Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā rajona lieta ir ierosinājusi vēl vienu administratīvo lietu saistībā ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa (attēlā) kancelejas lēmumiem neatklāt informāciju saistībā ar tās tēriņiem un tās pamatotību, - šoreiz par Vējoņa kancelejas lēmumu turpmāk neatklāt ne tikai tās darbiniekiem izmaksātās prēmijas, piemaksas un naudas balvas, bet arī konkrētu darbinieku saņemto atalgojumu, kurš salīdzinājumā ar pagājušo gadu vidēji pieaudzis gandrīz par trešo daļu.

Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi nepārsūdzamu lēmumu pieņemt Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt 2017. gada 26. un 29. jūnija informācijas pieprasījumos minēto informāciju, pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasītās informācijas nesniegšanu un ierosināt administratīvo lietu. Tāpat tiesa nolēmusi uzdot atbildētājas Valsts prezidenta kancelejai mēneša laikā sniegt rakstveida paskaidrojumu.

Kā jau ziņots, Vējoņa kanceleja nolēmusi turpmāk neatklāt ziņas ne tikai par treknajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām, kādas līdz šim tajā saņemtas regulāri, bet pat par konkrētu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu un tā izmaiņām.

Kanceleja, kuru vada pagājušā gada aprīlī Latvijas Pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs, savu lēmumu argumentē ar to, ka pieprasījumi publiskot informāciju par piemaksām, prēmijām, naudas balvām un konkrēto atalgojumu esot tikai „zinātkāre”.

„Atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre, kā arī konkrētu interneta vietņu komerciāla interese nav uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesību uz privātās dzīves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika,” oficiālajā pamatojumā skaidro Salnājs.

Tāpat Vējoņa kancelejas vadītāja ieskatā „plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu” nevarot uzskatīt par „atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana”.

Pamatā visiem šiem apsvērumiem, kā izriet no oficiālā dokumenta, ir Valsts prezidenta kancelejas pārliecība, ka tās darbiniekiem – gan valsts amatpersonām, gan pārējiem – esot tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, savukārt no nodokļu maksātāju līdzekļiem veiktās izmaksas esot šīs privātās dzīves sastāvdaļa.

Salnājs tāpat pieminējis arī to, ka dāsni prēmēto Vējoņa kancelejas darbinieku „cieņu un reputāciju” esot aizskāruši „privātpersonu komentāri”, kas pievienoti interneta vietnēs publiskotajai informācijai par viņu gūtajiem papildienākumiem.

„Vairāki kancelejas darbinieki ir vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi,” skaidro kancelejas vadītājs.

Vai šī Valsts prezidenta kancelejas izmaksu noslepenošana notikusi pēc Salnāja iniciatīvas, vai arī ierosme nākusi no paša Vējoņa? Tas pašlaik droši nav pasakāms, jo līdz šim par „darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti” regulāras piemaksas saņemošais prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis uz šādu jautājumu nav varējis vai vēlējies atbildēt.

Taču, kā zināms, tieši Vējonis 30. jūnijā ir nodevis Saeimai otrreizējai caurskatīšanai grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredzēja, ka „iestādes visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi”.

Valsts prezidents savos iebildumos ir pieminējis gan privātās dzīves neaizskaramību, gan to, ka „publisku personu institūciju amatpersonām un darbiniekiem faktiski var tikt liegta iespēja saglabāt kontroli pār saviem personas datiem, ierobežot to izmantošanu, prasīt tos mainīt vai panākt to izdzēšanu”. Šie argumenti ir ļoti līdzīgi tiem, kurus Salnājs ir uzskaitījis kā pamatojumu Vējoņa kancelejas „finanšu dzīru” datu noslepenošanai.

Foto no Facebook.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...