Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Satversmē ir nostiprināts tiesiskuma princips, arī politiskās partijas savās priekšvēlēšanu programmās skaļi klāstīja savu viedokli par tiesiskuma nodrošināšanu. Aizgāja tik tālu, ka parādījās pat “bezkompromisa tiesiskums”1 Jāatzīmē, ka tīši šībrīža tieslietu ministra pārstāvētā partija ar putām uz lūpām iestājās par “bezkompromisa tiesiskumu”.
Partiju solījumi priekšvēlēšanu laikā un faktiskā realitāte ir divas diemžēl nereti pat pretēji vērstas lietas. Par tiesiskuma esamību reālā dzīvē varētu diskutēt gari un plaši, bet šoreiz es paskatīšu tiesiskuma principu nedaudz no cita skatupunkta. Kā faktisko situāciju paņemšu notikumus par un ap Rīgas domi (turpmāk – RD) un tās struktūrvienībām. Manuprāt, neviena institūcija līdz šim nav bijusi ievilkta tik daudzos un plašos skandālos kā tagad RD Saskaņas un Gods kalpot Rīgai (turpmāk – GKR) partiju vadībā.
Skatoties objektīvi uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem, ir jāatzīst, ka gandrīz ikkatrā institūcijā būs kāds cilvēks, kuram būs atšķirīga izpratne par likumu ievērošanu. Bet RD pašlaik “pārsit” visus rekordus. Tās “varoņdarbi” publiskajā telpā tiek aprakstīti visnotaļ plaši, atsedzot jaunus un jaunus faktus, kurus izdzirdot rodas jautājums – vai var būt vēl sliktāk?
Izrādās, ka var. Atsevišķu amatpersonu vēlme pēc kukuļiem ir viena lieta, centieni no katra iepirkuma gūt kādus personīgos labumus otra lieta, labi atmaksāta darba izkārtošana partijas elitei un viņu ģimenes locekļiem, bez reālā darba veikšanas, trešā lieta, bet rīdzinieku nodokļu naudas izmantošana visas partijas reklamēšanai – tā jau ir virsotņu virsotne (vismaz tagad jau tā gribētos cerēt).
Skatot partiju apvienības Saskaņa priekšvēlēšanu programmu par tiesiskumu neko dižu nevar atrast (laikam šeit viņi vismaz nemelo), tikai: Izbeigsim OIK afēru, nodrošināsim kompetentu un tiesisku tajā iesaistīto personu atbildības izvērtējumu.2 Secināms, ka Saskaņas tiesiskums aprobežojas tikai un vienīgi ar to, ka neļaus zagt vai citādāk uzdzīvoties uz valsts rēķina citiem. Par pārējo kautrīgi paklusē. Te nu jāsaka, ka Saskaņas vadoņi šo apņēmību īsteno ievērojot teicienu “vīrs un vārds”. Labi, šis teiciens ir uz Saskaņas pleciem, bet kopumā – kā tad ir ar to tiesiskumu realitātē?
Tiesa, par tiesiskumu ir malts no visādiem skata punktiem, bet šoreiz paskatīšu mazu, bet manuprāt ļoti svarīgu aspektu. Uz to mani uzvedināja Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles reiz teiktais par partiju priekšvēlēšanu programmām: Partiju programmās es vērtēju to, cik bieži tajās ir minēts vārds “tiesiskums”, un šajā ziņā tur ir katastrofa. Vai ir izpratne par to, kas būtu darāms, lai Latviju nostiprinātu kā tiesisku valsti. Modernā valstī visgrūtāk īstenojas tiesiskas valsts idejas princips. Tas ir smags darbs, īpaši nākot no totalitāras sabiedrības. Tiesiskums ir noteikta kultūra sabiedrībā, valdībā un parlamentā. Likumus nevar rakstīt šim brīdim vai konkrētam cilvēku lokam, tie jāraksta visai sabiedrībai, turklāt ilgtermiņā. Tiesiskā valstī likumus raksta idejai un principam un rada mehānismus, lai līdz tiem nonāktu3.
Akcentēju visu uzmanību uz citāta pēdējo teikumu, īpaši, teikuma vidusdaļu, ko atsevišķi tagad izcelšu, proti: Tiesiskā valstī likumus raksta idejai un principam un rada mehānismus, lai līdz tiem nonāktu.
Nav attaisnojams tas, ko RD ir paveikusi Saskaņa un GKR, bet vai man vienam neviļus rodas jautājums – kā līdz kaut kam tādam varējām nonākt? Ir radīta virkne likumu, kuri nosaka, ko drīkst darīt un ko ne. Protams, ka šo likumu kaudzes augšgalā stāv viens ar nosaukumu “Krimināllikums”. Tajā skaidri uzrakstīts, par kādām darbībām kriminālatbildība ir paredzēta.
Lai identificētu personas, kuras neievēro likumu, un tās sauktu pie atbildības, nepieciešams izstrādāt kā efektīvu mehānismu, tā arī, lai šajā mehānismā būtu motivēti un kompetenti darbinieki.
Sāksim ar pirmo – mehānismu.
Institucionālā līmenī it kā viss būtu saprotams. Ir radītas daudz dažādas institūcijas, piemēram, policijas VID utt. Tomēr, konkrētam mehānismam jābūt efektīvam. Proti, institūcijai atbilstoši normatīvajos aktos deleģētajām tiesībām jāspēj efektīvi veikt savus uzdevumus. Vai tas tā ir – es teiktu nē. Piemēram, Kriminālprocesa likumā ir uzlikta tik augsta latiņa, lai valsts pierādītu personas vainu, ka nereti to pat neizdodas izdarīt, vai visa izmeklēšana pārvēršas par farsu.
Kā to risināt, piemēram, noteikt apgrieztās pierādīšanas nastas uzlikšana ekonomiskos noziegumos. Tas būtu, nevis valstij jāpierāda, ka ir veiktas darbības, lai nemaksātu nodokļus utt., bet – personai būtu jāpierāda, ka nodokļu nomaksa ir veikta vai ka tās dzīves līmenis ir atbilstošs ieņēmumiem. Attiecīgi arī Kriminālprocesa likuma normas nepieciešams pārskatīt, lai tur ietvertā birokrātija mazinātos, tādējādi atslogojot procesa virzītājus no formālu papīru rakstīšanas. Iespējas ir plašas, bet daudz netiek vienkārši darīts. Tādējādi pašlaik nav veiktas visas darbības, lai nodrošinātu tiesiskums šajā elementā. Respektīvi – nav radīts efektīvi funkcionējošs mehānisms.
Kas vainojams pie šīs neizdarības? Vispirmām kārtām tieslietu ministrs (J.Bordāns, bezkompromisa tiesiskuma cīnītājs), valdība un, protams, Saeima, jo tās kompetencē ietilpst pieņemt likumus.
Par mehānismu skaidrs, formāli ir, faktiski nav. Loģiski, ka pat nav vērts tad pieiet pie nākamā punkta – mehānisma darbinātājiem – cilvēkiem. Tomēr nedaudz pieskaršos šim jautājumam.
Tātad, lai jebkura iecere īstenotos, to realizē cilvēki. Tādējādi arī tiesiskuma principu dzīvē ievieš VID darbinieki, policisti, prokurori, tiesneši utt.. Kādi tad ir priekšnosacījumi, lai šie darbinieki spētu kvalitatīvi īstenot tiem normatīvajos aktos deleģētos uzdevumus?
Iegūta atbilstoša izglītība tiešo pienākumu veikšanā.
Atbilstoši darba apstākļi
Konkurētspējīgs atalgojums
Darba slodze ir samērīga un izpildāma.
Kā ir realitāte!? Daudzi peļ policiju par tās slikto darbu, tamdēļ paskatīsim, ko prasa un ko piesola par darbu policijā. Tieši policijas darbs ir pamatā tam, vai noziedzīgais nodarījums tiks atklāts vai nē. Paskatīju vakances Valsts policijā, precīzāk sakot, Rīgas reģiona pārvaldes iecirkņu Kriminālpolicijas nodaļās, vecākā inspektora amata vietai.4
Izglītība - tiek prasīta akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība. Vēlos atzīmēt, juridiskā izglītība netiek prasīta.
Atbilstoši darba apstākļi – tie, kuri pabijuši policijā, to zinās vislabāk. Nevar teikt, ka visur tie ir slikti, bet kopumā tālāk par padomjlaiku askētiskumu nav tikuši.
Atalgojums (uz rokas, pēc nodokļu nomaksas) – 594 – 847 euro (izmeklētājam); 669 – 916 euro (izmeklētājam, kurš izmeklē sarežģītas lietas), 749 – 983 euro (izmeklētājam, kurš izmeklē ļoti sarežģītas lietas). Vēlos piebilst, ka šis darbs nereti ir 24h dienā un septiņas dienas nedēļā. Saskarsme ne ar tiem patīkamākajiem cilvēkiem, un nākas redzēt tādus skatus, ka šausmu filmas vairāk jau skatās kā komēdijas.
Darba slodze (dati par 2017.gadu) - no 45 līdz 573 krimināllietām lietvedībā uz vienu amatpersonu5. Par 45 krimināllietu izmeklēšanu gada laikā tā kā skaidrs, gandrīz nepilnas 4 lietas mēnesī, bet 573!!! Tas sanāk, ka gandrīz 48 krimināllietas mēnesī!!! Vai šī noslodze ir samērīga un izpildāma? Paklusēšu, lai nepateiktu kaut ko rupju.
Man vairāk sanāk, ka policijas jautājumā arī par darbiniekiem nav domāts.
Par kādu tiesiskuma ievērošanu mēs varam runāt, ja nav izveidots attiecīgs mehānisms tā īstenošanai un radīti priekšnosacījumi, lai šajos mehānismos strādājošie spētu savas funkcijas izpildīt.
Kas šeit par to atbild? Faktiski visi jau iepriekš uzskaitītie. Tādējādi sausais rezumē: politiķi runā par tiesiskumu, bet neko nedara, lai to reāli sasniegtu.
Līdzībās runājot, ir 1.formulas automašīna, ir sacīkšu trase (garums
1 https://juristavards.lv/doc/274084-jauna-valdiba-akcente-bezkompromisu-tiesiskumu-un-likuma-varu/
2 https://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/saraksti-programmas/?party=9
3 http://www.la.lv/virsraksts-57
4 http://www.vp.gov.lv/?id=408&said=408&rsd=1
5 https://www.diena.lv/raksts/latvija/kriminalzinas/vk-pirmstiesas-izmeklesanu-kave-problemas-izmekletaju-kvalifikacija-14182376
Seko mums 
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
