Tiesu izpildītājas izsoles nolikums paredz īpašumu par sākumcenu atdot kreditoram
PIETIEK19.11.2017.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Kādas tiesu izpildītājas rīkota parādnieka nekustamā īpašuma izsole paredz fantastisku iespēju – gadījumā, ja izsoles uzvarētājs laikā nesamaksā nosolīto summu (un šādi gadījumi nav reti), izsolīto īpašumu par sākumcenu, kas ir daudz zemāka nekā tā tirgus vērtība, var iegūt kreditors. Tādējādi vairāk nekā 17 hektārus zemes Baldones novadā var iegūt par 13 tūkstošiem eiro.
Par tiesu izpildītājas Sandras Rundeles rīkoto parādniekam piederoša nekustamā īpašuma izsoli Pietiek informēja kāds lasītājs. “Zinu, ka tieslietu sistēma mums nav ideāla, bet, ka tādas nekaunības notiek vēl šobrīd, tas pārsteidz. Ar šādiem izsoles noteikumiem tās var vispār nerīkot, vienkārši uzreiz atdot visu kreditoriem pa brīvu, kā šajā gadījumā par kredīta (droši vien kaut kāda ātrā) summu, kas parasti ir daudz mazāka par īpašuma vērtību,” sašutumu pauž lasītājs.
Izsoles nolikums paredz, ka gadījumā, ja nosolītājs noteiktajā laikā nesamaksā visu summu, un arī pārējie izsoles dalībnieki atsakās vai nesamaksā nosolīto summu, tad īpašumu par izsoles sākuma cenu – 13 tūkstošiem eiro sev var paturēt kreditori.
Tas, ka īpašums ir daudz vērtīgāks, noprotams jau no uzliktās hipotēkas summas. Par labu SIA “Bauskas investīcijas” uz īpašumu – 17 hektāriem zemes Baldones novadā 2015.gadā reģistrēta 30 tūkstošu eiro liela hipotēka.
Ar pašu tiesu izpildītāju Pietiek dienas laikā sazināties neizdevās. Pašlaik gan noliktā izsole ir atcelta, un jauns izsoles datums nav noteikts.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
