Tiesiskums?

Iesaki rakstu:

Ar nepacietību gaidīju, ko tad piecu vadošo partiju pārstāvji pateiks par šo ļoti būtisko lietu. Administratīvā procesa likumā dota tiesiskuma definīcija vai skaidrojums:

„7.pants. Tiesiskuma princips

 Iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.”

Pazīstamais jurists E.Levits skaidro:

„Vispārējais tiesiskuma (jeb tiesību virsvadības princips) vispārīgi nosaka, ka visa publiskā vara ir saistīta ar tiesībām, un tā var rīkoties tikai tiesību normu noteiktajos ietvaros.

Pārvaldi nepieciešams uzbūvēt tā, ka pastāv efektīvs uzraudzības mehānisms, ka tiesiskuma princips tiek ievērots. Ar paļaušanos uz to, ka tiesiskuma princips tiks ievērots automātiski un brīvprātīgi, nepietiek. Ja nepastāv efektīvs tiesiskuma uzraudzības mehānisms, tad iestāde ir uzbūvēta kļūdaini. Valsts par šādu kļūdainu pārvaldes organizatorisko uzbūvi ir (materiāli) atbildīga.”

Punktu uz “i” savulaik uzlika Satversmes tiesas priekšsēdētājs G.Kūtris:

„Tiesiskuma princips ir tik skaidrs, nepārprotams un būtisks, ka tas ne tikai ietekmē juristu profesionālo dzīvi, bet arī visu cilvēku kā konkrētas sabiedrības locekļu dzīvi. (..) Ir jāsaprot, ka tiesiskuma ignorēšana no atsevišķu personu puses apdraud šā principa nozīmi un līdz ar to arī demokrātiju visā sabiedrībā.”

Ko šī tiesiskuma nodrošināšanai piedāvāja esošie un potenciālie Saeimas deputāti? Pilnīgi un absolūti neko. Runāja par partiju finansēšanu, deputātu imunitāti, amatpersonu atklātu ievēlēšanu, Šlesera nekratīšanu, naudas ietekmi uz vēlētāju, pirmsvēlēšanu reklāmām, tautas vēlētu prezidentu, partiju kriminalizēšanas (?) likumiem, mažoritāro vēlēšanu sistēmu, obligātajiem balsojumiem, atturēšanos un nepiedalīšanos balsojumos, lobēšanu, e-petīcijām, pašvaldību referendumiem.

Un šis viss bija atbilde uz jautājumu – kā valstī panākt tiesiskumu? Cerību stariņš pavīdēja, kad K.Seržants aizrādīja, ka runātāji esot novirzījušies no sākotnējā temata. Kas to deva – izrādījās, ka šis sākotnējais temats esot par bagātajām partijām, un dabūju noklausīties, cik simtus tūkstošus konkurējošās partijas iztērējušas pirmsvēlēšanu aģitācijai.

Un tikai pašās beigās, kad A.Tomsons lūdza kārtējo reizi kaut ko pastāstīt par oligarhiem, un uzzināju, ka pa savam oligarham ir ne tikai katrai partijai (tā K.Seržants), bet pat katram ciemam (A.Elksniņš), pēdējā runātāja I. Lībiņa – Egnere pateica, ka viens no galvenajiem ZRP uzdevumiem esot stiprināt tiesu varu, it īpaši ekonomisko noziegumu izmeklēšanā, jo zinām, ka aiz visas šīs ietekmes slēpjas nesodāmības sajūta, un nav iespējams šos noziegumus izmeklēt. Šai brīdī runātāja tika pārtraukta, jo raidījumam bija jābeidzas.

Faktiski ar to raidījumam bija jāsākas, un visas 54 minūtes jāvelta tam, kas un kā jādara, lai šo tiesu varu stiprinātu, lai uz visiem laikiem likvidētu nesodāmības sajūtu, lai pastāstītu, kāpēc tad galu galā šos ekonomiskos noziegumus nevar izmeklēt, cik tur vainas oligarhos, “oligarhos” un pašā tiesu varā. Un pats galvenais – ar ko tad sākt, ko konkrēti darīt jaunajai Saeimai, lai vienreiz beigtos pretīgā muļļāšanās un auklēšanās ar valsts izzadzējiem daudzu gadu garumā, beigu beigās uzzinot, ka nekāds nozieguma sastāvs nemaz nav pamanīts.

Izskatījās, ka ceturtās varas pārstāvim un ierindas vēlētājam A.Tomsonam arī viss tas ne pārāk interesēja, ja reiz jau padsmito reizi ielaidās nebeidzamajās, “supersvarīgajās” diskusijās par tautas vēlētu prezidentu un mažoritārās vēlēšanu sistēmas priekšrocībām un trūkumiem. Kāds tam sakars ar piedāvāto diskusijas tematu – tiesiskuma nodrošināšanu valstī?

Tai pašā laikā es jau astoto gadu gaidu rezultātu divu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā. Noziegumi nekaunīgi, primitīvi, saredzami ar neapbruņotu aci. Sevišķā pazīme – šo noziegumu izmeklēšanai apzināti šķēršļus lika valsts amatpersona, pašreizējais tieslietu ministrs A.Štokenbergs, kuram, ja Latvija tiešām būtu tiesiska valsts, tikai nesen par to vajadzētu iznākt no cietuma.

L.Lapsa jau ilgāku laiku izmeklē dažādas lietas saistībā ar A.Štokenbergu. Iedrukāju Štokenberga uzvārdu pietiek.com meklēšanas lodziņā un saskaitīju vismaz 34 L.Lapsas tekstus saistībā ar Štokenberga darbībām dažādās jomās. Neņemos spriest, cik katrā no tām kriminālas vai morālas dabas jautājumu, tas instanču ziņā. Taču esmu pilnīgi pārliecināts, ka nesalīdzināmi vairāk, pat simtiem un tūkstošiem reižu vairāk tantiņu un onkulīšu no Zemgales līdzenumiem, kur Štokenbergs no sava saraksta startē ar 1. numuru, klausās Tomsonu, nevis lasa Lapsu, par Betheru nemaz nerunājot.

Taču Tomsonu tas viss neinteresē, viņam tiesiskuma aspektā svarīgāk noskaidrot partiju pirmsvēlēšanu tēriņus, deputātu atturēšanās vai nebalsošanas motīvus, prezidenta un deputātu ievēlēšanas kārtību, jautājumus, kuri muļļāti līdz riebumam.

Vēlētāju pamatmasa mūsu novecojušajā valstī ir pensionāri. Štokenbergs pat sarīkoja referendumu par nepieciešamību palielināt pensijas, tāpēc ievēlēšana viņam garantēta. Sakiet, lūdzu, Tomsona kungs, vai tiesiskums Latvijā palielinātos, ja A.Štokenbergs tiktu ievēlēts nevis no partijas saraksta, bet mažoritāri, un atkal kļūtu par tieslietu ministru? Vai to vēlējāties noskaidrot savā diskusijā ar deputātu kandidātiem?

KNAB un tā vadītāji – kā tik tie nav pelti un slavēti, lādēti un debesīs celti! Kas vienam malacis un tiesiskuma garants, tas citam pēdējais nelietis un kādas partijas ieliktenis. Par Loskutovu, Vilku, Vilnīti un KNAB kopumā esmu izteicies daudz, pārsvarā negatīvi. Pēdējās ilūzijas man nupat sagrāva J.Strīķe. Kāds mani varbūt nosauks par naivu muļķi, bet viņai es līdz šim ticēju un uzticējos, tāpēc kā pie priekšnieka vietas izpildītājas pat aizgāju aprunāties par vecām lietām, kurām iepriekšējie priekšnieki un vietas izpildītājs piegāja absolūti bezatbildīgi. Saruna likās daudzsološa, visam manis teiktajam Strīķes kundze piekrita, vienīgi lūdza vēlreiz īsi izklāstīt lietas būtību rakstiski. Man par lielu pārsteigumu abās atbildēs tika paskaidrots, ka reiz taču es uz šiem jautājumiem atbildes esot saņēmis.

Augsti godātie bandīti, zagļi, valsts izlaupītāji un citi balto apkaklīšu noziedznieki! Zodziet un laupiet pa labi un pa kreisi uz nebēdu – arī “dzelzs lēdija” J. Strīķe apstiprināja, ka tā var un viss ir pareizi. Ja valsts iestādē kāds uzraksta iesniegumu par amata atstāšanu, droši (protams, ja vien ir tāda nepārvarama vēlēšanās) izmaksājiet iesnieguma uzrakstītājam kompensāciju 3, 6, 12 vai 36 mēnešalgu apmērā. Ja ir lieks miljons, varat arī to, kā savulaik apgalvoja izmeklētājs J.Bautris un tagad apstiprināja J.Strīķe. Ja kāds skauģis sāks bļaustīties, viss KNAB kolektīvs ar Strīķi un Vilku stāvēs par jums kā klints. Piedevām, kaut arī korupcijas definīcijā teikts, ka amatpersonai aizliegta jebkura darbība, kas vērsta uz to, lai iegūtu nepelnītu labumu ne tikai sev, bet arī citai personai, Strīķes kundze jums paskaidros, ka viņai tas nav saistoši, viņa reaģēs tikai tad, ja kāds kaut ko noblēdīs sev.

Strīķei, Vilkam un Vilnītim nedarbojas arī Interešu konflikta likums. Amatpersonai esot liegta jebkura darbība, kurā tā personiski vai mantiski ieinteresēta? Muļķības! Droši uz priekšu! Paaugstiniet algas, pat ja likumā skaidri pateikts, ka to darīt nedrīkst! Paaugstiniet paši sev, jo esat taču mantiski ieinteresēti. Baidāties, būs jāatbild? Muļķības, jūs aizstāvēs ne tikai visi esošie un bijušie KNAB priekšnieki, bet pat Ministru prezidenta birojs. Tiesa gan, bijušais priekšnieks A.Loskutovs mutiski un rakstiski atzina, ka savulaik kļūdījies, tā darīt tomēr kategoriski nedrīkstot, taču visi viņa pēcteči vienotā frontē aizstāv valsts apzagšanu.

Neskaidras paliek tikai trīs lietas:

1. Kāpēc Strīķes kundze lika lieki tērēt laiku gan man, gan viņas biroja darbiniekiem, lieki klabinot datora taustiņus, ja atbilde jau sarunas laikā bija skaidra – man taču agrāk jau atbildēts, tāpēc mans jaunais iesniegums vispār netikšot izskatīts?

2. Kāpēc nesen pie administratīvās atbildības sauca Saeimas deputātus, kuri nonāca interešu konfliktā, nobalsojot par savām dzīvokļu un transporta kompensācijām? Pareizi esot, ka viens balso par otru, bet ne pats par sevi. Pārkāpums bija, nav šaubu, taču smieklīgākais un nožēlojamākais ir tas, ka deputātiem šīs kompensācijas bija likumīgas, tikai procedūra nepareiza, taču manis minētajā gadījumā pat algu palielināšana bija nelikumīga, nemaz jau nerunājot par to, ka paši sev to palielināja. Apbrīnojama nekonsekvence!

3. Kura no pusēm ir pilnīgi nekompetenta un juridiski analfabētiska – Loskutovs vai Strīķe, Vilks un Vilnītis? Viens (novēloti) saka – noziegums noticis, pārējie – nav noticis. Kurš ir analfabēts?

Varētu jau domāt, ka trijotnei ir vienkāršs loģiskās domāšanas iztrūkums organismā. Tā gadās, dažreiz arī kolektīvi. Taču uzmanīgu dara K.Seržanta diskusijā teiktais. Viņš jau kā žurnālists ilgi esot pētījis KNAB un secinājis, ka tam esot zināmas simpātijas pret vieniem un nesimpātijas pret citiem, ko viņi pamanot vienā partijā, nepamanot citā. Vai tiešām šis būtu tas gadījums? Seržanta kungs, pētiet, lūdzu, gan kā žurnālists, gan deputāts, gan ZZS biedrs. Minētais nelikumīgais algu paaugstinājums notika Jūsu partijas ilggadīgi pārvaldītajā Zemkopības ministrijas akciju sabiedrībā Latvijas Valsts meži, vairāku desmitu tūkstošu latu apmērā mēnesī. Pajautājiet savam Saeimas apakškomisijas vadītājam Loskutova kungam, viņš Jums pastāstīs.

Nobeigumā ieteikums Tomsona kungam. Ja Jums patiesi rūp tiesiskums Latvijā, ja arī Jums nepatīk, ka Jūs un Jūsu bērnus nepārtraukti un nesodīti apzog un daudziem ir nesodāmības sajūta, vai Jūs, lūdzu, līdz vēlēšanām nevarētu pie šī temata atgriezties vēlreiz, uzsākot to ar to teikumu, ar kuru iepriekšējā saruna beidzās. Un tad visas 54 minūtes par to tikai runāt, nevis par tautas vēlētiem prezidentiem un citiem nodrāztiem tematiem. Varbūt būtu par ko nobalsot...

Seko mums