Tiesa: Streļčenoks tā aizrāvies ar finanšu policista „vajāšanu”, ka „piemirsis” likuma prasības

Iesaki rakstu:

Kā norādīts šajā dokumentā, Streļčenoks pieprasījis no Pīlāga informāciju, bet, to nesaņemot, uzskatījis, ka „Alvis Pīlāgs ļaunprātīgi ignorēja biroja amatpersonas likumīgās prasības”, un bijušajam finanšu policistam sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka viņš „savlaicīgi neizpildīja Biroja kā kontroles, uzraudzības un izmeklēšanas funkcijas realizējošās valsts institūciju amatpersonu likumīgas prasības, kuru rezultātā Birojs nevar izpildīt ar normatīviem aktiem uzliktos pienākumus”.

Taču Vidzemes priekšpilsētas tiesa, izskatot Streļčenoka lēmumu, ir atzinusi to par prettiesisku un nepamatotu: Streļčenoks gan varējis pierādīt, ka ir sastādījis un parakstījis Pīlāgam adresētus informācijas pieprasījumus, bet pretēji normatīvo aktu prasībām nav uzskatījis par nepieciešamu ne fiksēt to, ka šāda informācija patiešām arī ir pieprasīta, ne arī pārliecināties, ka Pīlāgs šādu KNAB pieprasījumu patiešām ir saņēmis.

„Attiecībā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2009. gada 2. decembra vēstuli Nr. 1/10611. kurā bija noteikts, ka Alvim Pīlāgam atbilde uz to ir jāsniedz līdz 2009. gada 15. decembrim, norādu, ka lietas materiālos atrodas minētās vēstules kopija, taču lietas materiālos nav pierādījumu par to, ka tā būtu nosūtīta Alvim Pīlāgam un, ka viņš to būtu saņēmis,” teikts tiesas lēmumā par Streļčenoka sastādīto pārkāpuma protokolu. Līdz ar to Streļčenoks nav spējis pierādīt, ka „Alvis Pīlāgs zināja vai ka viņam vajadzēja zināt, ka kompetenta iestāde viņam izvirzījusi likumīgas prasības, kas viņam noteiktā laikā jāizpilda”.

Vienlaikus tiesa arī norādījusi uz KNAB darbinieka nevēlēšanos ievērot normatīvajos aktos noteiktos termiņus: „Nesaņemot atbildi uz 2009. gada 14. augusta vēstuli Nr. 1/6937 un 2009. gada 29. septembra vēstuli Nr. 1/8240, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam tas bija jāfiksē ja ne uzreiz pēc attiecīgo darbību neizpildes, tad vismaz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nevis tikai 2010.gada 18.janvārī. Minētais pārkāpums nevar tik atzīts par tādu, ko nebija iespējams atklāt iepriekš minētajā pantā noteiktajā administratīvā soda uzlikšanas termiņā.”

Tiesa arī secinājusi, ka Streļčenoks nav ievērojis normatīvajos aktos noteiktos termiņus, kādos personai var uzlikt administratīvo sodu: „Pastāvot minētajiem apstākļiem, nav pamata atzīt, ka pārkāpums konkrētajā gadījumā ir ilgstošs un tā atklāšana bija iespējama tikai 2010.gada 18.janvārī, kad sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Tādējādi līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.pantā noteiktais termiņš, kad personai var uzlikt administratīvo sodu.”

Pietiek neizdevās uzzināt Pīlāga (kura iespējamās kukuļdošanas lieta nule sakarā ar tās „augsto sarežģītības pakāpi” nosūtīta Rīgas apgabaltiesai) viedokli saistībā ar šo administratīvo sodu. Savukārt KNAB ceturtdien nesniedza atbildi uz Pietiek jautājumu, vai biroja vadība ir izteikusi kādu aizrādījumu biroja darbiniekam Streļčenokam saistībā ar to, ka viņš, kā izriet no tiesas 2010. gada 6. aprīļa lēmuma, prettiesiski sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Alvim Pīlāgam. Tāpat netika sniegta atbilde uz jautājumu, cik bieži KNAB darbinieki 2010. un 2011. gada laikā veikuši šādas un līdzīgas prettiesiskas darbības.

Kā norādīts jaunajā grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”, KNAB darbiniekiem dažādu normatīvo aktu prasību ievērošana jau tradicionāli ir vājā puse. „Es Jutu pazīstu jau ļoti sen, no 1993. gada, kad viņa sāka strādāt Izmeklēšanas pārvaldē par izmeklētāju. Viņa ir ļoti enerģiska un aktīva, bet arī ļoti haotiska. Tas haotiskums vienmēr ir radījis problēmas iekšējās darba attiecībās arī Drošības policijā un Izmeklēšanas pārvaldē. Nepārtrauktā spiešana savest dokumentus kārtībā, lai veiktu operatīvos un izmeklēšanas pasākumus. Tiesiskās problēmas un pierādīšanas problēmas sākas tad, kad nepilnīgi veic papīru darbu. Un tad, kad kaut ko izdara ātrāk, tad domā, kā pievilkt tos galus. Kā pievilkt, lai pierādītu vainu un tamlīdzīgi,” grāmatai izteicies pašreizējās KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes bijušais priekšnieks Drošības policijā Didzis Šmitiņš.

Seko mums