Tiesā apšauba parādu piedziņas kompāniju darbību likumību saistībā ar pārņemto kredītportfeli no "Latvijas Krājbankas"
Juris Ķirsis08.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas apgabaltiesā nākamnedēļ tiks skatīta lieta (tiesas sēde nozīmēta 16.09.2020.) saistībā ar parādu piedziņas kompānijas Baltics Credit Solutions Latvia (BCSL) pārņemto Latvijas Krājbankas kredītportfeli, vēlāk to cedējot SIA Intrum Latvia. Lietā tiek vērtēta šī darījuma leģitimitāte un, iespējams, nelikumīgas darbības parādu atgūšanas procesā. Nav izslēgts, ka šīs darbības atklāj likumdošanas caurumus parādu piedziņas likumdošanā un līdzīgā situācijā varētu būt nonākuši daudzi cilvēki.
Lietas būtība:
- Ar FKTK piekrišanu Latvijas Krājbankas kredītportfelis nodots firmai Baltics Credit Solutions Latvia, kurai manāmas čaulas kompānijas pazīmes;
- BCSL nav deklarējusi Latvijas uzņēmumu reģistrā patiesā labuma guvējus – nav ievērotas NILLTFN likuma normas, apzināta PLG nedeklarēšana ir pretlikumīga rīcība un darījuma slēgšana ar neidentificētu klientu atbilstoši LR likumdošanai ir pretlikumīga rīcība.
- BCSL rīcībā esošā Latvijas Krājbankas kredītportfeļa cedēšana kompānijai SIA Intrum Latvia, pēc kā BCSL tiek likvidēta – darījums slēgts, pārkāpjot NILLTFN likuma normas.
- SIA Intrum Latvia pretlikumīgi, iespējams, ar koruptīvām metodēm mēģina piedzīt parādu, manipulējot ar dokumentāciju, kas pierādītu darījuma leģitimitāti un, iespējams, korumpējot tiesu.
Jau iepriekš mediji rakstīja, ka daļa no Latvijas Krājbankas kredītportfeļiem 2013.gadā tika pārdota kādam Nīderlandē reģistrēta holdinga Stichting Galaxy Finance meitasuzņēmumam Latvijā - Baltics Credit Solutions Latvia, kas Latvijā bija piereģistrēts vien pāris mēnešus pirms šī darījuma. Taču 2018. gadā kredītportfelis tika cedēts kompānijai SIA Intrum Latvia – darījums ir apšaubāms, un tā leģitimitāti pašlaik vērtē tiesa, jo SIA Intrum Latvia iesniegtajos dokumentos ir manāmas kliedzošas pretrunas. Šī darījuma būtība parāda, cik nepasargāti var būt Latvijas kredītiestāžu klienti, gadījumos, kad banka nonāk finansiālās grūtības.
BCSL bija tikko reģistrēta SIA, bez aktīviem, bez PLG, kurai FKTK deva savu svētību nodot Latvijas Krājbankas kredītportfeli. Diemžēl neesmu vienīgais, kurš tika ierauts nelikumību karuselī pēc Latvijas Krājbankas maksātnespējas – pašlaik arī apkopojam citus līdzīgus gadījumus, kas saistīti ar parādu piedziņa kompāniju iespējamām mahinācijām. Tiesiskā valstī nevar būt tā, ka pēc bankas maksātnespējas tās klienti tiek ierauti reketierisma un manipulāciju virpulī, un tiesu sistēma nedrīkstētu pakļauties piedziņas kantoru spiedienam.
BCSL cedēja SIA Intrum Latvia prasības tiesības, un BCSL likvidēja, lai nebūtu jāuzrāda patiesā labuma guvēji. Spriežot pēc lietā iesniegtajiem dokumentiem, darījuma likumība ir apšaubāma.
Tā kā BSCL ir likvidēts un tiesā nav iesniegti dokumenti, kas pierāda prasījuma tiesību nodošanu, nav iespējas pārliecināties, vai šāds darījums tiešām ir noticis un vai SIA Intrum Latvia vispār ir tiesības rīkoties ar Latvijas Krājbankas debitoriem. Iespējams, notikusi viena no pēdējā laika kliedzošākajām finanšu mahinācijām, kurai Latvijas kontrolējošās iestādes nav pievērsušas uzmanību.
Situācija norāda uz problēmu civilprocesā pie saistību tiesību pārņemšanas. Tas tiek izskatīts rakstveida procesā, kur tā persona, kura grib, lai tiktu lietā aizstāta, iesniedz dokumentu kopijas un izrakstus. Atbildētājam nav nekādu iespēju pārliecināties, ka dokumenti nav viltoti.
Faktiski rodas situācija, ka likvidētas SIA vārdā iestājas cita SIA ar iesniegtām dokumentu kopijām un ne tiesa, ne atbildētājs nevar pārliecināties par dokumentu autentiskumu. Turklāt šīs lietas norise rada bažas par tiesas ietekmējamību, un ir pamatotas aizdomas, ka vairākos gadījumos tiesa (gan Rīgas apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa) rīkojusies pretēji LR likumdošanai, tīši pārkāpjot likumu un laupot iespēju uz taisnīgu lietas izskatīšanu.
Uzskatu, ka Rīgas apgabaltiesas tiesneši Santa Sondare, tiesnese Svetlana Beļajeva, tiesnesis Arnis Dundurs un Augstākās tiesas senatore Inta Lauka, senators Aivars Keišs, senatore Ļubova Kušnire ir saucami pie disciplinārās atbildības. Būtiskas aizdomas rada arī blakus sūdzības atkārtota nonākšana pie sastāva, kurš jau šajā lietā bija pieņēmis pretlikumīgu lēmumu – tas norāda uz trūkumiem Augstākajā tiesā uz lietas sadales kārtību un to ietekmējamību no prasītāja puses.
Par minētajiem pārkāpumiem 2020. gada 3. septembrī nosūtīta sūdzība Augstākajai tiesai par tiesnešu disciplināratbildību. Pašlaik tiek apzināti arī citi cietušie līdzīgās situācijās. Mudinu rakstīt [email protected], izklāstot situāciju un pievienojot dokumentus, lai kopīgiem spēkiem novērstu šādas nelikumības turpmāk.
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
