Iesaki rakstu: 
Tie, kas ikdienā nesaskaras ar tiesām, parasti domā, ka no tiesas var sagaidīt taisnīgu un godīgu risinājumu jebkurai konfliktsituācijai - vai tas būtu civiltiesisks strīds vai administratīvas pārkāpums, vai kriminālnoziegums.
Lasot par Zolitūdes krimināllietā pieņemto spriedumu, kurā no 9 apsūdzētajiem tikai viens atzīts par vainīgu, bet pārējie attaisnoti, pamatojot spriedumu ar slikti veiktu pirmstiesas izmeklēšanu un vāju prokuratūras uzraudzību, gribot negribot ir jāsecina, ka arī tiesa šajā procesā ir vājais posms.
Ja ir konstatēti trūkumi pirmstiesas izmeklēšanā un uzraudzībā, tad lieta bija jānosūta papildu izmeklēšanai, novēršot tiesas atklātos trūkumus, bet tiesa neskaidru motīvu dēļ nosprieda uz vāju pierādījumu pamata notiesāt vienu tiesājamo un pārējos 8 attaisnot.
Te nu paveras plašs lauks iztēlei - kādi varēja būt tiesas patiesie motīvi, un tas nav nekas glaimojošs tiesai. Lai cik tas dīvaini neliktos, bet gan prokurori, gan tiesneši mācās vienās un tajās pašās augstskolās, un, ja atzīstam, ka prokurori ir slikti sagatavoti, tad tikpat slikti sagatavoti ir arī tiesneši. Mums ir jāatzīst, ka tiesībsargājošās iestādes strādā vāji un problēmas ir visos līmeņos - gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan uzraudzībā, gan tiesā.
Ja nekvalitatīva pirmstiesas izmeklēšana un prokuratūras uzraudzība attiecas uz kriminālprocesiem, tad nekompetenta tiesāšana jau skar gan kriminālprocesus, gan administratīvos procesus, gan civilprocesus, un tas jau ir ļoti bīstami Latvijas tautsaimniecībai.
Nevienam nav noslēpums, ka tikpat vājais posms VID regulāri ar savām pārbaudēm noved neskaitāmus uzņēmumus līdz maksātnespējai. Uzņēmumiem it kā ir dota iespēja aizstāvēt savas aizskartās tiesības tiesā, bet tur pretī ir kārtējais zināšanu ziņā vājais posms - tiesnesis, kurš bez kādiem sirdsapziņas pārmetumiem, izmantojot sev piešķirto neierobežoto varu, balstoties tikai uz VID pieņēmumiem, ar saviem spriedumiem iznīcina vienu uzņēmumu pēc otra. Tikai retajiem uzņēmumiem ir pietiekami resursu, lai nopirktu sev labvēlīgu spriedumu.
Es nepārteicos, es tiešām domāju, ka šie spriedumi tiek nopirkti, kā jau viss kapitālismā. Tas pats notiek arī civillietās. Tikai vēl trakāk, jo kriminālprocesa uzdevums ir noskaidrot patiesību, arī administratīvā procesa uzdevums ir noskaidrot objektīvo patiesību, kas, protams, ne vienā ne otrā gadījumā netiek darīts, bet civilprocesā notiek sacīkste, kurai nav nekāda sakara ar patiesību un taisnīgumu, vismaz Latvijas tiesnešu izpildījumā lietās, kur viena puses ir banka vai kāds cits, kam ir vairāk naudas.
Šie tiesneši-bendes mierīgi paraksta spriedumus, piemēram, par invalīdu un bērnu izlikšanu uz ielas, lai tikai kāda banka ātrāk varētu iegūt savu laupījumu un varētu to pārdot nākamajam upurim.
Ir vēl viena lietu kategorija, kuru izskata mūsu vāji kvalificētie tiesneši, - tie ir administratīvie sodi. Arī šeit ir ļoti līdzīgi kā visās citās lietās - ja tev nav naudas, tad esi vainīgs.
Pateicoties Bordānam, Latvijas tiesās ir sasniegti jauni augstumi - tiesnešiem nesagādā problēmas izskatīt lietu un kādu sodīt vai piedzīt parādu, vai izlikt no mājām pat, ja šī persona nemaz nezina, ka tiesā ir ierosināta lieta.
“Lieliskais” Bordāna izgudrojums, ka persona ir saņēmusi tiesas sūtījumu, ja sūtījums personai nav nodots, bet ir atgriezts tiesā, strādā uz nebēdu. Ļoti ceru, ka kādreiz Bordānam būs iespēja izmēģināt savu “lielisko” izdomājumu uz savas ādas!
Secinu, ka pēdējos 30 gados Latvijā ir izveidota kropla un Latvijas ekonomiku graujoša sistēma, kurai nevar palīdzēt nekādas reformas un kapitālie remonti, te ir jānojauc līdz pamatiem un jābūvē no jauna. Ja mēs to nedarīsim, tad ilgs mūžs šai valstij vairs nav atlicis. Viss ir mūsu rokās!
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.