. Katlu mājas pārbūves darbiem ir dalīts finansējums.
Projektēšanai un iekārtām izlietots RŠV Terehova modernizācijas pirmajam posmam piesaistītais un ietaupītais finansējums, savukārt iekārtu uzstādīšanas būvdarbiem, būvuzraudzībai un autoruzraudzībai izlietots modernizācijas otrajam posmam piesaistītais Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta finansējums. Tāpat RŠV teritorijā plānots nomainīt dziļurbuma sūkņus, sakārtot un pilnveidot elektroapgādes sistēmu, uz joslām izvietotos kontroles paviljonus aprīkot ar ventilāciju. Katlu mājas rekonstrukcija tiks pabeigta šogad, savukārt pārējie darbi – līdz 2024.gada pavasarim.
“RŠV Terehova modernizācijas plāni tika veidoti aptuveni pirms pieciem gadiem, balstoties uz tā brīža aplēsēm par robežšķērsošanas vietas prognozēto noslodzi. Pēdējo gadu ģeopolitiskie satricinājumi jau tagad rada izmaiņas gan preču piegādes ķēdēs, gan pasažieru plūsmās, un, iespējams, nākotnē šīs pārmaiņas varētu kļūt tikai lielākas. Tas savukārt lika pārvērtēt projekta otrās kārtas īstenošanai nepieciešamo ieguldījumu lietderību, atbilstoši situācijas izmaiņām prioritizējot arī veicamos pasākumus robežšķērsošanas vietas infrastruktūras uzlabošanai,” norāda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Pieņemot lēmumus, tika ņemts vērā arī fakts, ka būvdarbu un būvniecības materiālu sadārdzināšanās dēļ tika prognozēta teju divkārša izmaksu palielināšanās un iepriekš plānotās piebūves – rokas bagāžas pārbaudes termināļa – būvniecībai papildus būtu nepieciešams atrast aptuveni 0,8 miljonus eiro.
Ievērojot visus minētos apstākļus – izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, kontroles dienestu prioritātes, prognozētās pārmaiņas kravu un pasažieru plūsmās, būvdarbu sadārdzināšanos, pēc konsultācijām ar dienestiem, kuri veic robežkontroli, un EEZ finanšu instrumenta granta piešķīrējiem kā racionālākais risinājums tika pieņemts lēmums pārplānot projektu, atliekot iepriekš iecerēto rokas bagāžas pārbaudes termināļa būvniecību, un pārtraukt 2022.gadā noslēgto līgumu ar izvēlēto būvnieku SIA Pillar Contractor.
VNĪ noslēgtās vispārējās vienošanās ietvaros tika izsludinātas vairākas cenu aptaujas identificētajiem jaunajiem darbiem. Saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus apkures sistēmas modernizācijai un automatizācijai, inženierkomunikāciju sistēmas modernizācijai un asfalta seguma atjaunošanai iesniedza SIA Hagberg Construction. Visu līgumu kopējā summa ir aptuveni 1,2 miljoni eiro (bez PVN).
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
