Iesaki rakstu: 
Rīgas rajona administratīvā tiesa nospriedusi, ka invalīdam, kurš pārsūdzējis saistībā ar invaliditātes un kopšanas pabalstu pieņemtos Veselības un darbnespējas ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEAK) lēmumus, tiesa atteikusi piešķirt valsts apmaksātu advokātu, jo lieta esot pārāk vienkārša. Neskatoties uz to, ka invalīdam ir piešķirts trūcīgas personas statuss, viņam vai nu jāaizņemas nauda savu interešu aizstāvībai, vai pašam jākļūst par juristu, lai varētu tiesā iesniegt visiem regulējumiem atbilstošu pieteikumu.
Andris Kozulis ir otrās grupas invalīds, kuram invaliditāte noteikta jau 2013.gadā, taču tikai sešus gadus vēlāk viņš uzzinājis, ka viņam pienākas arī kopšanas pabalsts, bet VDEAK tādu nav piešķīris. Kad viņš vērsies tiesā ar vēlmi apstrīdēt šo lēmumu, lūdzot arī nodrošināt valsts apmaksātu advokātu, kas viņam kā trūcīgai personai pienākas no valsts, tiesa atteikusi, jo lieta esot pārāk vienkārša un viņam pašam pa spēkam esot ievērot termiņus un laikus iesniegt prasību tiesā.
Tomēr pierādīt, ka tikai pēc sešiem gadiem uzzinājis, ka pienākas arī kopšanas pabalsts, cilvēkam bez juridisko nianšu pārzināšanas ir sarežģīti.
A. Kozulis konstatējis pretrunas normatīvajos aktos. Kopšanas pabalsts saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu pienākas personai ar smagu invaliditāti, kas atbilst otrās invaliditātes grupai. Tā kā A. Kozulim ir piešķirta otrā invaliditātes grupa, viņš ir pārliecināts, ka viņam šis pabalsts pienākas. Tomēr Ministru kabineta noteikumos “Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi” noteikts, ka šis pabalsts pienākas tikai 1.grupas invalīdiem, proti, cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti.
Tādēļ A. Kozulis vērsās tiesā, jo pēc tam, kad VDEAK atteicās viņam piešķirt pabalstu, jo bija beidzies lēmuma apstrīdēšanas termiņš, tomēr uzskatīja, ka viņam pienākas viss paredzētais pabalsts.
Diemžēl juridiski pareizi noformulēt, kādēļ viņš sešus gadus nav zinājis par to, ka viņam pienākas pabalsts, A. Kozulim nebija pa spēkam. Tādēļ viņš lūdza nodrošināt valsts apmaksātu advokātu. Taču tiesa nolēma, ka jautājums par termiņu ievērošanu ir pārāk vienkāršs, lai tam tērētu valsts apmaksāta advokāta laiku.
“No Administratīvā procesa likumā ietvertā objektīvās izmeklēšanas principa izriet tiesas pienākums lietas ietvaros noskaidrot objektīvo patiesību un nodrošināt pierādījumu pietiekamību. Šis princips samazina nepieciešamību pēc juridiskajiem pakalpojumiem un personai arī bez speciālajām juridiskajām zināšanām nav šķēršļu, lai realizētu savas tiesības. Arī šajā gadījumā tiesa pati ir pieprasījusi no iestādes nepieciešamos dokumentus, lai izlemtu pieteikuma virzību.
Tādējādi nav saskatāma lietas sarežģītība, kas prasītu pieteicēja padziļinātas juridiskas zināšanas, tiesību normu pārzināšanu un dziļāku tiesiskās situācijas analīzi, lai pieteicējs varētu pilnvērtīgi realizēt savu tiesību aizsardzību. Lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, pieteicējam ir ieteicams ievērot administratīvajos aktos (komisijas lēmumu nobeigumu daļā) norādīto apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību, tai skaitā termiņus,” bezkaislīgi norāda tiesa, atsakot valsts apmaksāt advokāta piešķiršanu.
A. Kozulis vēlējās saņemt neizmaksāto pabalstu par visu periodu, kurā viņam tas bija liegts, jeb 19 962 eiro, kā arī desmit tūkstošu eiro nemantiskā kaitējuma atlīdzību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
