Tiesa atzīst, ka pret Saldus 2. vidusskolas direktori vērsts mobings
PIETIEK05.03.2017.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Augstākajai tiesai noraidot kasācijas sūdzību, stājies spēkā Kurzemes apgabaltiesas lēmums, ar kuru atzīts, ka Saldus novada pašvaldība vērsusi pret Saldus 2.vidusskolas direktori Natāliju Balodi mobingu un viņai pienākas materiāla kompensācija. Tomēr ar tiesas piespriestajiem 1500 eiro direktore nav gatava samierināties un plāno vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Pietiek jau ziņoja, k Saldus novada pašvaldība pielika milzu pūles, lai atbrīvotos no 2.vidusskolas direktores Natālijas Balodes, kura nebija mierā ar pašvaldības plāniem neatvērt skolā jaunu 10.klasi, tādējādi pakļaujot šo skolu likvidācijas riskam.
Direktorei tika pārmests gan par neierašanos uz semināru, gan par neatbilstībām darba samaksā skolas darbiniekiem. Pērn janvārī, uzskaitot virkni pārkāpumu par darba samaksu skolotājiem, Saldus pašvaldība atzina, ka Balode ir zaudējusi darba devēja uzticību un atbrīvojama no amata.
Tiesa gan lēma citādi – tā atjaunoja direktori darbā pērnā gada maijā, taču Saldus novada pašvaldība nekavējoties lēma par skolas likvidēšanu, bet Balodi atstādināja no amata, jo viņa atteicās parakstīt dokumentus par skolotāju atbrīvošanu no amata ar atpakaļejošu datumu.
Neredzot citu veidu, kā cīnīties par savām tiesībām un godu, Balode vērsās tiesā pret Saldus novada domi par mobingu pret viņu, prasot 22 tūkstošu eiro lielu kompensāciju par morālo kaitējumu, Gan pirmās instances, gan otrās instances tiesas konstatēja, ka Saldus novada pašvaldība tiešām vērsusi pret skolas direktori mobingu, un kā materiālo kompensāciju piedzina no pašvaldības 1500 eiro par labu Balodei.
Ar šo spriedumu nebija mierā nedz Saldus novada dome, nedz Balode, tādēļ iesniedza kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā, kas atteica to pieņemt izskatīšanai, līdz ar to spēkā stājās spriedums, ar kuru atzīts mobinga fakts un 1500 eiro kompensācijas piedziņa.
Balode gan uzskata, ka kompensācijas summa ir pārāk niecīga salīdzinājumā ar tām ciešanām, ko pret viņu vērstais mobings nodarījis, tādēļ plāno vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī nosūtījusi Valsts prezidentam Raimondam Vējonim emocionālu vēstuli, kurā izklāsta gan savu veikumu, panākot, ka Saldus 2.vidusskola tiek atzīta par labāko Kurzemes reģionā, gan to, kā pašvaldība mērķtiecīgi gribējusi no viņas atbrīvoties.
“Es jūtu, ka manā zemē mans prāts, pieredze, enerģija un atdotais mūžs skolai nevienam nav vajadzīgs. [...] Es dodos uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, lai nu jau tiesātos pret savu valsti, kuru ļoti mīlu, taču kura ļauj mierīgi iznīcināt savu patriotu dažu politisko interešu un ambīciju dēļ, kas rīt jau ir mainījušās,” vēstulē raksta Balode.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
