Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesnešu ētikas komisija ir bez īpašas ceremonēšanās „pasūtījusi” Dzintara Rasnača vadīto Tieslietu ministriju, kura vēlējās noskaidrot – kāpēc komisija ir ignorējusi ministriju un nav vēlējusies apspriest administratīvās tiesas tiesneses Daigas Lubānes rīcību, atsakoties pieņemt noraidījumu lietā, kur vienu no pusēm – Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārstāvēja viņas bijusī kolēģe Agnese Gudele-Krongorne.

Šī lieta sākās jau pirms vairāk nekā gada, kad pēc Pietiek publikācijas un iesnieguma saņemšanas Tieslietu ministrija pieņēma lēmumu vērsties Tiesnešu ētikas komisijā ar lūgumu izvērtēt tiesneses Lubānes rīcību, atsakoties pieņemt noraidījumu lietā, kur vienu no pusēm pārstāvēja viņas bijusī kolēģe. Pieteicēji bija atklājuši, ka sociālajos tīklos tiesnesi un VID pārstāvi vieno draudzības saites, taču Lubānei tas nebija šķitis šķērslis, lai viņa turpinātu lietas izskatīšanu.

Kā pērn bija norādīts Tieslietu ministrijas oficiālajā atbildē uz Pietiek pārstāvja iesniegumu, tā šādu lēmumu pieņēma, izvērtējot „konkrētās administratīvās lietas dalībnieka iesniegumu Tieslietu ministrijai, pārbaudot pieejamos datus Tiesu informatīvajā sistēmā un iepazīstoties ar Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka O.Priedīša sniegto rakstveida informāciju”.

Vienlaikus gan Rasnača vadītā ministrija jau pērn norādīja, ka pat šādā interešu konflikta situācijā tās iespējamā rīcība esot ļoti ierobežota. No vienas puses, Tieslietu ministrija gan ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību politikas un tiesu administrēšanas) nozarēs un veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošina tieslietu ministra tiesību - ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi - realizēšanu.

Taču šīs kompetences ietvaros Tieslietu ministrijai (tieslietu ministram) esot jāievēro tiesas (tiesnešu) neatkarības princips, un līdz ar to, kā norādīts ministrijas oficiālajā skaidrojumā, tā, „realizējot tiesu organizatorisko vadību, minētās funkcijas izpildē nav tiesīga iejaukties tiesas spriešanā pēc būtības, izvērtēt tiesu (tiesnešu) pieņemtos nolēmumus, tostarp par atteikšanos pieņemt noraidījumu, atcelt tos vai pārvērtēt to, kā tiesa izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus, analizējusi pierādījumus lietā un motivējusi pieņemto nolēmumu”.

Nu Tiesnešu ētikas komisija praksē ir pierādījusi Rasnača vadītajai ministrijai, ka tās „iespējamā rīcība” komisiju vispār neinteresē. Izrādās, šā gada vasaras beigās ministrija pat atkārtoti vērsusies Tiesnešu ētikas komisijā ar lūgumu sniegt papildu informāciju par atteikumu apspriest tiesneses Lubānes iespējamu ētikas normu pārkāpumu, taču saņēmusi „kurvīti”.

„Informējam, ka Tieslietu ministrijā ir saņemta Tiesnešu ētikas komisijas 2017.gada 8.septembra vēstule Nr.2-21/46, kurā norādīts, ka saskaņā ar Tiesnešu ētikas komisijas reglamenta 42. un 48.punktu komisija sniedz pieņemtā lēmuma argumentāciju gadījumos, kad tā izskata tiesneša rīcības atbilstību ētikas normām atbilstoši Tiesnešu ētikas komisijas reglamenta 5.nodaļā noteiktajai procedūrai vai skaidro Tiesnešu ētikas kodeksa normas,” – šādu atbildi Rasnača vadītā ministrija saņēmusi no ētikas komisijas.

Savukārt citos gadījumos, tajā skaitā par jautājuma pieņemšanu apspriešanai pēc savas iniciatīvas, komisija lēmuma apsvērumus rakstiski nefiksējot un nesniedzot. „Ievērojot minēto, Tiesnešu ētikas komisija norāda, ka nevar sniegt informāciju par apsvērumiem, kādēļ nav konstatēts pamats apspriest tiesneses D.Lubānes iespējamu ētikas normu pārkāpumu pēc komisijas iniciatīvas,” Rasnača ministriju informējusi ētikas komisija.

Pietiek jau informējis, ka Administratīvajā rajona tiesā izskatāmā lieta bija AS Redīss Tomāts Sīpols prasība atcelt uzņēmumam nelabvēlīgu VID lēmumu, un tiesnese Lubāne jau bija sākusi to izskatīt, neuzskatot, ka pastāvētu kādi apstākļi, kuru dēļ viņa nebūtu tiesīga piedalīties lietas izskatīšanā vai kuri viņai būtu jādara zināmi prāvas dalībniekiem.

Tomēr lietas izskatīšanas gaitā prasītāji bija noskaidrojuši, ka tiesnese Lubāne no 2009. gada un līdz pat 2013. gada 27. janvārim bijusi Valsts ieņēmumu dienesta Tiesā izskatāmo lietu nodaļas vadītāja. Turklāt arī VID pārstāve Lubānes izskatāmajā lietā Agnese Gudele-Krongorne šajā pašā laikā strādājusi tieši šajā VID nodaļā un tieši Lubānes pakļautībā. Abas viņas šajā nodaļā bija strādājušas kopā aptuveni četrus gadus.

Tāpat prasītāji bija noskaidrojuši, ka arī pēc kopējā darba beigām Valsts ieņēmumu dienestā tiesnese un VID darbiniece saglabājušas draudzīgas attiecības. „Portālā Facebook.com tiesnese un VID pārstāve ir „draugi”. Arī tiesneses Daigas Lubānes vīrs Imants Lubāns ir VID pārstāves Agneses Gudeles-Krongornes „draugs” portālā Facebook.com. Sociālajā portālā draugiem.lv, kur tiesnese Daiga Lubāne reģistrējusies kā „Daiga ex Krūmiņa” redzam, ka tiesneses draugu lokā ir Agnese Gudele,” bija konstatējuši prasītāji.

„Tādējādi secināms, ka starp VID pārstāvi un tiesnesi pastāv cieša draudzība - tiesnese un VID pārstāv ir ne tikai bijušās kolēģes, bet uztur „ģimenes draugu” attiecības, uz ko norāda fakts, ka tiesneses vīrs ir VID pārstāves „draugu” lokā,” – šādi prasītāji pamatoja noraidījumu tiesnesei.

Noraidījumā bija minētas arī atsauces uz Latvijas tiesnešu ētikas kodeksu, kurā cita starpā noteikts arī - nedrīkst pieļaut, ka rodas iespaids, it kā kāda persona atrodas īpašā stāvoklī, kas ļautu ietekmēt tiesnesi. Tāpat bija pieminēts arī Tiesnešu ētikas komisijas 2010. gada skaidrojums „Par tiesnesi kā sociālā tīkla draugiem.lv un citu līdzīgu sociālo tīklu lietotāju”:

„Tiesnesim kā portāla lietotājam ir pilnībā jāapzinās savā personiskajā profilā apstiprināto draudzību publiskums un tas vērtējums, kas var rasties neatkarīgam (saprātīgam) novērotājam (vērtētājam) par tiesneša spēju objektīvi veikt savus tiešos pienākumus attiecībā uz šādā draudzībā iesaistītajām personām.

Ētikas komisijas ieskatā, būtu ieteicams izvairīties no tādas draudzības, kas aprobežojas tikai ar uzaicinājuma apstiprināšanu (draudzībai nav personiska rakstura), īpaši tajos gadījumos, kad, pildot amata pienākumus (piemēram, šī persona ir advokāts, prokurors, cits paredzams lietas dalībnieks), var nākties sastapties ar personu, kuras virtuālā draudzība tiek apstiprināta.

Jo gadījumā, kad virtuāli apstiprinātajai draudzībai nav personiska rakstura un tiesnesis neizjūt personiskus šķēršļus amata pienākumu pildīšanai, vērotājam no malas tomēr var būt šaubas par tiesneša neatkarību un objektivitāti. Ja tiesnesis nolemj uzturēt virtuālo draudzību, vēlams, izskaidrojot procesa dalībniekiem tiesības pieteikt noraidījumu, darīt zināmu šo faktu pārējiem lietas dalībniekiem.

Savukārt, ja draudzībai ir tuvs un personisku attiecību raksturs, tad tā ir katra paša izvēle, vai to darīt zināmu sociālajā tīmeklī. Šādā gadījumā, ne tikai pamatojoties uz ētikas, bet arī normatīvo aktu regulējumu, tiesnesim savu tiešo pienākumu veikšanā attiecībā uz draugu būtu sevi jāatstata.”

„Konkrētajā gadījumā šaubas par tiesneses Daigas Lubānes objektivitāti pastiprina fakts, ka, uzsākot lietas skatīšanu, tiesnese nevis informēja par šo ciešo draudzību ar VID pārstāvi, bet gan rīkojās gluži pretēji - radīja pieteicējam un tā pārstāvjiem iespaidu, ka nepastāv nekāda saikne starp tiesnesi un VID pārstāvi. Šāda rīcība ir ne tikai neētiska, bet rada pamatu arī jautājumam - kādēļ tiesnesei šis fakts bija jāslēpj?” noraidījumā norādīja tā pieteicēji.

Taču, neraugoties uz šiem argumentiem, tiesnese Lubāne ar nepārsūdzamu lēmumu (tā kopiju tāpat publicējam pilnā apmērā) viņai izteikto noraidījumu noraidīja.

Saskaņā ar viņas lēmumā aprakstīto pārliecību „pats par sevi arguments par tiesneses kādreizējām darba tiesiskajām attiecībām ar atbildētājas pusē pieaicināto iestādi nerada šaubas par viņas objektivitāti, izskatot lietu, kurā kā lietas dalībnieks piedalās Valsts ieņēmumu dienests”.

To, ka tagadējā VID pārstāve ir bijusi viņas tuva kolēģe un strādājusi ar tagadējo tiesnesi vienā nodaļā, tiesnese Lubāne pat nepiemin, tā vietā norādot, ka izskatāmā lieta saistīta ar VID ģenerāldirektores lēmumu, „kura sagatavošanā, parakstīšanā un saskaņošanā tiesnese D.Lubāne nav piedalījusies”.

Tāpat „apstāklis, ka persona pirms apstiprināšanas tiesneša amatā ieņēmusi amatu valsts pārvaldē, pats par sevi neliecina, ka tiesnesis nav spējīgs objektīvi lemt par valsts pārvaldes vai konkrētās valsts pārvaldes iestādes lēmumiem. Pretējā gadījumā neviens civildienesta ierēdnis nevarētu kļūt par administratīvās tiesas, kuras kompetencē ir veikt kontroli pār valsts pārvaldes rīcību, tiesnesi”.

Savukārt „abu personu starpā elektroniskā veidā apstiprināta „draudzību” pieteicējas norādītajos sociālajos tīklos automātiski nenozīmē, ka personu starpā pastāv „ģimenes draugu” attiecības, kas varētu būt pamats šaubām par tiesneses objektivitāti un neitralitāti lietas izskatīšanā”.

Tiesneses Lubānes ieskatā no pieteicēju citētā Tiesnešu ētikas komisija 2010.gada 8.oktobra skaidrojuma viņai saistošs esot tikai tajā norādītais, ka „tiesnesis var komunicēt sociālajos tīklos, ja attiecīgais komunikācijas veids nemazina cieņu pret tiesu vai liktu apšaubīt tiesneša spēju neatkarīgi un objektīvi pildīt savus tiesneša pienākumus”.

Noraidījuma pieteicēji arī neesot norādījuši uz apstākļiem, kas tiesneses Lubānes ieskatā liecinātu, ka tiesneša komunikācija sociālajos tīklos ar atbildētāja pārstāvi liktu apšaubīt tiesneša spēju neatkarīgi un objektīvi pildīt savus tiesneša pienākumus. Tāpēc arī noraidījums, kā uzskatījusi Lubāne, esot noraidāms.

Savukārt to, kādu iemeslu dēļ Lubāne pirms lietas izskatīšanas sākuma nav informējusi par savu „elektronisko draudzību” ar VID pārstāvi, tiesnese lēmumā nebija pat pieminējusi.

Kolāža no Twitter

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zapad un Zupa

Foto„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību. Bardzīni tēmē uz mani caur kādu tuvu vīru, kuru es, pēc viņa ieceres, neturēšu aizdomās.” (Mario Pjuzo Krustēvs)
Lasīt visu...

21

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

FotoZinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.
Lasīt visu...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...