Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sakarā ar vakcinācijas tempu saplakšanu un nojautu, ka apmēram 40% (iespējams, pārāk optimistiska prognoze) sabiedrības šobrīd nevakcinēsies, vēlos ierosināt diskusiju par, manuprāt, svarīgu lēmumu, ko mums gan kā indivīdiem, gan kā sabiedrībai būs jāpieņem tuvākajā laikā: būt vai nebūt rudens "lokdaunam"?

Pēc Veselības ministrijas pārstāvju un valdības prognozēm, ka rudenī vīrusa aktivitāte varētu pieaugt un tikai puse no sabiedrības būtu vakcinēta, valdība ieviesīs jaunus stingrus ierobežojumus.

Tas, ko es vēlētos jautāt, ir: kam šāds "lokdauns" būs vajadzīgs? Tiem, kas ir vakcinējušies, manuprāt, tas nav vajadzīgs. Visticamāk, ierobežojumu ieviešana nepatīkami pārsteigs tos, kas ir vakcinējušies un cer uz normālas dzīves atgriešanos. Viņi ir paļāvušies uz Rietumu civilizācijas sasniegumiem, mūsdienu zinātni un valdību, kura solīja: "Vakcinējies, un mēs tev atdosim tavu normālo dzīvi."

"Lokdauns" nav vajadzīgs arī nevakcinētajiem, jo viņi ir izvēlējušies nevakcinēties. Ja valsts ir nodrošinājusi iespēju vakcinēties, bet cilvēks ir pieņēmis lēmumu to nedarīt, balstoties uz informāciju un ticību, ka tas nav jādara, tad viņam šādas tiesības nevarēs atņemt. Šis cilvēks nevēlas vakcinēties. Vai nu viņš netic Covid-19, vai varbūt baidās par vakcīnas blaknēm, varbūt nemīl valdību un netic nevienam, izņemot kādu zinošu dakteri Ukrainā... Iemesli droši vien būs dažādi, bet vienojošais ir tas, ka viņam nav vajadzīga valdības pasniegtā glābjošā vakcīna un arī "lokdauns" viņam nav vajadzīgs.

Tad kam ir vajadzīgs "lokdauns", un ko valdība vēlas izglābt?

Ar vīrusu dzīvojam jau gandrīz divus gadus un pagājušajā vasarā jutāmies kā uzvarētāji, bet diemžēl, skatoties, kas notiek pārējā pasaulē, īsti nav pamata domāt, ka šajā rudenī nepiedzīvosim to pašu, ko pirms gada.

Visi "lokdauni" kā Latvijā, tā Eiropā tikuši ieviesti, domājot par sabiedrību kopumā, un primārais mērķis bijis veselības sistēmas nepārkaršana. Ko tas nozīmē? Slimnīcas kādā brīdī ir tik pārpildītas un ārsti tik noslogoti, ka vairs netiek galā ar šādu pacientu daudzumu, un cieš ne tikai tie, kuri nav vakcinējušies, jo nepietiek gultu un elpināšanas aparātu, bet arī tie, kuri ir vakcinēti, bet nevar tikt pie speciālistiem savu akūto veselības problēmu risināšanai. Vēl pavisam vienkārša matemātika saka priekšā, ka slimība ietekmēs mūsu valsts ekonomisko aktivitāti, samazinot valsts IKP, mazāk strādājam, mazāk nopelnam, ekonomika atdziest...

Valdības ir centušās glābt cilvēku dzīvības, tomēr glābt cilvēkus pret viņu gribu ir grūts uzdevums. Parasti ar to nodarbojas stingri vecāki, audzinot savas nesaprātīgās atvases: "Es jau zinu, kas tev ir vajadzīgs un kas tev nāks par labu. Tas viss jau tevis paša labā. Gan izaugsi un sapratīsi." Tā man izklausās Kariņa teiktais tautai preses konferencē pirms nākamā "lokdauna".

Manuprāt, valdībai vajadzētu skaidri pateikt: iespējas vakcinēties ir visiem, vakcinācija turpināsies līdz (piemēram) 30. oktobrim. Visi, kas vēlas vakcinēties, to var izdarīt, un 1. novembrī mēs atceļam visus ierobežojumus un dzīvojam "normāli". Tajā pašā laikā tad jāsamierinās arī ar faktu, ka būs profesijas, kurās nevakcinētie strādāt nedrīkstēs.

Līdz šim ar sapratni uztvērām, ka, piemēram, sabiedriskajā ēdināšanā strādājošajiem ir jāveic veselības pārbaudes, un nez vai šajā gadījumā varēs būt citādi. Likmes gan ir vēl augstākas par vēdersāpēm – vēl vienu gadu mācoties attālināti vai pie būtiska skolotāju iztrūkuma tiek arī būtiski ietekmētas skolēnu zināšanas un tālākās iespējas dzīvē.

Tie, kas nevēlas vakcinēties, nevēlas arī ierobežojumus, visbiežāk negrib vilkt masku utt. Kā lai šos cilvēkus valdība glābj? Kāpēc ierobežot cilvēkus, kuri nolēmuši, ka vīruss viņus neapdraudēs vairāk kā vakcīna? Uzskatu, ka cilvēkam ir tiesības būt "neprātīgam". Viņam ir tiesības riskēt ar savu veselību un dzīvību – vakcinējoties vai nevakcinējoties. Tikai viņam skaidri jāapzinās, ka riskēšana ar savu dzīvību ir vienlaikus riskēšana arī ar citu cilvēku dzīvību un veselību, jau minētās slimnīcu kapacitātes dēļ. Mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, un to neviens nevar aizliegt. Te gan uzsvars uz vārdu "sabiedrība", jo tas jau pašā sākumā ietver noteiktus principus, par kuriem esam vienojušies, lai varētu kopā dzīvot, – jaundzimušo vakcinācija, ceļu satiksmes noteikumi, nodokļu maksāšana, veselības aprūpes nodrošināšana, drošība un apgaismojums uz ielām...

Laikā, kad vakcīnas nebija pieejamas, "lokdauns" bija pamatots un adekvāts risinājums, savukārt, kad visi gribētāji būs vakcinējušies, tas būs absurds un nenormāli nepopulārs lēmums – uzturēt nevienam nevajadzīgus ierobežojumus. Es kā vakcinētais būšu ļoti pret ierobežojumu turpināšanu un no sarunām ar savu kaimiņieni, nevakcinācijas piekritēju, varu apgalvot, ka viņa arī.

Šāda skaidra valdības pozīcija – "vakcinējies vai nevakcinējies – tas ir tavs lēmums, dzīvojam tālāk" – pamudinātu neizlēmušos nostāties skaidrā pozīcijā. Šobrīd piedāvātais valdības koncepts – gan jau mēs kaut kā tevi novakcinēsim – ļauj daudziem cilvēkiem, bakstot zobus, šaubīties un kaut ko gaidīt. Sak, gan jau paspēs, pagaidīs, vai kaimiņam ragi neizaug, un tad varbūt, varbūt VM uztaisīs beidzot man saviļņojošu kampaņu, kura izskalos mani, neizlēmīgo pilsoni, pie kāda vakcinācijas centra. Šāda pieeja rada iespaidu, ka vakcinācija ir vajadzīga nevis man pašam, bet valdībai, un, jo vairāk būs šāda spiediena, jo vairāk būs aizdomu!

Tāpēc lūdzu sabiedrībā atvērt diskusiju par to, kas būs nākamie soļi rudenī un vai vienīgais risinājums mūsu sabiedrībai šajā situācijā būs jauns "lokdauns".

Sabiedrībā ir grupas, kuras nevar šobrīd tikt vakcinētas un kuru dēļ varētu ieviest rudenī stingrākus ierobežojumus. Tie ir bērni līdz 12 gadiem, kuriem šobrīd nav izstrādāta vakcīna. Bērni sākotnēji pārslimoja vīrusu viegli, un jautājums – vai jauno vīrusa paveidu tie pārslimos ar nopietnākām sekām?

Tāpat esmu dzirdējis no Veselības ministrijas puses izteiktus apgalvojumus, ka veselības apsvērumu dēļ nevar tikt vakcinēts viens cilvēks no miljona. Ja tā ir taisnība, tad šiem diviem cilvēkiem, iespējams, ir nepieciešams "lokdauns", bet, manuprāt, arī tad tas būtu jāpavaicā viņiem pašiem!

* tēlnieks, 13. Saeimas deputāts

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...