Tiek darīts viss iespējamais, lai apgūtu finansējumu un lai Latvijas un Krievijas robežšķērsošana būtu viegla, ērta un patīkama
Latvijas Būvinženieru savienība02.01.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lielākajā robežšķērsošanas vietā (RŠV) uz Latvijas–Krievijas robežas – RŠV Terehova – noslēgumam tuvojas apjomīgi infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp ir modernizēta apkures sistēma, inženiersistēmas, kā arī gandrīz visā teritorijā atjaunots asfalta segums. Darbi veikti modernizācijas otrā posma ietvaros, kas paredz uz Latvijas–Krievijas robežas strādājošo kontroles dienestu darba apstākļu uzlabošanu, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes locekle Jeļena Gavrilova.
“Terehovas RŠV modernizācija paredz efektīvas kontroles nodrošināšanu, labiekārtotu vidi robežšķērsotājiem ātrai un ērtai robežas šķērsošanai un mūsdienīgus darba apstākļus robežkontroles dienestu darbiniekiem. Šogad, piemērojoties izmaiņām uz Latvijas–Krievijas robežas strādājošo kontroles dienestu darba organizācijā un šā brīža prioritātēm, nodrošinot Latvijas un ES drošību un interešu aizsardzību, mainījām modernizācijas otrajā posmā iekļautos darbus. Kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi pārskatījām prioritātes, fokusējoties uz pasākumiem, kas ir pašlaik nepieciešamākie un efektīvākie, sniegs lielāko ieguvu ilgtermiņā un ļaus maksimāli lietderīgi izmantot piešķirto granta programmas finansējumu,” skaidro J. Gavrilova.
RŠV Terehova ir atjaunots asfalta segums vairāk nekā 22 tūkstošu kvadrātmetru platībā un veikta seguma horizontālā marķēšana, nomainīti lietus ūdens kanalizācijas konstruktīvie elementi. Asfalta nomaiņa nelielā platībā (aptuveni 400 kvadrātmetru) tiks pabeigta pavasarī, kad iestāsies labvēlīgi laika apstākļi.
Savukārt apkures sistēmas pārbūves laikā nomainīti divi katli, no kuriem viens ir granulu katls, otrs ir granulu/malkas apkures katls, ir uzstādītas granulu uzglabāšanas tvertnes (silosi), automātiskā vadības sistēma un pārbūvēti skursteņi. Tādējādi siltuma nodrošināšana ir kļuvusi modernāka un energoefektīvāka. Katlu mājas pārbūves darbiem ir dalīts finansējums.
Projektēšanai un iekārtām izlietots RŠV Terehova modernizācijas pirmajam posmam piesaistītais un ietaupītais finansējums, savukārt iekārtu uzstādīšanas būvdarbiem, būvuzraudzībai un autoruzraudzībai izlietots modernizācijas otrajam posmam piesaistītais Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta finansējums. Tāpat RŠV teritorijā plānots nomainīt dziļurbuma sūkņus, sakārtot un pilnveidot elektroapgādes sistēmu, uz joslām izvietotos kontroles paviljonus aprīkot ar ventilāciju. Katlu mājas rekonstrukcija tiks pabeigta šogad, savukārt pārējie darbi – līdz 2024.gada pavasarim.
“RŠV Terehova modernizācijas plāni tika veidoti aptuveni pirms pieciem gadiem, balstoties uz tā brīža aplēsēm par robežšķērsošanas vietas prognozēto noslodzi. Pēdējo gadu ģeopolitiskie satricinājumi jau tagad rada izmaiņas gan preču piegādes ķēdēs, gan pasažieru plūsmās, un, iespējams, nākotnē šīs pārmaiņas varētu kļūt tikai lielākas. Tas savukārt lika pārvērtēt projekta otrās kārtas īstenošanai nepieciešamo ieguldījumu lietderību, atbilstoši situācijas izmaiņām prioritizējot arī veicamos pasākumus robežšķērsošanas vietas infrastruktūras uzlabošanai,” norāda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Pieņemot lēmumus, tika ņemts vērā arī fakts, ka būvdarbu un būvniecības materiālu sadārdzināšanās dēļ tika prognozēta teju divkārša izmaksu palielināšanās un iepriekš plānotās piebūves – rokas bagāžas pārbaudes termināļa – būvniecībai papildus būtu nepieciešams atrast aptuveni 0,8 miljonus eiro.
Ievērojot visus minētos apstākļus – izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, kontroles dienestu prioritātes, prognozētās pārmaiņas kravu un pasažieru plūsmās, būvdarbu sadārdzināšanos, pēc konsultācijām ar dienestiem, kuri veic robežkontroli, un EEZ finanšu instrumenta granta piešķīrējiem kā racionālākais risinājums tika pieņemts lēmums pārplānot projektu, atliekot iepriekš iecerēto rokas bagāžas pārbaudes termināļa būvniecību, un pārtraukt 2022.gadā noslēgto līgumu ar izvēlēto būvnieku SIA Pillar Contractor.
VNĪ noslēgtās vispārējās vienošanās ietvaros tika izsludinātas vairākas cenu aptaujas identificētajiem jaunajiem darbiem. Saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus apkures sistēmas modernizācijai un automatizācijai, inženierkomunikāciju sistēmas modernizācijai un asfalta seguma atjaunošanai iesniedza SIA Hagberg Construction. Visu līgumu kopējā summa ir aptuveni 1,2 miljoni eiro (bez PVN).
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
