Tiesībsargs "pamodies" un "pamanījis" Grantiņa brutālās aizturēšanas lietu
PIETIEK05.08.2015.
Komentāri (52)
Iesaki rakstu: 
Pusotru nedēļu pēc cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 kādreizējā dibinātāja Linarda Grantiņa brutālās aizturēšanas to ir "pamanījis" arī tiesībsargs Juris Jansons, kurš tagad "savas kompetences ietvaros veiks darbības situācijas izzināšanai". Tikmēr Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija, kuras darbinieki 23. jūlijā aizturēja Grantiņu un dienu vēlāk nogādāja viņu Rīgas Centrālcietumā, no jebkādiem skaidrojumiem saistībā ar notikušo joprojām atsakās.
Pietiek jau informējis, ka līdz pat šīs nedēļas pirmajām dienām par Grantiņa brutālo aizturēšanu bija zināms tikai no viņa radiniekiem un pēcāk arī no advokātiem, kuri jau vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu sākt kriminālprocesu, kurā izvērtētu notikušā apstākļus un personu rīcību, kuras veikušas noziegumu pret Grantiņu.
Taču pēc tam atbildes uz Pietiek jautājumiem sniedza Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure, un šajā dokumentā kaut diplomātiski un izvairīgi, taču pirmoreiz oficiāli atzīts, ka "rokas traumu" Grantiņš "guvis brīvībā 2015. gada 23. jūlijā".
Spures parakstītais dokuments pirmoreiz atklāja arī to, ka Drošības policijas darbinieki Grantiņu pirmo nakti pēc aizturēšanas ir turējuši kādā līdz šim nezināmā vietā. Savukārt pēc Grantiņa ievietošanas cietumā "ārsta apskate tika veikta 2015.gada 27.jūlijā (pirmdien), kas atbilst MK noteikumu Nr.276 prasībām", informē Spure. Tas nozīmē, ka visas brīvdienas Grantiņš, kurš cieš no smagas slimības - multiplās sklerozes - cietumā ar lauztu roku ir ticis atstāts bez kādiem pretsāpju līdzekļiem un antibiotikām, kā arī saslimšanai nepieciešamajiem medikamentiem.
Pārvaldes priekšniece atbildēs arī minēja, ka Grantiņš ir bijis "informēts par iespēju vērsties pie Rīgas Centrālcietuma administrācijas (gan rakstveidā, gan arī mutiski) sakarā ar medicīnas jautājumiem, ka arī ar lūgumu nodrošināt viņu ar papildus nepieciešamo apģērbu". Uz jautājumu, kā Grantiņš ar vienu nejūtīgu un vienu lauztu roku būtu varējis parakstīties, ka ir informēts par savām aizturētā tiesībām, Pietiek atbildi nav saņēmis.
Taču tikai pēc tam, kad savas aktivitātes sāka Grantiņa aizstāvis, advokāts Pāvels Rebenoks, ir "pamodies" un notikušo "pamanījis" arī citkārt aktīvais tiesībsargs Jansons. "Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likumu tiesībsargam nav mandāta ierosināt kriminālprocesu. Tiesībsargs savas kompetences ietvaros veiks darbības situācijas izzināšanai," - tas gan ir viss, ko pašlaik var pateikt Jansons, kurš, kā zināms, nesen nāca klajā ar iniciatīvu būtiski palielināt savu atalgojumu, lai tas atbilstu viņa veiktā smagā darba nozīmīgumam.
Tikmēr pati Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija kategoriski atsakās sniegt atbildes uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Grantiņa aizturēšanas apstākļiem, spēka pielietošanas nepieciešamību utml. Pēc neoficiālām ziņām, lēmumu par atbilžu nesniegšanu pieņēmis personiski Drošības policijas vadītājs.
Pietiek jau vairākkārt ir ziņojis par 23. jūlijā notikušo īpaši brutālo Grantiņa aizturēšanu, kurā 64 gadus vecajam disidentam salauzta roka, radīti bojājumi nierēm un nobrāzumi, spārdot ar kājām pēc nogāšanas zemē. Drošības policijas darbinieki 1950. gadā dzimušā Grantiņa salauztajai rokai uzlikuši rokudzelžus un ar tiem piesprādzējuši pie automašīnas griestu roktura.
Ieslodzījuma vietā Grantiņš ilgstoši nav saņēmis medicīnisko palīdzību ne aizturēšanas laikā gūtajām traumām, ne hroniskajai slimībai - multiplajai sklerozei. Tikai tagad, pateicoties advokātu un Grantiņa dēla aktivitātēm, cietumā saņemtas ziņas par Grantiņa diagnozi un ārstēšanas metodēm.
Kā jau ziņots, 2014. gadā Latvijas tiesa Grantiņam piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu saistībā ar 2012. gada 10. aprīlī sāktu kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.
Vairākkārtēji Latvijas mēģinājumi Vācijā panākt Grantiņa izdošanu rezultātus nebija devuši. Lai gan Grantiņš zināja par šo tiesas lēmumu, tomēr izvēlējās ierasties Latvijā un laikus par ierašanās datumu paziņoja publiski. Drošības policijas darbinieki viņu aizturēja tikai vairākas dienas pēc tam, kad Grantiņš bija ieradies Latvijā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
