Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar attaisnojošu spriedumu pirmdien beidzās krimināllieta, kuru pirms četriem gadiem sāka izskatīt Rīgas Centra rajona tiesa. Nu tā izspriedusi, ka ne bijušais Jūrmalas pilsētas domes deputāts Māris Dzenītis (attēlā), ne uzņēmējs Gints Lazdiņš nav vainojami krāpšanā lielā apmērā, kā to mēģināja pierādīt pretējās puses – tradicionāli par mecenātiem dēvēto Borisa un Ināras Teterevu advokāts Romualds Vonsovičs.

Gan M. Dzenītis, gan G. Lazdiņš, gan arī mazākpazīstamais Kristaps Grantskalns bija apsūdzēti pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas – par krāpšanu lielā apmērā vai gadījumā, ja to izdarījusi organizēta grupa, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat desmit gadiem.

Šī lieta savulaik sākās kā B. Tetereva civiltiesisks strīds ar vairākiem uzņēmumiem par iespaidīga apmēra – vairāk nekā 50 miljonu eiro – pirkuma līgumu. Šo summu bija paredzēts maksāt par Jūrmalas nekustamajiem īpašumiem, uz kuriem tika plānots attīstīt vissezonas slēpošanas trases projektu „Kāpa”.

Taču tad B. Teterevs anulēja visas pilnvaras personai, kas uz to pamata šo līgumu bija noslēgusi, un vērsās tiesā pret trim uzņēmumiem ar prasību atzīt šo pirkuma līgumu par spēkā neesošu. Šo tiesvedību, pusēm vienojoties par mierizlīgumu, 2011. gadā izbeidza Augstākā tiesa, lai gan par visiem darījumiem un ar visām iesaistītajām personām mierizlīgumi netika noslēgti.

Tiesā pēcāk atklājās, ka Teterevu pilnvarotā persona savulaik bija bijusi viņu bērnības draudzene un jau mūsu dienās arī iepriekš bija Teterevu vārdā nekustamos īpašumus gan pirkusi, gan pārdevusi. Turklāt pret viņu mecenātu pāris ne ar kādām prasībām tā arī nevērsās.

Tomēr ar to šie notikumi nebeidzās. Latvijā ir izplatīta prakse, kad, nepanākot vēlamo iznākumu civiltiesiskā strīdā, viena no pusēm ar dubultu sparu cenšas savu panākt caur tiesībsargāšanas iestādēm un kriminālprocesu. Tieši šāda taktika tika izmantota arī šajā gadījumā.

Vispirms Teterevu laulātais pāris ar advokāta starpniecību bija vērsušies policijā ar iesniegumu, kurā bija minēts, ka līguma slēgšanā izmantotā pilnvara esot viltota. Taču, noskaidrojoties, ka pilnvara tomēr bijusi īsta, kriminālprocess tika izbeigts, - bet ne uz ilgu laiku.

Pateicoties R. Vonsoviča rūpēm, kurš pēc kriminālprocesa izbeigšanas bija vērsies ar iesniegumu prokuratūrā un panācis procesa atsākšanu, Teterevi tika atzīti par cietušajiem, bet M. Dzenītis un G. Lazdiņš 2015. gada pavasarī stājās tiesas priekšā kā apsūdzētie liela apmēra krāpšanā.

Krimināllietas izskatīšana bija ilga un dīvaina, - kaut gan abi Teterevi oficiāli bija atzīti par cietušajiem, B. Teterevs tiesā vispār neieradās, savukārt I. Tetereva paziņoja, ka viņai nekādu pretenziju vispār neesot. Tiesas dalībniekiem brīžam radās pat iespaids, ka vienīgā persona, kam process ir būtisks, cietušo pusē ir tikai R. Vonsovičs.

To aizvadītajā nedēļā pēdējā vārdā atzina arī M. Dzenītis: „Patiesā labuma guvējs no nu jau gandrīz desmit gadu garumā ievilktās lietas ir šajā zālē sēdošais tā saucamo cietušo pārstāvis Romualds Vonsovičs. Tā saucamo cietušo pārstāvis acīmredzot saņem ievērojamu honorāru no turīgiem klientiem – tā saucamajiem cietušiem – B.un I. Tetereviem un ir ieinteresēts, lai šis process, kas tiek apmaksāts no nodokļu maksātāju naudas, vilktos pēc iespējas ilgāk.”

Neraugoties uz pirmās instances attaisnojošo spriedumu, to ir iespējams pārsūdzēt. Tas, vai šis process, kas līdz šim ir ildzis vairāk nekā deviņus gadus, vēl turpināsies, ir tieši atkarīgs no tā, vai „patiesā labuma guvējam” izdosies pārliecināt savus klientus par nepieciešamību tiesāšanos turpināt.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...