Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs, tieslietu ministra izveidotās darba grupas Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 20l9-33-01 izpildei dalībnieki, kategoriski norobežojamies no Tieslietu ministrijas izstrādātā un Saeimai virzītā Civilās savienības likumprojekta. Šāds likumprojekts nav ne izstrādāts, ne apspriests darba grupā. Darba grupa nav bijusi informēta par Tieslietu ministrijas nodomu šāda veida likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā, un tā virzība darba grupā nav nekādā veidā vai formā atbalstīta.

Pamatojoties uz tieslietu ministra Jāņa Bordāna 2021.gada 17.februāra rīkojumu Nr. 1-1/37 (turpmāk – Rīkojums), Tieslietu ministrijā tika izveidota darba grupa Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 izpildei (turpmāk – Darba grupa), kurā tika iekļauti dažādu jomu speciālisti no vairākām nevalstiskajām organizācijām (tai skaitā – tās pārstāvoši advokāti), valsts pārvaldes iestāžu darbinieki un kristīgo konfesiju pārstāvji.

Saskaņā ar Rīkojumu Darba grupas uzdevumi ir:

“2.1. līdz 2021.gada 5.martam iesniegt tieslietu ministram darba grupas darba plānu, ietverot tajā veicamos pasākumus, to izpildes termiņus un atskaitīšanās kārtību;

2.2. līdz 202l.gada 1.septembrim:

2.2.1. veikt ģimenes tiesisko attiecību regulējuma izpēti nolūkā izveidot tādu regulējumu, kas pilnvērtīgi nodrošinātu vecāku un bērnu tiesības uz sociālo un tiesisko aizsardzību un atbalstu;

2.2.2. apzināt starptautisko praksi (tai skaitā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru) ģimenes tiesisko attiecību regulējuma jomā;

2.2.3. par 2.2.1. un 2.2.2.apakšpunktā noteikto uzdevumu izpildi informēt tieslietu ministru;

2.3. līdz 2022.gada 1.martam:

2.3.1. izstrādāt efektīvākos modeļus Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2019-33-01 izpildei un rīcības plānu attiecīgo modeļu ieviešanai;

2.3.2. sagatavot un iesniegt tieslietu ministram nepieciešamos tiesību aktu projektus”.

Par Saeimas Juridiskās komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas darba grupu kopsēdi, kas ieplānota un notika 2022.gada 1.februārī (turpmāk – Kopsēde), Tieslietu ministrijas Darba grupas dalībniekiem oficiāli netika paziņots. Tikai Kopsēdes norises dienas rītā atsevišķi Darba grupas dalībnieki uzzināja, ka Tieslietu ministrija ir iesniegusi Kopsēdei izskatīšanai it kā Darba grupas ziņojumu “Par Civilās savienības likumprojekta saturu un virzību”.

Tādējādi ir ticis pārkāpts Rīkojuma 2.3.apakšpunkts, jo minētā sprieduma izpildei “nepieciešamais tiesību akta projekts”, kuru Tieslietu ministrija iesniedza Kopsēdei, ir tapis nevis Darba grupā, bet tieši pretēji – Darba grupu par šāda likumprojekta tapšanu neinformējot un ar Darba grupu par to vispār neapspriežot.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā daļā ir noteikts, ka “valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu”, kas ietver arī atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonu tiesības un tiesiskās intereses.

Uzskatām, ka Tieslietu ministrija, Kopsēdei iesniedzot it kā Darba grupas pašas vai arī tās vārdā izstrādātu ziņojumu “Par Civilās savienības likumprojekta saturu un virzību”, ir maldinājusi gan mūs – Darba grupas locekļus, gan arī Saeimas deputātus. Kā jau norādīts, Darba grupa nav izstrādājusi Civilās savienības likumprojektu, un šāds likumprojekts nekad nav bijis nevienas Darba grupas sēdes darba kārtībā. Tieslietu ministrija arī nav šādu likumprojektu piedāvājusi izskatīt Darba grupas sēžu starplaikos. Pretēji anotācijā norādītajam Tieslietu ministrija, izstrādājot šo likumprojektu, nav konsultējusies ar Darba grupu.

Uzskatām, ka tādējādi Tieslietu ministrija ir rīkojusies neprofesionāli un neētiski, ir pārkāpusi labas pārvaldības principu un – pretēji tieslietu ministra izdotajam Rīkojumam – neiesaistīja Darba grupu Civilās savienības likumprojekta izstrādē. Tieslietu ministrijas amatpersonas bez Darba grupas iesaistes izlēma gan par likumprojekta izstrādes nepieciešamību, gan likumprojekta saturu, gan sākotnējo un tālāko virzību.

Darba grupas sēdēs, kuras 2021.gada laikā notika vismaz astoņas reizes, vairākkārt tika izteikts viedoklis, ka Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra spriedums lietā Nr. 20l9-33-01 ir jāizpilda, balstoties uz tā rezolutīvajā daļā ietverto uzdevumu, bet norobežojoties no Satversmes tiesas spriedumā sniegtās interpretācijas par ģimenes jēdzienu un citiem secinājumiem, kuri ietilpst likumdevēja ekskluzīvā kompetencē, nevis šīs vai jebkuras citas tiesas kompetencē.

Tāpat Darba grupā tika sniegti konkrēti priekšlikumi par normatīvo tiesību aktu grozījumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma izpildi. Šie priekšlikumi tika pieņemti zināšanai, un tos pēc būtības atbalstīja gandrīz visi Darba grupas dalībnieki, tomēr Tieslietu ministrijas amatpersonas bez Darba grupas dalībnieku iesaistes izlēma tos tālākai pieņemšanai Saeimā nevirzīt.

Retrospektīvi izvērtējot Darba grupas organizatoriskos un darba procesus kopsakarā ar tiesiskā un demokrātiskā valstī nepieņemamu Tieslietu ministrijas rīcību, slepus (aizmuguriski) virzot ziņojumu “Par Civilās savienības likumprojekta saturu un virzību”, mums jāsecina, ka Darba grupas ieguldītais darbs Tieslietu ministrijas ieskatā ir bijis nenozīmīgs un formāls. Iespējams, Darba grupas izveide ir bijusi tikai “izkārtne”, kuras aizsegā Tieslietu ministrija ir “spēlējusi demokrātiju”, paralēli īstenojot tikai nelielas Darba grupas dalībnieku daļas vēlmes un intereses.

No Tieslietu ministrijas izstrādātā un Saeimā iesniegtā likumprojekta un tā apjomīgās anotācijas acīmredzami izriet, ka Tieslietu ministrija ir rīkojusies tikai un vienīgi pieteicējas Satversmes tiesas lietā Nr. 20l9-33-01 interesēs un šajā lietā kā vienīgās Satversmes tiesas pieaicinātās nevalstiskās organizācijas – biedrības “LGBT un viņu draugu apvienība Mozaīka” – interesēs. Citu Darba grupas dalībnieku iesniegtie priekšlikumi ir pilnībā ignorēti.

Tieslietu ministrijas piedāvātais likumprojekts ir vērsts uz “civilās savienības” kā laulības institūta surogāta radīšanu un ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā, ko apliecina fakts, ka tā normas saistībā ar “civilās savienības” noslēdzēju pušu personiskām un mantiskām attiecībām lielākoties ir pārkopētas no attiecīgajām Civillikuma Ģimenes tiesību daļas normām. Iepriekšminēto īpaši apstiprina likumprojektā noteiktais aizliegums civilo savienību noslēgt personām, kuras “sastāv laulībā” (7.pants). Savukārt laulības institūta surogāta attiecināmību un piemērojamību viendzimuma pāriem pierāda šajā pašā pantā neesošs aizliegums “civilo savienību” noslēgt starp viena dzimuma personām, kurām noslēgt laulību aizliedz Civillikuma 35.pants. Visas un jebkuras šaubas, ka šis likumprojekts patiesībā ir veltīts viendzimuma pāriem, kliedē iepazīšanās ar tā anotāciju.

Tieslietu ministrijas publiski paustais, ka “ar laulību jauno likumprojektu salīdzināt nevar”[1], nav pamatots. Tieslietu ministrijai bez šaubām ir zināms, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi valsts var izvēlēties, vai tā nosaka tiesisku regulējumu viendzimuma pāru attiecībām vai nē, taču, ja tā ir izvēlējusies tās tiesiski atzīt, tad valstij ir pienākums paredzēt viendzimuma pāru tiesības slēgt laulību.

Ar šāda likumprojekta izstrādi un iesniegšanu Tieslietu ministrija faktiski ir izdarījusi to pašu, ko līdz šim, iesniedzot Dzīvesbiedru likuma projektu, ir atkārtoti neveiksmīgi centusies izdarīt politiskā apvienība “Attīstībai/Par!”. Šāda Tieslietu ministrijas rīcība ir pretrunā ministra pārstāvētās partijas programmā norādītajām vērtībām[2].

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, mēs:

kategoriski norobežojamies no Tieslietu ministrijas ierēdņu izstrādātā un Saeimā iesniegtā Civilās savienības likuma projekta;

uzskatām, ka Tieslietu ministrijas izstrādātais un Saeimā iesniegtais Civilās savienības likuma projekts degradē ģimenes jēdzienu, tas nav nepieciešams divu pieaugušu cilvēku savstarpējo attiecību noregulēšanai, kā arī tas ir pretrunā bērnu labākajām interesēm augt ģimenē ar mammu un tēti.

*

Kaspars Šterns

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps

Ilona Bremze

Biedrība Asociācija “Ģimene” (apstiprināja pievienošanos vēstules saturam)

Agnese Irbe

publiciste, klasiskās filoloģijas un antīko zinātņu doktore, Romas katoļu Baznīcas pārstāve

Baiba Rudevska

juriste (apstiprināja pievienošanos vēstules saturam)

Inga Bite

juriste

Aldis Alliks

zvērināts advokāts, Demokrātijas aizsardzības biedrības pārstāvis

Gints Lapiņš

Biedrība „Laulāto tikšanās”

Kaspars Herbsts

Biedrība “Karmela Ekleziālā kustība”

Elīna Treija

Biedrība “Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība”

Ruta Kaņepēja

Biedrība "Pirmskolas izglītības asociācija" (apstiprināja pievienošanos vēstules saturam)


[1] skat. https://www.tvnet.lv/7447256/civilas-savienibas-likumu-saeima-varetu-atbalstit-ari-jkp

[2] Tā kā vīrieša un sievietes savienību ir iespējams reģistrēt laulībā, uzskatām, ka tāpēc nav vajadzīgs īpašs partnerattiecību institūts. Tāpat neuzskatām, ka turpinot attiecināt laulības jēdzienu uz savienību starp vīrieti un sievieti, kaut kādā mērā tiktu aizskartas seksuālo minoritāšu cilvēktiesības, jo jau šobrīd visi sadzīviskie jautājumi viendzimuma pāriem ir atrisināti citu likumu ietvaros. https://konservativie.lv/vertibas/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...