Tiesībsargs ļaunprātīgi izplata melus par 21 000 Latvijas mednieku, kurina naida runu un veicina sabiedrības šķelšanu
Haralds Barviks*05.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
27.janvārī TV3 Tiesībsargs Jansona kungs pauda viedokli par Ieroču aprites likumprojekta 14.panta otro daļu. Vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka raidījumā iebildumus par likumprojekta 14.panta otro daļu paudis tiesībsargs Juris Jansons, kurš jautā, „vai ir pietiekami izvērtēts, vai ir pētījumi, kur bērnu psihologi vai citi speciālisti bērnu tiesību jomā sniedz savu viedokli. Tāpat nav pētījumos balstīti secinājumi, vai tas ir labi, vai nē." Aicinu izvērtēt to Tiesībsarga darbinieku kompetenci, kuri Jansona kungu informēja, ka pētījumu par medību ietekmi uz psihi nav.
Ēriks Fromms, pagājušā gadsimta slavens vācu psihoanalītiķis savā grāmatā "The Anatomy of Human Destructiveness" īpaši norāda uz medību pozitīvo ietekmi, ļaujot cilvēkam saplūst ar dabu, kļūstot ar dzīvnieku vienlīdzīgs. Ēriks Fromms arī norāda uz to, ka plēsēja agresija ir pozitīvā agresija, kas izpaužas ne tikai medībās, bet arī dažādos sporta veidos un spēlēs, un kas nāk par labu cilvēka garam. Tāpat arī daudzi cienījami psihiatrijas/psihoterapijas/psihoanalīzes pamatlicēji kā Zigmunds Freids, Karls Gustavs Jungs, Karls Menningers izteikušies pozitīvi par medībām, norādot to, ka medības ir dabīga un veselīga cilvēka dabas sastāvdaļa.
Melvins Konners augsti novērtētajā grāmatā "The Tangled Wing", balstoties uz septiņu gadu cilvēka uzvedības pētījumiem, būdams psihiatrijas un antropoloģijas profesors, uzsver, ka pastāv maz pierādījumu (gan psiholoģisku, gan uzvedības) tam, ka t.s. plēsēja agresijai, kas raksturīga medniekam, ir jebkāda saikne ar agresiju pret citām sugām.
Ohama-Nebraskas Universitātes ASV kriminologs Kris Eskridžs ir salīdzinājis medību atļauju tirdzniecības rādītājus ar vardarbīgo noziegumu statistiku visā ASV, un atklāja korelāciju starp šīm lietām, proti, pieaugot medību atļauju skaitam, samazinājās noziedzības līmenis. Eskridža pētījums saskan arī ar pētījumiem, kas liecina par to, ka medību ieroču īpašnieki iemācās savas šaušanas prasmes no vecākiem un ģimenes, šie cilvēki izraisa mazāk nelaimes gadījumu, viņu vidū ir mazāks vardarbības līmenis, nekā starp tiem, kas sevi pilnībā nošķir no ieročiem.
Skolu jauniešu pētījumā, kas veikts Ročesterā (New York), ASV, pētnieki atklājuši, ka bērni, kuri likumīgi izmantojuši ieročus vecāku uzraudzībā, vēlāk ievērojami mazāk piedalījušies noziegumos, mazāk lietojuši narkotikas, salīdzinot ar tiem, kuri nekad nav apmācīti pareizi lietot ieroci.
Izdevumā "Time Magazine" (1998), runājot par skolu šaušanām ASV, pēc plašām skolu psihologu un kriminālekspertu intervijām tika secināts, ka bērni, kuriem ir iemācīts medīt atbildīgi, lielākoties ir vairāk nobrieduši un uzvedas labāk nekā pusaudži, kuriem ar ieročiem nav bijis nekāds kontakts.
Mičigānas Universitātē (ASV) 2012.gadā veiktais pētījums par medību ietekmi uz mūsdienu cilvēkiem parāda, ka medības ir vienīgā brīvā laika aktivitātes veids, kas ne tikai nodrošina fiziskās aktivitātes, bet arī veselīgu uzturu. Pētījumā uzsvērts, ka bez fiziskajām aktivitātēm un veselīga uztura, medības nodrošina arī pozitīvu ietekmi uz cilvēka sociāli emocionālo veselību.
Šie ir tikai daži pētījumi, kas liecina par medību pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību un psihi. Tāpat arī vairāki Latvijas mediķi, tajā skaitā prof. Danilāns, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas virsārsts Artūrs Miksons, RSU Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras Asociētais profesors Jānis Ķīsis, kā arī Liepājas reģionālās slimnīcas Fizikālās terapijas un rehabilitācijas nodaļas virsārste Līga Priediena norāda, ka jauniešiem ar priekšzināšanām, piedalīšanās medībās psiholoģiskās un emocionālās traumas neradīs, bet gluži otrādi - sekmēs šo jauniešu veselību.
Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz to, ka mednieki visā pasaulē ir ļoti azartiski dabas aizsargi. Savukārt vides aizstāvji, kas nav mednieki, bieži vien izrāda agresiju, ar meliem un puspatiesībām cenšoties veidot sabiedrības viedokli, piedevām vēl veicot ziedojumu vākšanas akcijas. Mednieki ir tie, kas tiešā veidā iegulda naudu dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā, ļoti bieži sasniedzot vērā ņemamus rezultātus.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, vēlos jautāt, ar kādām tiesībām Tiesībsargs un tā darbinieki medijos, tajā skaitā arī Laila Grāvere 23.janvāra raidījumā Krustpunktā, apzināti maldina sabiedrību, paužot savu personīgo viedokli, plašsaziņas līdzekļos publiski izsakot dažādus uz faktiem nebalstītus pieņēmumus. Šādu rīcību var uzskatīt par apzinātu un ļaunprātīgu melu izplatīšanu par 21 000 Latvijas mednieku un viņu ģimenēm, piedevām vēl apzināti kurinot naida runu un veicinot sabiedrības šķelšanu.
Ņemot vērā, ka Tiesībsargs kā iestāde pilda ļoti svarīgu uzdevumu, ir nepieņemami, ka šīs iestādes darbinieki publiski pauž savu personīgo viedokli un maldina sabiedrību, izplatot nepatiesu un melīgu informāciju.
Saprotot, ka medību jautājums ir sabiedrībā ļoti sensitīvs, runājot par šo tēmu, ir jābalstās tikai un vienīgi uz faktiem, nevis nepamatotiem pieņēmumiem. Tādēļ aicinu Tiesībsargu tiešām izvērtēt, vai iestādes publiski paustais viedoklis par Ieroču aprites likumprojekta 14.panta otro daļu attiecībā uz iespēju kontrolētos apstākļos, ar vecāku atļauju, pieaugušā uzraudzībā no 16 gadiem medībās izmantot šaujamieroci, ir tiešām balstīts uz faktiem, nevis personīgiem un emocionāliem pieņēmumiem.
* Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
