Iesaki rakstu: 
Rīgas rajona administratīvā tiesa nospriedusi, ka invalīdam, kurš pārsūdzējis saistībā ar invaliditātes un kopšanas pabalstu pieņemtos Veselības un darbnespējas ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEAK) lēmumus, tiesa atteikusi piešķirt valsts apmaksātu advokātu, jo lieta esot pārāk vienkārša. Neskatoties uz to, ka invalīdam ir piešķirts trūcīgas personas statuss, viņam vai nu jāaizņemas nauda savu interešu aizstāvībai, vai pašam jākļūst par juristu, lai varētu tiesā iesniegt visiem regulējumiem atbilstošu pieteikumu.
Andris Kozulis ir otrās grupas invalīds, kuram invaliditāte noteikta jau 2013.gadā, taču tikai sešus gadus vēlāk viņš uzzinājis, ka viņam pienākas arī kopšanas pabalsts, bet VDEAK tādu nav piešķīris. Kad viņš vērsies tiesā ar vēlmi apstrīdēt šo lēmumu, lūdzot arī nodrošināt valsts apmaksātu advokātu, kas viņam kā trūcīgai personai pienākas no valsts, tiesa atteikusi, jo lieta esot pārāk vienkārša un viņam pašam pa spēkam esot ievērot termiņus un laikus iesniegt prasību tiesā.
Tomēr pierādīt, ka tikai pēc sešiem gadiem uzzinājis, ka pienākas arī kopšanas pabalsts, cilvēkam bez juridisko nianšu pārzināšanas ir sarežģīti.
A. Kozulis konstatējis pretrunas normatīvajos aktos. Kopšanas pabalsts saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu pienākas personai ar smagu invaliditāti, kas atbilst otrās invaliditātes grupai. Tā kā A. Kozulim ir piešķirta otrā invaliditātes grupa, viņš ir pārliecināts, ka viņam šis pabalsts pienākas. Tomēr Ministru kabineta noteikumos “Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi” noteikts, ka šis pabalsts pienākas tikai 1.grupas invalīdiem, proti, cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti.
Tādēļ A. Kozulis vērsās tiesā, jo pēc tam, kad VDEAK atteicās viņam piešķirt pabalstu, jo bija beidzies lēmuma apstrīdēšanas termiņš, tomēr uzskatīja, ka viņam pienākas viss paredzētais pabalsts.
Diemžēl juridiski pareizi noformulēt, kādēļ viņš sešus gadus nav zinājis par to, ka viņam pienākas pabalsts, A. Kozulim nebija pa spēkam. Tādēļ viņš lūdza nodrošināt valsts apmaksātu advokātu. Taču tiesa nolēma, ka jautājums par termiņu ievērošanu ir pārāk vienkāršs, lai tam tērētu valsts apmaksāta advokāta laiku.
“No Administratīvā procesa likumā ietvertā objektīvās izmeklēšanas principa izriet tiesas pienākums lietas ietvaros noskaidrot objektīvo patiesību un nodrošināt pierādījumu pietiekamību. Šis princips samazina nepieciešamību pēc juridiskajiem pakalpojumiem un personai arī bez speciālajām juridiskajām zināšanām nav šķēršļu, lai realizētu savas tiesības. Arī šajā gadījumā tiesa pati ir pieprasījusi no iestādes nepieciešamos dokumentus, lai izlemtu pieteikuma virzību.
Tādējādi nav saskatāma lietas sarežģītība, kas prasītu pieteicēja padziļinātas juridiskas zināšanas, tiesību normu pārzināšanu un dziļāku tiesiskās situācijas analīzi, lai pieteicējs varētu pilnvērtīgi realizēt savu tiesību aizsardzību. Lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, pieteicējam ir ieteicams ievērot administratīvajos aktos (komisijas lēmumu nobeigumu daļā) norādīto apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību, tai skaitā termiņus,” bezkaislīgi norāda tiesa, atsakot valsts apmaksāt advokāta piešķiršanu.
A. Kozulis vēlējās saņemt neizmaksāto pabalstu par visu periodu, kurā viņam tas bija liegts, jeb 19 962 eiro, kā arī desmit tūkstošu eiro nemantiskā kaitējuma atlīdzību.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.