Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsu valstī turpina saglabāties daži sociālisma bastioni, ko neviens nevēlas graut. Spilgts piemērs ir vāji funkcionējošā veselības aprūpes sistēma.

"Strausa politika" jāizbeidz, un nebūs pozitīvas virzības, iekams sabiedrība kopumā (visu trīs valsts varas atzaru amatpersonas, "ceturtā vara", Slimnīcu biedrība, Latvijas Ārstu biedrība un citas NVO, kā arī pacientu tiesību organizācijas, bet jo īpaši pacientu tiesību eksperti un dažādi sabiedriskās domas veidotāji) nevienosies, ka esošais modelis tik specifiskā nozarē nevar funkcionēt pat teorētiski. Sistēma jābūvē ar skaidrām materiālo tiesību normām, kas ietver arī profesionāļa, proti, ārstniecības personas un pacienta precīzi definētas, loģiskas, izprotamas tiesiskās attiecības.

Vai jaunievēlēto politiķu ienākšana Saeimā un Ministru kabinetā spēs mainīt līdz šim nozarē ierasto filosofiju un lietu kārtību, piemēram, nevalstisko organizāciju ietekmīgu esošo un bijušo biedru interešu lobēšanu vai pacientu tiesību ekspertu vēlmi uzturēt sistēmā haosu, ja tas nāk par labu viņu kā juristu praksēm? Pagaidām šīs tendences nav mainījusi pat ģeopolitiskā situācija, kam it kā vajadzētu mudināt Latvijas sabiedrību uzskatīt veselības aprūpi par stratēģiski arvien svarīgāku nozari. Vai jēga iepludināt finanses esošajā veselības aprūpes sistēmā? Par to šis raksts.

Sekojot aktualitātēm valsts izveidotajā veselības aprūpes sistēmā, būtiski analizēt ne vien finansēšanas aspektus, bet arī tiesisko attiecību problemātiku. Gadiem ilgi radīta situācija, lai iesaistītajām personām, jo īpaši, medicīnas profesionāļiem un pacientiem nevarētu būt saprotamas savstarpējās tiesiskās attiecības.

Pozitīvs piemērs ir privātais sektors. Ārstniecības likums reglamentē sabiedriskās attiecības ārstniecībā, kas ir individuāla, profesionāla darbība un notiek privāttiesisku attiecību ietvaros. Šī likuma un Civillikuma normas ir visnotaļ pietiekamas gadījumos, ja pakalpojumu pacients saņem privāttiesiskā kārtībā, pats vai izmantojot apdrošinātāja starpniecību norēķinās saskaņā ar ārstniecības iestādes cenrādi.

Savukārt, lai izprastu valsts pienākumus veselības aprūpes jomā, lietderīgi iepazīt pētījumu “Latvijas valsts garantētā “medicīniskās palīdzības minimuma” atbilstība cilvēktiesību standartam” (publicēts 2016.g., veikts Tiesībsarga biroja vajadzībām – sk. saiti).

Pētījuma 2.nodaļā konstatēts, ka nacionālā pamatlikuma Satversmes 111.pantā ietvertas gan vispārīgas veselības aizsardzības tiesības, gan ikvienam garantēts medicīniskās palīdzības minimums. Tomēr Satversmes norma nedod norādes par to, kas īsti tiek nodrošināts, tāpēc, lai noskaidrotu jēdziena "medicīniskās palīdzības minimums" saturu kontekstā ar valsts pienākumu aizsargāt personas veselību, šī norma jāanalizē sistēmiski, vēsturiski un teleoloģiski. Sistēmiskai normas interpretācijai jāizmanto tie normatīvie akti, kuros detalizēti norādīts, kādus ārstniecības pakalpojumus valsts nodrošina par budžeta līdzekļiem. Svarīgi arī ievērot un piemērot starptautiski atzītos tiesību principus veselības aprūpes tiesību jomā.

Neapšaubot sociālo tiesību realizācijas ciešo saistību ar katras valsts iespējām, Tiesībsarga birojs aicina ņemt vērā Satversmes tiesas praksē daudzkārt izmantotu šādu cilvēktiesību atziņu - ja kādas sociālās tiesības ir iekļautas pamatlikumā, tad valsts no tām nevar atteikties. Šīm tiesībām vairs nav tikai deklaratīvs raksturs. Politiķiem, kuri pieņem lēmumus par veselības aprūpei piešķiramo līdzekļu apjomu, jārespektē un jāīsteno Satversmes preambulā noteiktais, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, un 1.pantā noteiktais - "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika". Pie tam, sociālas valsts principa nepieciešamība parasti tiek saistīta ar cilvēka cieņu, taisnīgumu, vienlīdzību un solidaritāti.

Rezumējot valstij veselības aprūpes pieejamības un pakalpojumu nodrošināšanā pastāv pienākumi, no kā tā nevar atteikties, un Satversmes 111.pantam ir visai attāls sakars ar Ārstniecības likumu. Drīzāk acīmredzama ir saistība ar sociālās aizsardzības jomas “jumta likuma”, proti, “Par sociālo drošību” (sk. saiti) 6.pantu. Un tieši šā likuma 1.panta ceturtās daļas norma uzskatāma par pamatu, kāpēc izdots Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Veselības ministrija jau 2014.gada 19.novembrī raksta autoram sniegtā skaidrojumā norādīja uz vienotas izpratnes trūkumu par robežšķirtni saistībā ar ārstniecības personu darbības attiecināšanu pie valsts pārvaldes uzdevumu veikšanas, ja pacientam sniedzamais pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem; Veselības ministrija tobrīd atzina, ka šāda robežšķirtne būtu pietiekami skaidri nosakāma likumu līmenī. Iepriekš līdzīgu viedokli sarakstē pauda Tieslietu ministrija.

Veselības aprūpes finansēšanas likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību (pašlaik spēkā 28.08.18. noteikumi Nr.555) precizē, kā Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm. Atgādinu jau iepriekšējos savos rakstos norādīto, ka līgumi, ko atbildīgā tiešās pārvaldes iestāde slēdz ar ārstniecības iestādēm par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, administratīvo tiesu praksē atzīti par publisko tiesību līgumiem. Šo pieeju iniciēja AT Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 15.jūnija lēmuma lietā SKA-365  11.1.-11.4.p. ietvertās atziņas. Tātad ārstniecības iestādes, ciktāl darbojas attiecīgo līgumu ietvaros, veic tām deleģētu specifisku valsts pārvaldes funkciju.

Kādi secinājumi? Šai gadījumā ārstniecības iestādei jāievēro Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, jo īpaši, labas pārvaldības princips (sk. arī atsauci uz Tieslietu ministrijas viedokli Satversmes tiesas 2015.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.2014-08-03  4.p. trešajā rindkopā; jāpievērš uzmanība TM nepārprotamajam traktējumam, ka valsts pakalpojumu "sniedz", nevis tikai apmaksā).

Tā kā šīm darbībām nav tieša sakara ar Ārstniecības likumu, svarīgi izprast, kāds ir pakalpojumu sniedzēju tiesiskais statuss?

No likuma “Par sociālo drošību” 13.panta nepārprotami izriet, ka ārstniecības iestādes, ciktāl pilda konkrēto publisko uzdevumu, traktējamas kā sociālo pakalpojumu sniedzējas; sistēmiski interpretējot likuma 34.panta pirmās daļas normas jēgu, var secināt, ka  pacients, saņemot valsts nodrošinātu veselības aprūpi, proti, specifisku sociālo pakalpojumu, sadarbojas ar ārstniecības iestādi konkrētu publiski tiesisku attiecību starp valsti un privātpersonu ietvaros. Būtu pamatoti tātad secināt, ka ārstniecības iestāde, nodrošinot pakalpojuma sniegšanu (vai atsakot to sniegt u.tml.), veic attiecībā uz privātpersonu faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē. Ir atsevišķi gadījumi, kur izdotie dokumenti atbilst visām administratīvā akta prasībām, piemēram, valsts kompensēto zāļu recepte. Minēto administratīvo aktu izpilda aptieka, kas noslēgusi publisko tiesību līgumu ar NVD (šādu traktējumu faktiski apstiprina Veselības ministrija 19.11.2014. vēstulē).

Rezumējot pilnvērtīgs ārstniecības process un tāds sociālais pakalpojums, ko var nodrošināt valsts sevis radītajā veselības aprūpes sistēmā, ir atšķirīgas procedūras gan pēc būtības, gan organizatoriski. Viens no dīvainākajiem un demokrātijas vērtības atklāti nicinošiem tiesību aktiem mūsu valstī ir Pacientu tiesību likums. Ar to nesekmīgi mēģināts piemēroties vienlaikus gan privāto tiesību, gan publisko, proti, valsts garantēto sociālo tiesību jomai, kas nevar a priori būt iespējams, jo valsts nav ne ārstniecības iestāde, ne ārstniecības persona. Proti, valsts nav medicīnas profesionālis, bet var veidot tiesiskas attiecības vien ar “privātpersonu”, kas nav identisks termins jēdzienam “pacients” (ciktāl tradicionāli ierasts to izprast kontekstā ar Ārstniecības likumu). Sistēma nevar eksistēt, ja tai pamatā nav skaidru materiālo tiesību normu.

Viens no pamatjautājumiem, lai tieši krīzes brīdī vērtētu sistēmas ilgtspēju un papildu finansējuma lietderību nozarei: vai ārstniecības procesa specifika, profesionālie aspekti un ētiskās dilemmas ir atbilstoši, lai tiesiskās attiecības nozarē veidotu ar publisko tiesību līgumu starpniecību? Vai šādu, līdz šim piekoptu praksi pieļauj mūsu valstij saistoša tiesību norma EP konvencijas “Par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā” 2.pantā? Proti, indivīds tur noteikts kā prioritāte - pirmajā vietā vienmēr jābūt indivīda interesēm un labklājībai, nevis vienīgi sabiedrības vai zinātnes interesēm.

Jo… Vai medicīnas joma tiešām sader ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, no kā nepārprotami izriet, ka publisko tiesību līgumu izpildē prioritāras ir sabiedrības intereses, bet ikvienas atsevišķas privātpersonas (tātad arī pacienta, kurš, īstenojot valsts noteiktās savas sociālās tiesības, izlēmis konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu saņemt NVD līgumiestādē) intereses ievērojamas vien samērīgi?

Diemžēl līdz šim nav kompleksi un sabiedrībai saprotamā veidā izvērtēti secinājumi Satversmes tiesas 2015.gada 12.februāra spriedumā lietā Nr.2014-08-03; tas ir gandrīz vienīgais konstitucionālās tiesas spriedums, kur vērtētas tiesiskās attiecības valsts organizētajā veselības aprūpes sistēmā. Piemēram, 11.3. punktā traktēts, ka attiecīgos pakalpojumus "nodrošina" valsts, bet ārstniecības iestāde ir vien starpnieks to sniegšanā.

Savukārt no sprieduma 12.p. izriet, ka tieši katrai personai, realizējot savu privātautonomiju, pastāv apzināta izvēle, vai izmantot tiesības saņemt valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus, vai vērsties pēc ārstniecības privāttiesiskā kārtā. Tomēr spriedumā trūkst analīzes, kā iesaistītās personas izprot minētās privātautonomijas būtību praksē.

Turklāt Konstatējošā daļa satur norādes uz lietā pieaicināto ekspertu nepietiekamu iedziļināšanos un argumentētnespēju; mēģināts izcelt vienu konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu, izvairoties no sistēmiskas problēmanalīzes; tas nevar būt produktīvi!

Gan minētajā spriedumā, gan vairākkārt iepriekš konstitucionālā tiesa ir norādījusi, ka Satversmes 111.pants uzliek par pienākumu valstij nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu esamību un pieejamību, tomēr tai nav pienākuma nodrošināt ikvienam iespējami augstāko veselības līmeni. Diemžēl ilgtermiņā gan ārstu profesionālās organizācijas (jo īpaši Latvijas Ārstu biedrība), gan pacientu tiesību eksperti ir, šķiet, visnotaļ apzināti vairījušies vērtēt būtiskāko niansi. Proti, vai, nonākot statusā, uz ko norāda Satversmes tiesa, un kļūdams vien par valsts un pacienta starpnieku kāda specifiska pakalpojuma sniegšanā, ārsts savā darbībā nenonāk pretrunā ar medicīnas ētikas principiem un ārstniecības procesa (kā individuālas, profesionālas darbības) būtību?!

Izprotot saprātā un taisnīgumā balstītus dabisko tiesību principus, ārsts tikai izņēmuma situācijās varētu būt publiskās varas uzdevuma izpildē iesaistīts darbinieks; tad, tiesiski vērtējot, viņš pilda vien valsts amatpersonas statusam pielīdzināmas specifiskas funkcijas (kas satur ārstniecības dažādus elementus); tomēr ne tiesiski, ne filosofiski viņš nevar vienlaikus būt tāda ārstniecības persona, kas veic Ārstniecības likuma izpratnē pilnvērtīgu ārstniecības procesu. Šo dilemmu nenoliedz arī Veselības ministrija jau minētajā 2014.gada 19.novembra vēstulē (autors vairākkārt to pārpublicējis un analizējis agrākajos rakstos).

Turklāt – valstij neviens taču neliedz politisku izvēli izstrādāt likumus, lai saprotami, civiltiesiskā kārtībā slēgtu līgumus un pirktu jelkādus pakalpojumus no ārstniecības iestādēm. Šāda pieeja būtu pilnībā atbilstoša Satversmes 111.pantam un vienlaikus respektētu Ārstniecības likumā atzīto lietu kārtību, nevis radītu veselības aprūpes sistēmā kādas nesaprotamas tiesiskās attiecības. Kamēr vien lielākās ārstniecības iestādes pieder publiskām personām, valstij varētu būt lietderīgi izvērtēt šādu variantu. Protams, atsevišķiem specifiskiem un likumā īpaši nodalītiem gadījumiem tas nebūs piemērots.

Būtiski uzlabojot publisko personu īpašumā esošo ārstniecības iestāžu pārvaldību (jo īpaši, nosakot turpmāk par prioritāti kadru politiku un darba apstākļu nodrošināšanu pretstatā, piemēram, būvniecībai…), kā arī samērojot Satversmes 111. panta prasības un valsts ekonomiskās iespējas, ir droši vien iespējams aprēķināt, ciktāl var pilnībā vai daļēji kompensēt izmaksas iedzīvotājiem gadījumos, ja valsts pakalpojumu “pērk”. Autora šāds pieļāvums varētu šķist a priori utopisks; taču iespējas publiskā sektora ietvaros uzturēt tiesiskās attiecības, kādas izriet no Ārstniecības likuma, Pacientu tiesību likuma un EP konvencijas “Par cilvēktiesībām un biomedicīnu”, arī traktējamas kā vien teorētiskas, utopiskas, kas praksē jau ilgstoši nedarbojas.

Politiķiem šai sakarā būtiski precizēt un skaidrot sabiedrībai Satversmes tiesas 2015.gada 12. februāra sprieduma lietā Nr.2014-08-03  13.p. ietverto atziņu, ka personas, kurām veselības aprūpes pakalpojums tiek sniegts valsts nodrošinātās veselības aprūpes sistēmas ietvaros, un personas, kurām tādu pat indikāciju dēļ palīdzība tiek sniegta ārpus valsts organizētās sistēmas, atrodas atšķirīgos tiesiskajos apstākļos; abas šīs grupas neesot salīdzināmas. Kādu “ārstniecību” tad valsts nodrošina?

Ir šķērslis - tiesu vara; proti, pēc 2006.gada 15.jūnija lēmuma vēlāko AT Senāta praksi diemžēl būtiski iespaido loģiskas kļūdas, kas radušās domāšanas likumu neievērošanas dēļ. Piemēram, tiesas atzīst, ka pacients ar ārstniecības iestādi, kam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, sadarbojas konkrētu publiski tiesisku attiecību ietvaros. Taču ārstniecības personas, būdamas ārstniecības iestādes darbinieki, arī veic tikai un vienīgi no minētajiem līgumiem izrietošas savai kompetencei atbilstošas darbības un papildus nedibina ar pakalpojumu saņēmējiem tiesiskas attiecības. Tomēr Senāta, jo īpaši, Civillietu departamenta prakse ir, ka šais gadījumos veidojoties privāttiesiskas attiecības, jo esot piemērojams Ārstniecības likums. Kā vērtēt šādu secinājumu? Tas acīmredzami ir paraloģisms!

Iespējams, tendenci veicina apstāklis, ka dažādu valsts varas atzaru amatpersonām kopumā pietrūkst sapratnes, kas ir valsts uzturētās veselības aprūpes sistēmas centrālais uzdevums; iztrūkusi diskusija, vai Nacionālais veselības dienests vispār drīkstētu deleģēt tādas funkcijas, kas ir šīs iestādes izveides un pastāvēšanas pamats? Pie tam, Latvijas tiesību doktrīnā netiek pieļauta cita iespēja kā pārvaldes iestādes atbildība par pilnvarotās institūcijas darbību. Konkrētajā gadījumā, deleģējot tiesības sniegt valsts nodrošinātos pakalpojumus, tas ietvertu NVD (valsts!) pilnu atbildību arī par iespējamiem zaudējumiem, ko ārstniecības iestāde varētu nodarīt trešajai personai.

Tāpēc būtu jāvērtē, kā interesēs tiesa un administratīvās iestādes, īpaši Veselības inspekcija konsekventi noliedz Satversmē noteiktās personu pamattiesības un ar tām saistītos valsts pienākumus? Proti, kāpēc tiek vienmēr traktēts, ka valstij faktiski nav pienākumu un pacientam nevar būt apzinātas izvēles, kā veidot tiesiskās attiecības, bet tās, ciktāl bijusi saskarsme ar ārstniecības personām, vienmēr esot privāttiesiskas, interpretējamas saistībā tieši ar Ārstniecības likuma normām? Turklāt iepriekš AT Senāta judikatūrā, piemēram, jau minētajā 2006.gada 15.jūnija lēmumā Nr. SKA -365 atzīts, ka deleģēšanas līgumi, lai arī satur privāttiesiskas iezīmes, kopumā tomēr aplūkojami un rada sekas kā publisko tiesību līgumi.

Atsevišķa raksta tēma būtu par Veselības inspekcijas konsekventu atteikšanos ievērot Pacientu tiesību likuma 18.panta otrajā daļā un vairākos speciālajos likumos (Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums u.tml.) nepārprotami formulētās normas, ka personas tiesību vai interešu aizstāvēšana attiecībā pret ārstniecības iestādes publisko tiesību jomā veiktajām darbībām notiek administratīvā procesa ietvaros un administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt inspekcijā.

Vēl jāpiezīmē, ka likumos nav sniegts izsmeļošs skaidrojums dažkārt tur lietotajam terminam "ārstniecības persona, kura sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus”. Iestāžu, piemēram, KNAB praksē tiek atzīts, ka šāds ārsts faktiski darbojas valsts dienestā, uz viņu attiecināmas Krimināllikuma XXIV nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā” normas. Kā to savienot ar Ārstniecības likuma būtību?

Objektīvi vērtējot, ārsts nevar būt atbildīgs, ja izpildvara un tiesas rada apstākļus, lai sabiedrība nesaprastu, ka ārstniecības process un ārstniecības elementus ietverošs sociālais pakalpojums, ko publiskā vara sniedz ar ārstniecības personu starpniecību, nav viens un tas pats. Ja valsts ilgstoši nevar novērst likuma “robus” un detalizētāk precizēt tiesiskās attiecības, tā ir vienīgi politiķu atbildība. Vājš AT Senāts, ko, šķiet, ietekmējuši savas intereses lobējoši pacientu tiesību eksperti, un vāja Veselības inspekcija, kas neizprot tiesiskās attiecības nozarē, kā arī dažāda ranga valsts amatpersonas, kuras intervijās medijos klāsta, ka jau tagad pakalpojumu no ārstniecības iestādēm valsts “pērk” (vai tiešām - ar deleģēšanas procedūras starpniecību ?! ), nav attaisnojums likumdevēja neizlēmībai. Esošajai Veselības aprūpes finansēšanas likuma redakcijai nav jēgas, ja neviens, pat augstākā ranga tiesneši nevar izprast, ka tā normas nevis precizē Ārstniecības likumu un privātās medicīnas ekonomiku, bet gan veido daļu no Satversmē un likumā “Par sociālo drošību” atzīto konkrētu pamattiesību nodrošināšanas mehānisma.

Retorisks jautājums - vai sabiedrībai ir patiesa interese sakārtot veselības aprūpes sistēmu? Lai problēmas izprastu un sāktu risināt, vairumam no mums jāapgūst, moderni izsakoties, “caurviju” prasmes un jāorientējas pilsonisko zinību jomā kaut pamatizglītības standarta līmenī.

Paliels akmentiņš metams ceturtās varas pārstāvju, proti, žurnālistu “lauciņā”. Analītisku rakstu par veselības aprūpes sistēmas uzbūves nepilnībām vai tiesiskajām attiecībām nav vispār! Savukārt intervijas par nozares problemātiku jau gadiem ilgi veidotas ar vieniem un tiem pašiem, sistēmā lielākoties veiksmīgi integrētiem cilvēkiem, kuri, saprotams, nevēlas skaidrot tiesiskās attiecības. Skan vieni un tie paši jautājumi, uz ko tiek saņemtas iepriekš paredzamas atbildes; proti, sistēma nebūtu slikta, ja valsts dotu daudz vairāk naudas un parādītos arī vairāk jauno mediķu.

Var saprast, ka netiek kompleksi analizēts, kur paliek jaunie un kāpēc “nolūst” vecie, jo sabiedrību šīs nianses neinteresē. Tomēr nekādi netiek aktualizēta arī problemātika saistībā ar Satversmes tiesas judikatūrā ietverto, iepriekš šai rakstā jau minēto atziņu, ka tieši personai, realizējot privātautonomiju, pastāv apzināta izvēle, vai saņemt no valsts tās nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus, vai pēc tiem vērsties privāttiesiskā kārtā. Medijos trūkst jelkādas analīzes, ciktāl personas praksē izprot minēto privātautonomiju un šo izvēļu sekas.

Tieši no žurnālistiem, īpaši valsts uzturētajos sabiedriskajos medijos, būtu pamats gaidīt lielāku pienesumu un filosofisku, dialektikas atziņās vairāk balstītu pieeju veselības nozares samilzušo problēmu apzināšanā.  

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...