Tiesībsargs sāk pārbaudi par pretlikumīgu piespiedu turēšanu psihiatriskajā slimnīcā
PIETIEK21.05.2017.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Tiesībsargs sācis pārbaudi par Pietiek aprakstīto situāciju - 35 gadus veca sieviete ir spiesta piespiedu kārtā palikt psihiatriskajā slimnīcā, kaut gan ārstu konsīlijs ir lēmis, ka viņa var ārstēties ambulatori, un tiesa ignorē pienākumu šādas lietas izskatīt 14 dienu laikā pēc ārstu konsīlija lēmuma saņemšanas.
Pietiek jau ziņoja, ka Augstākās tiesas tiesnese Inguna Radzēviča nav ievērojusi likumā noteikto termiņu, kurā pēc ārstu konsīlija atzinuma jāizlemj par piespiedu ārstēšanas slimnīcā atcelšanu. Kā liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti, ārstu konsīlijs atzinis, ka 35 gadus vecajai Valērijai D. nav nepieciešams uzturēties slimnīcā un viņa var ārstēties ambulatori, turklāt, pēc ārstu ieskatiem, viņa nerada draudus ne citiem, ne sev.
Tomēr tiesneses rīcības dēļ sieviete ir spiesta uzturēties psihiatriskajā slimnīcā piespiedu kārtā - pretēji Kriminālprocesa likumā noteiktajam, ka tiesnesim jāpieņem lēmums 14 dienu laikā pēc ārstu konsīlija atzinuma saņemšanas.
Tā kā ārstu konsīlijs jau februārī pieņēma lēmumu un šā gada 10.martā tiesa lēma piemērot viņai ambulatoro ārstēšanu, bet to apstrīdēja prokurore, lieta jāizskata nākamajā instancē, bet kasācijas sūdzības izskatīšana ir pamatīgi ievilkusies. Tikai pēc tam, kad par šo gadījumu parādījās publikācijas Pietiek, tiesnese pieņēma lēmumu lietu izskatīt šā gada 31.maijā.
Tiesībsargs ir atzinis, ka šāda situācija varētu būt cilvēktiesību pārkāpums, un ierosinājis pārbaudes lietu. Tikmēr tiesnese nekādus pārkāpumus savā rīcībā nesaskata. Viņa iebilst, ka 14 dienu termiņš noteikts pirmās instances tiesai, bet ne kasācijas sūdzībai. Turklāt viņa min citu Kriminālprocesa likuma pantu, kurā šāda tipa lietas nav noteiktas kā prioritāri izskatāmas saistībā ar lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.
Kā Pietiek jau ziņoja, līdz šim reizēs, kad tiesai bija jālemj par stingrāka piespiedu ārstēšanas līdzekļa piemērošanu, tā to paveica zibenīgi, bet brīdī, kad tas jāmaina uz maigāku, tiesnese ir gatava likt sievietei, kura, ja būtu tiesāta par izdarīto noziegumu, jau būtu sodu izcietusi, pusgadu prettiesiski atrasties piespiedu ārstēšanā slimnīcā.
Tā kā sievietei ir smaga psihiska saslimšana – šizofrēnija, tiesa iepriekš bija lēmusi viņai piemērot piespiedu ārstēšanu specializētā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi. Likums paredz šāda soda mēra pārskatīšanu ik pēc gada, un, ņemot vērā ārstu atzinumu par Valērijas D. veselības stāvokli, viņai piemērotais sods mainīts te uz ārstēšanu vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā, te uz ambulatoro ārstēšanu.
Par tiesneses rīcību aizgādne sūdzējusies gan ģenerālprokuroram, gan Augstākās tiesas priekšsēdētājam, gan tiesībsargam. Viņa arī lūgusi tiesnesi saukt pie kriminālatbildības par amatpersonas bezdarbību, kas rada smagas sekas, un nelikumīgu brīvības atņemšanu 2.grupas invalīdei.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
