Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrija pērn izmaksājusi tik daudz prēmiju, piemaksu un naudas balvu, ka tagad tai trūkstot resursu, lai spētu šos datus apkopot. Turklāt ministrija arī neredzot pamatojumu, kāpēc sabiedrības pārstāvjiem šāda informācija vispār būtu jāzina.

Dzintara Rasnača vadītā ministrija atbildē uz oficiālu informācijas pieprasījumu apgalvo, ka tā pat nevarot nosaukt konkrētu prēmēto darbinieku skaitu. Esot vien zināms, ka „aptuveni 240 Tieslietu ministrijas nodarbinātajiem 2017. gadā kā papildu atlīdzība aptuveni 2780 reizes” ir tikušas noteiktas un izmaksātas prēmijas, naudas balvas, piemaksas, noteikti dažādi pabalsti, veikta samaksa par virsstundu darbu, kā arī piešķirta veselības apdrošināšana.

Tas, kā atzīst ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, nozīmē „vidēji gandrīz 13 papildu atlīdzības izmaksas vienam nodarbinātajam”. Taču, kāda ir precīzā iztērēta summa, ministrija tāpat neatklāj, vien norāda, ka „2017. gada budžetā Tieslietu ministrijas centrālā aparāta atlīdzībai paredzēti izdevumi piemaksām, prēmijām un naudas balvām ir 435 630 eiro”.

Saskaņā ar ministrijas valsts sekretāra oficiālo skaidrojumu šāds prēmiju, piemaksu un naudas balvu apjoms esot pārāk liels, lai iestāde spētu šīs ziņas apkopot un nodot sabiedrībai. Teorētiski to izdarīt gan varētu, taču Tieslietu ministrijas ieskatā „būtisku iestādes resursu novirze informācijas pieprasījuma izpildei ir attaisnojama tad, ja pieprasītā informācija ir būtiska konkrētas personas tiesisko interešu aizsardzībai”.

Taču, lai gan formāli Dz. Rasnača vadītās ministrijas pienākums ir „nodrošināt sabiedrības informēšanu un dialogu ar sabiedrību par tiesību politiku, kā arī veicināt sabiedrības tiesiskās domas un apziņas attīstību atbilstoši demokrātiskas valsts principiem”, konkrētajā gadījumā iestāde neuzskatot, ka nodokļu maksātāju interese par to, kā tiek tērēti viņu līdzekļi, tai būtu pietiekams arguments.

„Nav saskatāms, kādu būtisku Jūsu tiesisko interešu aizsardzībai Jums būtu nepieciešama pieprasītā informācija pieprasītajā apjomā,” skaidro R. Kronbergs, argumentējot – apkopojot šādu informāciju sabiedrības vajadzībām, tas „var būtiski ietekmēt Tieslietu ministrijas kā darba devēja saistību izpildi pret Tieslietu ministrijas nodarbinātajiem”.

Tiesa, Informācijas atklātības likuma 11. pantā gan ir noteikts, ka gadījumā, „ja informācijas pieprasījums ir nesamērīgi apjomīgs”, iestāde var uzaicināt informācijas pieprasītāju iepazīties ar pieprasītajiem datiem uz vietas iestādē. Šādu iespēju piedāvāja arī Tieslietu ministrija, taču, noteiktajā laikā ierodoties iestādē, izrādījās, ka arī uz vietas tās Personālvadības departamenta direktore Airisa Auzāne datus par izmaksātajām prēmijām un balvām nav gatava sniegt, - tas vienalga prasīšot pārāk lielas pūles.

Pašlaik administratīvā rajona tiesa jau izskata pieteikumu saistībā ar šo Tieslietu ministrijas rīcību. Citā līdzīga rakstura lietā, kurā pirmās instances tiesa jau uzlikusi par pienākumu līdz tam slēptu informāciju sniegt Valsts prezidenta kancelejai, administratīvā tiesa spriedumā ir norādījusi:

„Valsts budžeta līdzekļu izlietojumam ir jābūt pamatotam un vērstam uz sabiedrības interešu nodrošināšanu, iestādes nedrīkst ar tās funkciju veikšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem rīkoties patvaļīgi. Tas attiecas arī uz mantisku labumu piešķiršanu iestādē strādājošajiem. Līdz ar to sabiedrībai ir tiesības uzzināt informāciju, uz kāda pamata ir izmaksāta amatpersonu (darbinieku) papildu samaksa.”

Interesanti, ka ir ministrijas, kurām līdzīgi informācijas pieprasījumi par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu nav sagādājuši nepārvaramas problēmas. Tā, piemēram, Kultūras ministrija ir publiskojusi pilnīgu informāciju par visām tās darbiniekiem pērn izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kā arī par to piešķiršanas pamatojumu. 

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

FotoZinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.
Lasīt visu...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...