Tiesa apliecina: īpaši godīgās un blēžus ienīstošās JKP Saeimas deputāta uzņēmums viņa vadībā krāpis valsti un piedalījies iepirkumu blēdībās
PIETIEK19.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augstākajai tiesai 14. maijā nolemjot neierosināt kasācijas tiesvedību, ir stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums meliorācijas uzņēmumus Limbažu Melio, Bauskas meliorācija un Meliorācijas eksperts sodīt ar naudas sodu vairāk nekā 70 000 eiro apmērā par saskaņotu piedāvājumu sniegšanu Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētā fonda projektu iepirkumos. Šis uzliktais sods ir zīmīgs ar to, ka blēdībās ar iepirkumiem pieķertā uzņēmuma Limbažu Melio vienīgais īpašnieks atklāto blēdību laikā (pašlaik – nepilnas puses kapitāldaļu īpašnieks) bija Sandis Riekstiņš – Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis un Saeimas deputāts. Turklāt nav šaubu, ka KP atklātajās blēdībās S. Riekstiņš ir bijis iesaistīts tieši un nepārprotami, - blēdību laikā viņš bija arī Limbažu Melio valdes loceklis.
Pēc šī Konkurences padomes lēmuma 2018. gada rudenī S. Riekstiņš nāca klajā ar skaļu paziņojumu, kas noslēdzās ar vārdiem: „Interesanti, ka KP lēmumam vajadzēja būt jau pagājušā gada beigās, bet tas tika vairākas reizes pārcelts. Tas tika pārcelts, jo tad es paspētu to tiesā pārsūdzēt un uzvarēt, bet pašlaik tas tiek publiskots trīs dienas pirms vēlēšanām - ar vienu mērķi – nomelnot mani un manis pārstāvēto partiju. Es apsolu nepadoties un jau šonedēļ vai nākamnedēļ pārsūdzēšu šo lēmumu tiesā un esmu 100% pārliecināts par savu uzvaru! Nepadosimies!"
Tagad S. Riekstiņš ir daudz klusāks, tikmēr Pietiek atkārtoti publicē Konkurences padomes paziņojumu, kurā pietiekami detalizēti aprakstītas notikušās blēdības:
„13. septembrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu sodīt trīs meliorācijas uzņēmumus - SIA “LIMBAŽU MELIO”, SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts” - par saskaņotu piedāvājumu sniegšanu Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētā fonda projektu iepirkumos. Par konkurences tiesību normu pārkāpumu kopumā piemērots naudas sods vairāk nekā 70 000 eiro apmērā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijā apstiprināto Lauku attīstības programmu 2014. - 2020. gadam, zemnieku saimniecībām un citiem uzņēmumiem Latvijā ir iespēja saņemt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībai. Potenciālajiem atbalsta saņēmējiem - zemnieku saimniecībām - ir jāizstrādā projekts un jānodrošina tā īstenošana vairākos posmos, aptverot meliorācijas sistēmu projektēšanu, topogrāfisko uzmērīšanu, būvniecību un būvuzraudzību, turklāt katrā no posmiem organizējot iepirkuma procedūru. Zemnieku saimniecībām ir iespēja piesaistīt projektu vadītājus, kas to vārdā veic visas ar iepirkumu organizēšanu, dokumentu parakstīšanu un iesniegšanu nepieciešamās darbības. Savukārt fonda finansējuma piešķiršanu projektiem administrē un uzrauga LAD.
KP lietas izmeklēšanu uzsāka pēc tam, kad LAD 2016. gadā saskatīja aizdomīgas sakritības fonda projektos. KP, vērtējot iepirkumus un veicot procesuālās darbības 11 uzņēmumos, guva pierādījumus, ka no 2015. līdz 2016. gadam trīs meliorācijas sistēmu būvnieki - SIA “LIMBAŽU MELIO”, SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts” - ir aizliegti vienojušies četrās cenu aptaujās, elektroniski apmainoties ar attiecīgajā cenu aptaujā iesniedzamajām tāmēm un vienojoties par darbībām, lai konkrētais uzņēmums uzvarētu konkursos. Tādējādi starp uzņēmumiem nepastāvēja konkurence un tika sagatavoti piedāvājumi, kas nav tapuši patiesas konkurences apstākļos.
SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “LIMBAŽU MELIO” savstarpēji saskaņotus piedāvājumus sniedza ZS “Sniedzes”, ZS “Pārupes” un ZS “Aleksandrīnas” projektu ietvaros organizētajās būvdarbu cenu aptaujās. Tas ļāva SIA “LIMBAŽU MELIO” ar tam vēlamo cenu uzvarēt visos konkursos. Savukārt SIA “Meliorācijas eksperts” saskaņotus piedāvājumus ar SIA “Bauskas meliorācija” sniedza ZS “Azaidi” projekta ietvaros organizētajā būvdarbu cenu aptaujā un tā rezultātā par uzvarēju atzina SIA “Meliorācijas eksperts”. Par konstatētajiem pārkāpumiem KP piemēroja SIA “LIMBAŽU MELIO” naudas sodu 15 702 eiro apmērā, SIA “Bauskas meliorācija” - 28 376 eiro apmērā un SIA “Meliorācijas eksperts” - 26 399 eiro apmērā.
Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka uzvara iepirkumos tika panākta ne tikai ar konkurences normu pārkāpumiem. Izvērtējot lietā esošo informāciju par dokumentiem, ko LAD pieņem no atbalsta pretendentiem un uz kuru pamata tā lemj par projekta apstiprināšanu un naudas līdzekļu piešķiršanu, KP novēroja atsevišķas neatbilstības projektu administrēšanā un uzraudzībā no atbildīgo iestāžu puses. Piemēram, cenu aptaujās pretendentu sagatavotie piedāvājumi neatbilda dokumentiem, kam piemīt juridisks spēks, jo tie nebija parakstīti.
Tāpat tika konstatētas vairākas būtiskas neatbilstības saistībā ar zemnieku saimniecību piesaistīto projektu vadītāju veiktajām darbībām, kuru uzdevums bija atbilstoši likumdošanai profesionāli organizēt iepirkumus. KP konstatētie fakti liecina par pretējo - dokumenti netika atbilstoši sagatavoti un noformēti. Bez tam konkrētās atbalsta programmas daudzo projektu norisi organizēja tikai divi projektu vadītāji, un to rīcība cenu aptaujās mākslīgi sekmēja konkrētu uzņēmumu uzvaru, atsevišķiem uzņēmumiem nodrošinot uzvaru pat vairākkārtīgi. Jānorāda, ka šāda projekta vadītāju rīcība gan neatbrīvo aizliegtu vienošanos dalībniekus no atbildības par izdarīto pārkāpumu.
Tas vēlreiz apstiprina KP iepriekš jau daudzkārt konstatēto, ka bieži aizliegtas vienošanās sekmē tieši pašu pasūtītāju rīcība. KP ieskatā, aizliegtas vienošanās nesamazināsies, kamēr pasūtītājs nesāks atbildīgi izturēsies pret tā administrējamo resursu godīgu un pamatotu izlietojumu.
Lai mazinātu līdzīgu gadījumu atkārtošanos, KP informēs atbildīgās iestādes par konstatētajām problēmām to administrētajos iepirkumos, kas savukārt ir veicinājušas konkurences imitāciju atsevišķās cenu aptaujās.”
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
