Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā valda noteikts likumiskais rāmis, kas rada drošību. Diemžēl skaļā “Senator” kuģa lieta mums parāda mūsu valsts tiesiskuma ēnu pusi. Ja Saeima šonedēļ pieņems galīgajā lasījumā Norvēģijas Karalistei labvēlīgu likumprojektu, tad šis būs precedents tiesiskumam, nacionālo interešu upurēšanai un apliecinājums uzņēmējiem par to, cik patiesībā viņi var justies Latvijas valsts aizsargāti, ja tas skar lielvaru intereses.

Latvijas zvejas kuģi “Senator” Norvēģijas varas iestādes arestēja 2017. gada janvāra sākumā, kad tas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Pēc šī incidenta 2017. gada februārī tika sasaukta Saeimas Ārlietu komisija, kurā piedalījās arī ES Krabju zvejas asociācijas pārstāvji un kurā nolemts uzdot Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju, Zemkopības un Tieslietu ministrijām mēneša laikā sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā priekšlikumu turpmākai rīcībai attiecībā uz tiesisko instrumentu iespējamu izmantošanu šajā lietā. Savukārt 2018. gada 4. jūlijā valdība slēgtā sēdē lēma par tālākiem soļiem šajā lietā un uzdeva Tieslietu ministrijai līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt pareizus uzstādījumus iespējamai prasībai ES tiesā.

Tagad par 2022. gada 21. decembri. Ārlietu komisija pirms otrā un galīgā lasījuma Saeimā lemj par “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu”. Atbilstoši Saeimas mājaslapā pieejamai informācijai izrādās, ka 14. Saeima 2022. gada 8. decembrī to jau ir nolēmusi pārņemt no 13. Saeimas. Ārlietu komisija šo jautājumu bija skatījusi jau 2022. gada 30. novembrī, gandrīz uzreiz pēc 14. Saeimas komisiju izveidošanas. Ministru kabinets jautājumu skatījis 2022. gada 14. jūlijā (22-TA-1383, sēdes protokols Nr. 36), atbalstot vienošanās noslēgšanu. Ministru kabineta sēdē nepiedalījās nozares atbildīgais zemkopības ministrs.

Tagad pēc vairākiem gadiem Latvijas valsts ir metusi kažoku uz otru pusi. 2021. gada septembrī Ārlietu ministrija saņēma Norvēģijas Karalistes vēstniecības notu, kurā Norvēģijas puse ierosina uzsākt sarunas, lai izbeigtu 1992. gada 16. jūnija Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas karalistes valdības līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. 2022. gada jūlijā Latvijas Ārlietu ministrija ir nosūtījusi atbildes notu Nr.61-16782, ar kuru apliecina gatavību noslēgt vienošanos ar Norvēģijas Karalisti uz tās piedāvātās vienošanās noteikuma pamata. Notu apmaiņa faktiski nozīmē jau notikušu vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu, kas tikai jāapstiprina Saeimai ar atbilstošu likumu. Tādēļ jautājums nonācis līdz Saeimai.

Latvijas Republika un Norvēģijas Karaliste notu apmaiņas rezultātā ir vienojušās izbeigt ne tikai pašu līgumu, bet arī mainīt paša 1992. gadā parakstītā līguma noteikumus, paredzot, ka “juridiskas sekas nerada Līgumā ietvertā turpināmības klauzula (jeb sunset clause), kas pagarina līdz Līguma izbeigšanai veikto investīciju aizsardzību vēl uz desmit gadiem”. Norvēģijas Karalistes piedāvātā vienošanās, kam piekritusi Latvijas Republika, nosaka, ka līgums nevarēs kalpot par juridisku pamatu, lai sāktu jaunu tiesvedību, kā arī nevarēs tikt izveidota šķīrējtiesa, kas balstīta uz Līgumu. Notas turpinājumā pat tiek paskaidrots, ka “Pusēm ir kopīga izpratne, ka iepriekš minētais attiecas uz visām “valsts pret valsti” un “investors pret valsti” šķīrējtiesas tiesvedībām, pamatojoties uz Līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, neatkarīgi no arbitrāžas konvencijas vai noteikumu kopuma”.

Panāktā vienošanās faktiski nozīmē to, ka jebkuri strīdi par investīciju aizsardzību kādā no valstīm (Norvēģija vai Latvija) vairs nevar tikt risināti atbilstoši Līgumam (9.pants) un Konvencijai par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes, https://icsid.worldbank.org) un tā veidotajā arbitrāžā.

Pārskatot Ārlietu ministrijas sagatavoto likumprojekta anotāciju, informācija par to, ka Latvija vai tās uzņēmēji ir iesaistīti tiesvedībās Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centrā, tajā skaitā, par SIA “North Star” prasību pret Norvēģijas Karalisti, nav atrodama. Turpretim, anotācijā tiek rakstīts, ka “Norvēģija plāno izbeigt ieguldījumu aizsardzības līgumus ar visām Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ka Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgums par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību pieder pie tā saucamās “vecās paaudzes” investīciju līgumiem. Šādus “vecās paaudzes” līgumus raksturo vispārīgi formulējumi un tajos iztrūkst atrunas un izņēmumi – piemēram, iztiesāt kompensācijas ne tikai par ciestajiem zaudējumiem, bet arī neiegūto peļņu.

Faktiski jau no anotācijas teksta ievada ir saprotams, kā interesēs likumprojekts sagatavots – kā atbilde uz Norvēģijas Karalistes piedāvājumu izbeigt investīciju līgumu, taču jautājums ir un paliek par argumentāciju un apstākļiem, kādos tas tiek pieņemts. Manā ieskatā atrunas par “vecās paaudzes” investīciju līgumiem vēl varētu būt vietā, jo līgums tiešām ir spēkā kopš 1992. gada, taču nosaukt Starptautisko investīciju strīdu izšķiršanas centru un tās veidotās arbitrāžas par privātu ad-hoc šķīrējtiesu ir gaužām aplami, turklāt, ja tādu strīdu risināšanas kārtību paredz Līgums.

Starptautiskais investīciju strīdu izšķiršanas centrs ir izveidots, pamatojoties uz Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem. Minētajā centrā un tās veidotajās arbitrāžās tiek izskatīti investīciju strīdi un prasības arī pret Latviju, kā arī Latvijas vai tās uzņēmēju prasības pret citām valstīm, ar kurām Latvija noslēgusi līgumus par investīciju aizsardzību. Tās sastāvā darbojas arī arbitri no Latvijas, vairāki ļoti respektabli Latvijas advokāti.

Ārlietu komisijas ziņojumā Saeimas sēdē maldīgi ir norādīts, ka Līguma laušana neietekmēs tiesvedībā esošus procesus, kā arī to, ka Līgumā ietvertā 10 (desmit) gadu “turpināmības klauzula” nerada juridiskas sekas. Pastāvot šādiem apstākļiem, būtu ļoti rūpīgi izvērtējams vienošanās saturs un tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un Latvijas uzņēmumu interesēm. Nebūtu pieļaujams, ka nepārdomātas rīcības rezultātā tiktu nodarīti zaudējumi Latvijas tautsaimniecībai un Latvijas uzņēmuma interesēm.

Nav saprotams, kas noticis ar Ārlietu komisijas, Latvijas Ministru kabineta un atsevišķu politisko partiju entuziasmu aizstāvēt Latvijas un Latvijas uzņēmēju intereses pēc 2017. gada, kad tika spriests pat par vēršanos ES tiesā?! Ne likumprojekta anotācija, ne politiķi, kas virza likumprojektu, nemin nevienu argumentu, kādēļ Līguma izbeigšana būtu Latvijas interesēs vai tai izdevīga.

Likumprojekts, visticamāk, tiks skatīts Saeimas sēdē 2. un galīgajā lasījumā 2023. gada janvārī. Tikmēr Latvijas uzņēmums SIA “North Star” gaida arbitrāžas lēmumu, kam būtu jābūt 2023. gada aprīlī - maijā. No 2022. gada 31. oktobra līdz 4. novembrim Londonā jau notika SIA “North Star” lietas izskatīšana Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centra arbitrāžā pēc būtības. Ja Starptautiskā investīciju strīdu izšķiršanas centra arbitrāža atzīst Novēģiju par vainīgu strīdā, tad Latvijas uzņēmumam rodas pamats tālākai prasības uzturēšanai, kurai, iespējams, būtu jāveido jauns šķīrējtiesas sastāvs, lai izlemtu par jau konkrētu kompensācijas apmēru Latvijas uzņēmumam.

Kā norāda SIA “North Star” advokāts, tad aplēstie ieņēmumi no sniega krabju zvejniecības Barenca jūrā ir 1 miljards eiro gadā. Laikā no 2013. līdz 2016. gadam ar šī jaunā resursa zvejniecību nodarbojās 30 līdz 35 ES, Krievijas un Norvēģijas kuģi. Kopš 2017. gada ES izdeva 20 licences saskaņā ar savu ikgadējo zvejniecības regulējumu sniega krabju zvejniecībai ap Svalbardas ūdeņiem. No tām sniega krabju zvejniecībai Barenca jūrā ES 11 licences piešķīra Latvijai, 4 licences Lietuvai un 1 licenci Igaunijai.

Tas ir ievērojams licenču skaits, raugoties no Latvijas potenciālā ekonomiskā ieguvuma viedokļa. Paredzamie Baltijas valstu ieņēmumi no šādas zvejniecības varētu būt aptuveni 330 miljoni eiro gadā, un vismaz pusi šī apjoma vai pat vairāk, t.i. 165 miljonus eiro iegūtu Latvijas uzņēmumi. Prasības summa Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centra arbitrāžā ir apmēram 400 miljonus eiro.

Vai tiešām tieši šobrīd izbeigt Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību atbilstoši Norvēģijas piedāvātajiem un tikai tai izdevīgiem noteikumiem, vēl pirms ir izskatīta Latvijas uzņēmuma prasība arbitrāžā, ir Latvijas interesēs?!

* bijušais tieslietu ministrs, juridiskais padomnieks

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...