Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmas aktivitātēm. Šī programma ietilpst Eiropas Sociālā fonda projektā Nr.3.4.2.0/15/I/003 "Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma". Jāuzsver, ka programma ir pirmā, kas orientēta uz valsts pārvades augstākā līmeņa vadītāju vispusīgu izglītošanu jaunākajās tendencēs tādās jomās kā finanšu vadība, IKT pārvaldība, tiesiskums, komunikācija, līderība un cilvēkresursu vadība. Tomēr vispusīga attīstība ietver arī rūpes par vadītāju garīgo un fizisko veselību, stresa noturību un darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Kā liecina pētījumi, piemēram, iesaistīšanās pētījums, tieši augstākā līmeņa vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes, ņemot vērā augstās prasības, kas tiem tiek izvirzītas, un mainīgo ekonomisko un politisko vidi, kādā viņiem ir jārealizē savi uzdevumi. Tieši apzinātība jeb mindfulness šobrīd pasaulē ir izvirzījusies priekšplānā kā praktisks instruments, kas būtiski uzlabo cilvēka spēju pārvaldīt savu rīcību, spēju tikt gala ar stresa situācijām, uzlabo koncentrēšanās spējas un empātiju pret apkārtējiem. Vadītājs, kurš ir apguvis apzinātības pamatprincipus, būs motivēts ieviest darbinieku attīstības un veselības veicināšanas programmas arī tālāk iestāžu līmenī un sekmēs kultūras maiņu iestāžu līmenī, tādējādi lielākie ieguvēji būs valsts pārvaldes iestāžu pakalpojuma saņēmēji. 

Apzinātības treniņu mērķis augstākā līmeņa vadītājiem bija sniegt iespēju programmas dalībniekiem apgūt apzinātības prakses pamatprincipus, lai sekmētu ilgtspējīgas līderības attīstību. Apzinātības treniņu kursā tika akcentēta apzinātības izmantošana profesionālajā attīstība un organizācijas vadībā.

Apzinātības prakse šobrīd pasaulē ir plaši pētīta metode ar pierādītu efektivitāti, paaugstinot darbinieku iesaistīšanos un produktivitāti. Daudzas tādas pasaulē zināmas kompānijas, kā Apple, General Mills, Yahoo, Procter & Gamble, Deutsche Bank, Carlsberg, IF u.c. un atbalstoši Pasaules bankas rādītājiem efektīvākās valsts pārvaldes, kā ASV, Lielbritānija u.c. apmāca savus darbiniekus apzinātības prakses pamatprincipos, lai vairotu darbinieku produktivitāti, radošumu, spēju tikt galā ar stresu un slimībām, kā arī, lai uzlabotu apmierinātību ar darbu kopumā.

Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmai ir skaidri definēta mērķa grupa - tie ir valsts pārvaldes iestāžu augstākā līmeņa vadītāji, kuru vadītās iestādes ir tieši vai netieši iesaistītas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, sakārtošanā un administratīvā sloga mazināšanā mazajiem un vidējiem komersantiem (mērķgrupas iestāžu saraksts). Apzinātības treniņos iespēja piedalīties tika piedāvāta tikai programmas dalībniekiem (kopumā tie ir aptuveni 180 augstākā līmeņa vadītāji no 71 iestādes). Iespēja pieteikties mācībām tika dota visiem programmas dalībniekiem, tomēr vietu skaits mācībās bija ierobežots, paredzot tikai 2 grupu komplektāciju (katrā līdz 20 cilvēkiem). Pieteikšanās apzinātības treniņiem bija brīvprātīga. 

Apzinātības treniņu organizēšana. Apzinātības treniņi tika organizēti 2 mācību grupās (katrā 10 – 20 cilvēki), paredzot, ka katras grupas programmai jābūt vismaz 16h garai, sniedzot ieskatu apzinātības tehnikās un idejās (pamatkurss iesācējiem). Vismaz 70% no kursa paredzot praktiskiem vingrinājumiem. Tirgus izpētes rezultātā iespēju sniegt vadītāju mācību pakalpojumu ieguva divi uzņēmumi: SIA “Totari” (Izziņas, atjaunotnes un kultūras centrs “Miervidi”) un SIA “Integrālās izglītības institūts - I3”. 

SIA “Totari” programmu vadīja Sandis Kristars Dūšelis (Mg.psych.), Evija Apine (Mg.soc.d., supervizore), Indra Majore-Dūšele (Mg.psych., Mg.sc.sal.). Programmu sastādīja 8 nodarbības, katra 2h garumā (ar starpbrīdi 15 minūtes), kopā 16 akadēmiskās stundas. Detalizēta mācību programma pieejama šeit

SIA “Integrālās izglītības institūts - I3” programmu vadīja Dr. Juris Rubenis, kontemplācijas/meditācijas skolotājs, Integrālās izglītības institūta programmas direktors. Programmu sastādīja 10 nodarbības, katra 4h garumā (ar starpbrīdi), kopā 40 astronomiskās stundas. Detalizēta mācību programma pieejama šeit

Mācību budžets. Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma tiek īstenota kā Eiropas Sociālā fonda projekts darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.4.2. specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai" 3.4.2.1. pasākuma "Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās” ietvaros. 

Visas Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmas (vairāk kā 6 gadu ilga) kopējās izmaksas ir 926 094 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 787 180 EUR (85%) un valsts budžeta finansējums ir 138 914 EUR (15%). Savukārt apzinātības treniņu kopējās izmaksas ir 6750 EUR, ko veido līgums ar SIA “Integrālās izglītības institūts - I3” (attēlā tā īpašnieki – Pīlēnu un Rubeņu ģimenes) par 3630 EUR (t.sk. PVN) un līgums ar SIA “Totari” par 3120 EUR.

Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma ir Eiropas Savienības Sociālā fonda projekts, tā nolūks pilnībā atbilst struktūrfondu mērķim – veicināt valsts rīcībspēju dažādās jomās. Ieguldot vadītājos, viņu zināšanās, prasmēs, izpratnē un spējā pārvaldīt cilvēkus, veidojas efektīvāka valsts pārvalde. Tādēļ noteikti ir pamatoti finansēt šāda veida programmas no valsts budžeta. Ikviena uz izaugsmi orientēta organizācija veido mācību programmas, lai investētu darbinieku attīstībā, un paredz tam noteiktu finansējumu (paraugrādītājs - aptuveni 5 % no organizācijas atalgojuma budžeta), turklāt atsevišķās organizāciju grupās mācību izdevumiem ir pieaugoša tendence.  Piemēram, jaunākais Fontes atalgojuma pētījums liecina, ka 95% organizāciju nodrošina profesionālo mācību apmaksu darbiniekiem. Savukārt jaunākajā “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījumā  aptaujātie par gandrīz vienlīdz svarīgiem faktoriem, kas nepieciešami, lai uzņēmums attīstītos, uzskata uzņēmuma elastīgumu un gatavību pielāgoties izmaiņām (25%), kā arī zināšanas (21%) un plānošanu (20%). Tāpat arī šī pētījuma dalībniekiem lūdza norādīt piecus galvenos faktorus, kas ļauj uzņēmumam izturēt laika pārbaudi un pastāvēt desmitiem gadu un ilgāk. Vairums jeb 55% aptaujāto ir vienisprātis - zinoši un kompetenti uzņēmuma vadītāji ir viens no būtiskākajiem faktoriem. Aptaujātie uzskata, ka ne mazāk svarīgs ir uzņēmuma biznesa attīstības plāns (44%), laba attieksme pret darbiniekiem (41%), kā arī tas, lai uzņēmumā tiktu regulāri ieguldīts, domājot par tā attīstību (36%). Arī valsts iestādēm, lai tās būtu elastīgas un strādātu mūsdienīgi, nepieciešamas investīcijas darbinieku prasmēs, un vadītāji ir vissvarīgākā mērķa grupa.  Esam pārliecināti, ka tas ir vislabākajās sabiedrības interesēs – lai valsts iestādes vadītu kompetenti un inovatīvi vadītāji. 

Augstākā līmeņa vadītāju programma tiek īstenota no 2016. līdz 2022. gadam. Kopējās Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmas mērķis ir mērķtiecīgi un kompleksi attīstīt valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītāju kompetences, kas nepieciešamas arvien dinamiskākajā vidē, lai stiprinātu līderības prasmes. Augstākā līmeņa vadītāju prasmes un rīcības tieši ietekmē to, kā funkcionē un attīstās valsts pārvaldes iestādēs, tādēļ ir būtiski sniegt iespēju stratēģiski nozīmīgākajiem ierēdņiem pilnveidot savas prasmes un kompetences. Programmas ietvaros norisinās gan vadītāju kompetenču novērtēšana un individuālo attīstības plānu sastādīšana, moduļu mācības (piemēram, par tēmām tiesiskums, informācijas komunikācijas tehnoloģijas, stratēģiskā personāla plānošana u.c.), tāpat katru gadu programmā izvirzīta gada aktuālā tēma, kurai tiek pievērsta papildu uzmanība. 2017. gadā tā bija darba snieguma vadība un princips “Konsultē vispirms”, 2018.gada tēma bija “Publiskie pakalpojumi”, veicinot uz iedzīvotāju centrētu pakalpojumu attīstības pieeju, savukārt 2019.gada aktualitāte būs “Inovācija un eksperimentēšana”, lai veicinātu valsts pārvaldes inovācijas kultūras attīstību. Programma ir nozīmīgs instruments, lai veicinātu domāšanas maiņu valsts pārvaldē. Programmas saturs tiek veidots, vadoties pēc aktuālajām tendencēm valsts pārvaldē citās valstīts, sekojot līdzi OECD un citām aktualitātēm valsts pārvaldes modernizācijā. 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...