Tiesa apliecina: īpaši godīgās un blēžus ienīstošās JKP Saeimas deputāta uzņēmums viņa vadībā krāpis valsti un piedalījies iepirkumu blēdībās
PIETIEK19.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augstākajai tiesai 14. maijā nolemjot neierosināt kasācijas tiesvedību, ir stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums meliorācijas uzņēmumus Limbažu Melio, Bauskas meliorācija un Meliorācijas eksperts sodīt ar naudas sodu vairāk nekā 70 000 eiro apmērā par saskaņotu piedāvājumu sniegšanu Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētā fonda projektu iepirkumos. Šis uzliktais sods ir zīmīgs ar to, ka blēdībās ar iepirkumiem pieķertā uzņēmuma Limbažu Melio vienīgais īpašnieks atklāto blēdību laikā (pašlaik – nepilnas puses kapitāldaļu īpašnieks) bija Sandis Riekstiņš – Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis un Saeimas deputāts. Turklāt nav šaubu, ka KP atklātajās blēdībās S. Riekstiņš ir bijis iesaistīts tieši un nepārprotami, - blēdību laikā viņš bija arī Limbažu Melio valdes loceklis.
Pēc šī Konkurences padomes lēmuma 2018. gada rudenī S. Riekstiņš nāca klajā ar skaļu paziņojumu, kas noslēdzās ar vārdiem: „Interesanti, ka KP lēmumam vajadzēja būt jau pagājušā gada beigās, bet tas tika vairākas reizes pārcelts. Tas tika pārcelts, jo tad es paspētu to tiesā pārsūdzēt un uzvarēt, bet pašlaik tas tiek publiskots trīs dienas pirms vēlēšanām - ar vienu mērķi – nomelnot mani un manis pārstāvēto partiju. Es apsolu nepadoties un jau šonedēļ vai nākamnedēļ pārsūdzēšu šo lēmumu tiesā un esmu 100% pārliecināts par savu uzvaru! Nepadosimies!"
Tagad S. Riekstiņš ir daudz klusāks, tikmēr Pietiek atkārtoti publicē Konkurences padomes paziņojumu, kurā pietiekami detalizēti aprakstītas notikušās blēdības:
„13. septembrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu sodīt trīs meliorācijas uzņēmumus - SIA “LIMBAŽU MELIO”, SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts” - par saskaņotu piedāvājumu sniegšanu Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētā fonda projektu iepirkumos. Par konkurences tiesību normu pārkāpumu kopumā piemērots naudas sods vairāk nekā 70 000 eiro apmērā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijā apstiprināto Lauku attīstības programmu 2014. - 2020. gadam, zemnieku saimniecībām un citiem uzņēmumiem Latvijā ir iespēja saņemt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībai. Potenciālajiem atbalsta saņēmējiem - zemnieku saimniecībām - ir jāizstrādā projekts un jānodrošina tā īstenošana vairākos posmos, aptverot meliorācijas sistēmu projektēšanu, topogrāfisko uzmērīšanu, būvniecību un būvuzraudzību, turklāt katrā no posmiem organizējot iepirkuma procedūru. Zemnieku saimniecībām ir iespēja piesaistīt projektu vadītājus, kas to vārdā veic visas ar iepirkumu organizēšanu, dokumentu parakstīšanu un iesniegšanu nepieciešamās darbības. Savukārt fonda finansējuma piešķiršanu projektiem administrē un uzrauga LAD.
KP lietas izmeklēšanu uzsāka pēc tam, kad LAD 2016. gadā saskatīja aizdomīgas sakritības fonda projektos. KP, vērtējot iepirkumus un veicot procesuālās darbības 11 uzņēmumos, guva pierādījumus, ka no 2015. līdz 2016. gadam trīs meliorācijas sistēmu būvnieki - SIA “LIMBAŽU MELIO”, SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts” - ir aizliegti vienojušies četrās cenu aptaujās, elektroniski apmainoties ar attiecīgajā cenu aptaujā iesniedzamajām tāmēm un vienojoties par darbībām, lai konkrētais uzņēmums uzvarētu konkursos. Tādējādi starp uzņēmumiem nepastāvēja konkurence un tika sagatavoti piedāvājumi, kas nav tapuši patiesas konkurences apstākļos.
SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “LIMBAŽU MELIO” savstarpēji saskaņotus piedāvājumus sniedza ZS “Sniedzes”, ZS “Pārupes” un ZS “Aleksandrīnas” projektu ietvaros organizētajās būvdarbu cenu aptaujās. Tas ļāva SIA “LIMBAŽU MELIO” ar tam vēlamo cenu uzvarēt visos konkursos. Savukārt SIA “Meliorācijas eksperts” saskaņotus piedāvājumus ar SIA “Bauskas meliorācija” sniedza ZS “Azaidi” projekta ietvaros organizētajā būvdarbu cenu aptaujā un tā rezultātā par uzvarēju atzina SIA “Meliorācijas eksperts”. Par konstatētajiem pārkāpumiem KP piemēroja SIA “LIMBAŽU MELIO” naudas sodu 15 702 eiro apmērā, SIA “Bauskas meliorācija” - 28 376 eiro apmērā un SIA “Meliorācijas eksperts” - 26 399 eiro apmērā.
Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka uzvara iepirkumos tika panākta ne tikai ar konkurences normu pārkāpumiem. Izvērtējot lietā esošo informāciju par dokumentiem, ko LAD pieņem no atbalsta pretendentiem un uz kuru pamata tā lemj par projekta apstiprināšanu un naudas līdzekļu piešķiršanu, KP novēroja atsevišķas neatbilstības projektu administrēšanā un uzraudzībā no atbildīgo iestāžu puses. Piemēram, cenu aptaujās pretendentu sagatavotie piedāvājumi neatbilda dokumentiem, kam piemīt juridisks spēks, jo tie nebija parakstīti.
Tāpat tika konstatētas vairākas būtiskas neatbilstības saistībā ar zemnieku saimniecību piesaistīto projektu vadītāju veiktajām darbībām, kuru uzdevums bija atbilstoši likumdošanai profesionāli organizēt iepirkumus. KP konstatētie fakti liecina par pretējo - dokumenti netika atbilstoši sagatavoti un noformēti. Bez tam konkrētās atbalsta programmas daudzo projektu norisi organizēja tikai divi projektu vadītāji, un to rīcība cenu aptaujās mākslīgi sekmēja konkrētu uzņēmumu uzvaru, atsevišķiem uzņēmumiem nodrošinot uzvaru pat vairākkārtīgi. Jānorāda, ka šāda projekta vadītāju rīcība gan neatbrīvo aizliegtu vienošanos dalībniekus no atbildības par izdarīto pārkāpumu.
Tas vēlreiz apstiprina KP iepriekš jau daudzkārt konstatēto, ka bieži aizliegtas vienošanās sekmē tieši pašu pasūtītāju rīcība. KP ieskatā, aizliegtas vienošanās nesamazināsies, kamēr pasūtītājs nesāks atbildīgi izturēsies pret tā administrējamo resursu godīgu un pamatotu izlietojumu.
Lai mazinātu līdzīgu gadījumu atkārtošanos, KP informēs atbildīgās iestādes par konstatētajām problēmām to administrētajos iepirkumos, kas savukārt ir veicinājušas konkurences imitāciju atsevišķās cenu aptaujās.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
