Tiesiskuma trūkums Rīgas pašvaldības īres maksas noteikšanā
Pietiek lasītājs08.07.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kārtējo reizi Rīgas pašvaldības dzīvokļu īrnieki saņem apsaimniekošanas uzņēmuma (uzņēmuma nosaukumam nav nozīmes zemāk aprakstītajā situācijā) brīdinājumu, ka nākamgad tiks paaugstināta īres maksa. Brīdinājumā skaidrots, ka papildus nepieciešama nauda remontdarbiem un mājas apdrošināšanai.
Īrnieki nav gatavi iebilst, saprotot, ka remontdarbi kā saimnieciskās darbības izdevumi it kā ir iekļauti īres maksā, un arī saprotot, ka dzīve sadārdzinājies. Turklāt būs taču pensiju indeksācija, kā arī tagad minimālā alga ir ne tāda kā pagājušajā gadā.
Bet nevienam no pašvaldības dzīvokļu īrniekiem līgumā nav paredzēta nekustamā īpašuma apdrošināšanas maksa, kas lika īrniekiem sākt apskatīt dokumentus, iepazīties ar likumdošanu no jauna un atklāt “dīvainu ainu”, proti, ka pašvaldības rīcība var būtiski atšķirties no likumā tieši un konkrēti pašvaldībai noteiktā!
Dzīvojamo telpu īres likuma V nodaļā "Pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu izīrēšana" 31. pants "Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas īres maksa" noteic:
“1. Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas īres maksas apmēru nosaka pašvaldība, ņemot vērā tās saistošos noteikumus par īres maksas noteikšanu.”
Ir redzams, ka tiesību normas lakoniskais teksts paredz skaidru uzdevumu pašvaldībai: pirmkārt, izstrādāt saistošos noteikumus, uz kuru pamata kāds varētu kādam paziņot par pašvaldības dzīvojamo telpu kvadrātmetra īres maksas noteikto apmēru šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā. Un tad ir pats par sevi saprotams, ka, brīdinot par īres maksas noteikšanu, apsaimniekotājam atliek vien minēt pašvaldības publiski pieejamos saistošos noteikumus bez nepieciešamības skaidrot par remontdarbiem. Jāpasvītro: Īres likums noteic finansiāli pamatot īres maksas paaugstināšanu privātīpašuma izīrētājiem, bet pašvaldībai likums skaidri noteic vispirms izstrādāt saistošos noteikumus, uz kuru pamata - un ne uz kāda cita pamata - īrniekiem jāpaziņo par īres maksas noteikšanu.
Un tad īrnieki vietnē likumi.lv, sadaļā “Pašvaldību saistošie noteikumi” veica vairāk nekā vienu mēģinājumu atrast Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes saistošos noteikumus par īres maksas noteikšanu pašavaldībai piederošajās vai tās nomātajās dzīvojamās telpās, laika periodā no 2021. gada 1. maijā, kad stājās spēkā jaunais Īres likums. Bet, īrniekiem nācās secināt, ka šādi noteikumi nepastāv.
Tas nozīmē, ka īrnieki velti paļāvās uz pašvaldības godīgumu, jo izrādās, ka Rīgas dome neuzliek par pienākumu pašvaldības namu apsaimniekotājiem ievērot pēc formulas aprēkināto īres maksu, jo saistošie noteikumi vienkārši nav izstrādāti un ne apstiprināti Rīgas domē!
Vietnē likumi.lv atrodot citu pašvaldību saistošos noteikumus par īres maksas noteikšanu, kas izdoti saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 31. pantu, īrnieki atklāja, ka no visām Latvijas pašvaldībām septiņas pašvaldības ignorē likumu: Rīgā, Liepājā, Ogrē, Olainē, Salaspilī, Balvos un Saldū saistošie noteikumi par īres maksas noteikšanu nav izdoti. Tomēr visas pārējās 36 pašvaldības īsteno tieši to, kas ir noteikts likumā, izstrādājot saistošos noteikumus īres maksai.
Īrniekus tagad mulsina fakts, ka viņi saskaras ar nepieciešamību ja ne atrisināt, tad publiski apspriest konfliktu starp divām realitātēm:
- Dažas no visām Latvijas pašvaldībām pārkāpj likumu, un acīmredzot nosaukumu mainījusī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uz to piever acis.
- Visas pārējās pašvaldības Latvijā ciena un ievēro likumu.
Ko darīt tālāk – paklausīgi turpināt maksāt to, ko kapitāluzņēmums vēlas saņemt? Vai arī nemaksāt paaugstinātu īres maksu bez tiesiska pamata, uzsākot strīdu un tiesvedību pret pašvaldību, kura ir juridiski gatava pārkāpt likumu?
Tādējādi radusies dilemma sabiedrībai un medijiem ir jārisina kopā. Lai apturētu pašvaldības destruktīvo virzību uz tiesisko nihilismu, visām visu rangu amatpersonām (tas attiecas uz tiem, kas to aizmirsuši) jāatgādina, ka pašvaldība nav privāts uzņēmums, bet gan publisko tiesību subjekts, kuram ir pamatprincips: kas likumā ir burtiski noteikts publisko tiesību subjektam, tas burtiski ir jāizpilda.
Pretējā gadījumā neviens nevarēs saukt pie atbildības tos, kas pārkāpj likumu.
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
