Tiesībsargājošo iestāžu rīcībā nonācis iespaidīgs dokumentu apjoms par Meroni shēmām
PIETIEK08.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cilpa ap Aivara Lemberga ģimenes arestētās mantas „apsaimniekotāju”, Šveices advokātu Rūdolfu Meroni, - kā liecina Pietiek rīcībā nonācis iesniegums Ģenerālprokuratūrai, pēc kura saņemšanas šovasar ir sākts kriminālprocess, tiesībsargājošajām iestādēm ir nodots iespaidīgs dokumentu daudzums par Meroni shēmām un pēdējos gados veiktajiem aizdomīgajiem darījumiem.
Pietiek šodien publisko šī iesnieguma lielāko daļu, dzēšot tikai detaļas, kas ļautu Meroni un viņa kompanjoniem precīzi uzzināt, kādi tieši dokumenti ir nodoti prokuratūrai un par ko tieši viņiem uztraukties visvairāk. Savukārt jau rīt publicēsim lielu daļu no dosjē, kas ir ticis sagatavots par vienu no R. Meroni uzticības personām, kas tāpat dāsni barojusies no „apsaimniekotās” mantas un naudas līdzekļiem, - Šveices advokātam arī personiski tuvo gados jauno ukrainieti Lidiju Hitričenko.
Kā zināms, saņemot šo un vēl citus iesniegumus, Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde jūlija vidū ir sākusi kriminālprocesu par piesavināšanos un naudas atmazgāšanu. Kriminālprocess ir uzsākts šā gada 16.jūlijā pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas un 195.panta trešās daļas.
Krimināllikuma 179. pants par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, savukārt 195. pants – tas pats, kas piemērots arī Aivaram Lembergam, - par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tā veikta lielā apmērā vai to veikusi organizēta grupa, paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Ar ko izskaidrojama tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju ilggadēji pastāvīgi labvēlīgās nostājas maiņa pret „arestētās mantas glabātāju”? Avoti Ģenerālprokuratūrā ir izteikušies, ka tas vismaz daļēji saistīts ar R. Meroni „politiskās mēra sajūtas zudumu”.
Kamēr ar Šveices advokātu saistītas personas slēpti finansējušas A. Lemberga politiskos pretiniekus, tas uztverts labvēlīgi, taču pirms šīm vēlēšanām Šveices advokāts sācis apjomīgi atbalstīt arī politiskos spēkus, kas vairs nevar tikt uzskatīti par nacionālajām interesēm atbilstošiem. To beidzot „pamanījušas” arī valsts drošības iestādes.
Šajā situācijā daudz labvēlīgāk uztverta ar R. Meroni iepriekš saistītu personu sniegtā informācija, kurā cita starpā arī skaidri iezīmētas varbūtējās „mantas glabātāja” darījumu finansiālās sekas Latvijas valstij neatkarīgi no tā, vai A. Lemberga lietā būs vai nebūs konfiscējošs spriedums.
„Ja R. Meroni rīcības rezultātā tiks samazināta arestētā manta un izsaimniekoti viņa kontrolē esošie, Latvijas tautsaimniecībai stratēģiski svarīgie tranzīta uzņēmumi, tad Latvijas valsts var sagaidīt tiesvedības, kur kompensējamās summas ir mērāmas vairākos simtos miljonu eiro.
Šāds rezultāts gaidāms neatkarīgi no tā, kā beigsies tiesvedība augstāk minētajā krimināllietā. Ļoti iespējams, ka šādu tiesvedību rezultāts būs smagi jūtams Latvijas valstij un katram tās nodokļu maksātājam,” teikts iesniegumā. Spriežot pēc notikumu gaitas, nu tas ir atskārsts arī augstākajā līmenī.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.