Tiesiskuma koalīcija ar JKP priekšgalā atbalsta jaunu atkritumu izgāztuvi Rīgas centrā
Pēteris Lejiņš03.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kamēr Rīgas dome cīnās ar varas maiņu, pavisam klusi un nemanāmi valstī valdošā tiesiskuma koalīcija ar Jauno konservatīvo partiju (JKP) un tās korupcijas apkarošanas lokomotīvi Jutu Strīķi priekšgalā dod zaļo gaismu kārtējās riepu izgāztuves izveidei pašā Rīgas centrā.
2017.gada rudenī atklājas, ka Rīgā, Starta ielā uzņēmums SIA “Riepu bloki” atļauto 30 tonnu vietā teritorijā izveidojis apjomīgu riepu izgāztuvi ar uzkrātām teju 1000 tonnām riepu. Valsts vides dienests uzņēmumam atņem darbības licenci un piemēro 12,9 miljonu EUR sodu. Uzņēmuma viens no īpašniekiem ir Marks Baltkalns, kurš drīz vien piesaka SIA “Riepu bloki” maksātnespēju, lai veikli tiktu vaļā no savām saistībām pret valsti un varētu ar jaunu sparu mesties iekšā citos biznesa projektos jeb shēmās.
Starta ielas riepu izgāztuvē nekas daudz mainījies, un riepu izgāztuve joprojām stāv visā savā krāšņumā, gaidot savu liktenīgo dzirksteli. Taču uzņēmējs, ticis vaļā no neveiksmīgā uzņēmuma ar milzīgajiem parādiem valstij, tagad vēlas cēlu mērķu vārdā sākt riepu pārstrādi citviet Rīgā – Andrejostā. Ar šo daudzsološo biznesa plānu viņš kā SIA “Eko Recycling” īpašnieks Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā viesojies jau vairākkārt, solot ar šī projekta starpniecību Starta ielas izgāztuvi pārcelt uz Indiju.
Sākotnēji SIA “Eko Recycling” prasa vienkopus Andrejostā uzglabāt 1000 tonnas riepu. Tātad izveidot vēl vienu apjomos līdzīgu riepu “glabātuvi” kā Starta ielā. Pirmo reizi šo riepu karaļa piedāvājumu Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti skatīja 19.februārī, tad 19.martā un vēlreiz arī 21.maijā. Visās reizēs SIA “Eko Recycling” iecere noraidīta, pamatojoties tieši uz šī uzņēmēja atbildību par riepu izgāztuvi Starta ielā un nespēju pierādīt, ka Andrejostu gaida skaistāka nākotne. Taču ar katru reizi arvien skaļāk sāk uzstāties deputāti no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), aktīvi iestājoties par uzņēmēja labajiem plāniem un godīgo sirdi, kurai jāļauj labot iepriekš pieļautās kļūdas.
Acīmredzot Baltkalna kunga godīgo sirdi bija saskatījusi arī JKP vadība tās līderes un valsts galvenās korupcijas apkarotājas Jutas Strīķes personā, kura izrādījusi īpašu personīgu interesi par šī jautājuma virzību Rīgas domē. Uzņēmēja iepriekšējā (bez)darbība, daudzmiljonu nodokļu parādi un nenomaksātie sodi laikam nebija tik svarīgi argumenti kā “aploksnītes”, par kurām lēmuma pieņemšanas laikā apspriežas pozīcijas deputāti.
Tā rezultātā, neskatoties uz to, ka Mājokļu un vides komitejas deputāti trīs reizes nobalsojuši pret, 29.maija Rīgas domes sēdē ar opozīcijas un īpašu JKP deputātu atbalstu uzņēmums ceturtajā piegājienā tomēr saņēmis atļauju turpināt savu riepu pārstrādes (lasi izgāztuvju) biznesu Rīgas centrā. Jaunajā adresē Ganību dambī 31/Ulriekstes ielā 4a gan uzkrāt varēs nedaudz mazāk, nekā sākotnēji bija plānots. Tas visticamāk nozīmē vien to, ka riepas no Starta ielas daļēji tiks pārkrautas uz jauno adresi un labākajā gadījumā notiks darbības imitācija, pārsimts tonnas gadā aizsūtot uz slaveno Indiju, kur SIA “Eko Recycling” riepas gaida ar atplestām rokām.
Viena no kaismīgākajām daudzsološā biznesa aizstāvēm ir JKP deputāte Marija Balcere, kura, pati būdama uzņēmēja un līdzīpašniece SIA “Marijas Virtuve”, laikam vislabāk spējusi izprast uzņēmēja Marka Baltkalna sāpi un labo sirdi. Komitejas iepriekšējos lēmumus viņa sauc par “amorāliem, jo Rīgā jau tā esot maz uzņēmēju, kuri grib kaut ko darīt vides uzlabošanas jomā.”
Nepietiek ar to, ka nelegālo atkritumu degšana Jūrmalā un Spilvē radīja lielāko dabas piesārņojumu Latvijas vēsturē, tagad tiesiskuma koalīcija vienbalsīgi (24 balsis) atbalstījusi iespēju bēdīgi slavenajam uzņēmējam Markam Baltkalnam vēlreiz uzkrāt tonnas riepu. Tikmēr nu jau pusizjukušās koalīcijas deputāti no “Saskaņas centra” un “Gods kalpot Rīgai” atturējušies, lai izvairītos no jebkādas atbildības.
Būtu neticami, ka Rīgas domnieki no JKP šajā balsojumā darbotos bez partijas augstākās vadības ziņas, īpaši ņemot vērā, ka Strīķe vēl nesen pati bijusi Rīgas domes deputāte. Acīmredzot Rīgas dome pūst ne tikai no galvas pozīcijā, bet arī opozīcija jau laikus pārņēmusi “labāko praksi” un aiz korupcijas apkarotāju maskas sākusi pīt pati savus zirnekļa tīklus.
Varam tikai minēt, ko tiesiskuma koalīcija iecerējusi upurēt kā nākamo, lai tiktu pie kārotā. Tagad tā bija riepu izgāztuve Rīgā, nākamais būs ģenerālprokurors Kalnmeiers, kurš aizsēdējies ar kartona Jurašu, tad izrādīsies, ka arī Zakatistovs nav nodarbojies ar nelikumīgu partijas finansēšanu, bet bijis godprātīgs konsultants, kuram tikai nav diez ko paveicies dzīvē un biznesā. Tāda mums tā tiesiskuma koalīcija, kuras tiesiskums nestiepjas tālāk par TV ekrāniem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
