Tiesu izpildītāji, kas kolekcionē kuterus, jahtas un ekskluzīvus auto
Pietiek lasītājs23.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad raksti par Covid un vakcīnām okupējuši ziņu portālus, ar kāru aci ķeru visu, kas smaržo pēc cita veida sensācijas. Ar interesi izlasīju Dienas rakstu par tiesu izpildītājiem un notāriem, kuriem Latvija izrādījusies iespēju zeme. Kurš gan būtu domājis, ka “šakāļu” aroda piekopēji ne tikai sadistiski gūst baudu no citu finansiālajām nelaimēm, bet arī pamanās nopelnīt tā, lai dzīvotu kā slavenības un braukātos ar Porsche Cayenne Turbo, Audi R8 Coupe, Porsche 911, jahtu un kuteri. Cik dzirdēts, arī peldlīdzekļi nevis iegūti „pēc sludinājuma”, bet gan arī iegādāti sarunātās izsolēs.
Iespējams, arī Porsche emblēmu mirdzums ir tā aptumšojis acu gaismu, ka likuma normas robežas saskatīt vairs nevar un vai maz vajag? Vajag taču izmantot amatpersonas pilnvaras līdz maksimumam – vai tad par to kas būs
Laikam tikai Latvijā valsts amatpersonām pavisam atklāti iespējams kalpot ne vien likumam, bet arī, piemēram, Haraldam Velmeram (attēlā). Apsveicu mūs visus un saprotu – Latvija, nevis Šveice vai Kolumbija ir īsta shēmotāju iespēju zeme!
Stāsts ir par negodprātīgiem tiesu izpildītājiem (un arī notāriem), kuri gatavi riskēt ar sava amata zaudēšanu, lai palīdzētu draugiem tikt pie naudiņas. Šajā gadījumā - draugiem H. Velmeram un Kārlim Krastiņam tikt pie naudiņas – kompensācijas izmaksas pēc atlaišanas no AS Olainfarm. Ne jau atlīdzības, kas godīgā ceļā, smagā darbā nopelnīta, bet naudiņas, kas, šķiet, viltīgi izplānota kā drošības spilvens ar notāru un tiesu izpildītāju palīdzību.
Vai nu šāda rīcība no amatpersonu puses ir naiva, vai arī ļoti pārdomāta un samaksa, kas saņemta par šādu palīdzību, ir tik liela, ka nav baiļu nedz no disciplinārsoda un amata pazaudēšanas, nedz arī publiskas kaunināšanas.
H. Velmers savukārt kopā ar K. Krastiņu „aprindās” ir populāri ar cilvēku – tankistu iesaisti savās shēmās. Viņu stroibata rindās karu vēsturiski slavenos un valstiski nozīmīgos darījumos uz saviem pleciem iznesuši vairāki personāži. Taču šajā pašā Olainfarm gadījumā viens no pirmajiem esot bijis paša H. Velmera advokāta palīgs Jānis Balodis.
Viņš ir no 2019. gada iesaukuma, jo jau tā paša gada jūnijā izpildījis ko sen neredzētu – uz Milanas Beļevičas viltotas pilnvaras pamata izņēmis no uzņēmumu reģistra tur iesniegtos dokumentus par Milanas atcelšanu no Olmafarm valdes locekļa amata, lai Uzņēmumu reģistram nebūtu iespējams veikt reģistrāciju un tā tiktu nosargāta M. Beļevičas pozīcija. Jā, tā ir tā pati Milana, ar kuras rokām 2021. gadā tika plānots kļūt par Olainfarm akcionāriem. Un kur Milana ir šobrīd? Vai tik nav izslēgta no ierindas kā ievainots un nederīgs zaldātiņš?
Taču šī konkrētā strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 000 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 000 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā, jo šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulce lēma padomes locekļus atlaist un H. Velmers ar K. Krastiņu palika aiz borta.
Kāpēc lēma par atlaišanu? Tāpēc, ka apšaubāmo darbību dēļ bija zaudējuši vairākuma akcionāru uzticību. Un kāpēc netika izmaksātas kompensācijas? Tāpēc, ka kompensāciju izmaksa netiek veikta, ja padomes loceklis tiek atsaukts no padomes locekļa amata sakarā ar likuma pārkāpumu vai ja viņš pārkāpis rūpīga un krietna saimnieka principu.
Un šajā gadījumā, kā apraksta Diena, atlaišanas iemesls esot bijis tas, ka akcionāru rīcībā ir nonākusi informācija, ka H. Velmers un K. Krastiņš, visticamāk, ilgstoši atradušies interešu konfliktā un, iespējams, mēģinājuši iegūt kontroli pār Olainfarm ar krāpnieciskām metodēm (ar tās pašas Milanas palīdzību).
Taču, lai būtu nodrošinājušies lietainai dienai, abi bija vērsušies pie notāru palīdzības un 2019.gadā noslēguši notariālu vienošanos (kas dotu iespēju vērsties ar piedziņu pret kompāniju) ar bijušo Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski. Un sekojoši – ar šādas shēmas palīdzību (iesaistot notārus un tiesu izpildītājus) visai viegli uz laiku nobloķēt biržā kotētas kompānijas darbību, ne tikai iesaldējot piedzenamo summu, bet nobloķējot visus uzņēmuma līdzekļus.
Bet, lai shēmu īstenotu, jābūt draudzīgās attiecībās ar valsts amatpersonām. Un, protams, Haraldam un Kārlim draugu ir daudz. A. Šusts esot pazīstams ar H. Velmeru kā bijušie kursabiedri, un, iespējams, abi varētu būt pat labi draugi. Un nepārsteidz fakts, ka Šusts ar Olainfarm lietām esot pazīstams jau kopš 2018.gada, kad bijis iesaistīts mantinieču strīdos.
Savukārt notāre L.Eglīte jau iepriekš disciplināri sodīta par nedarbiem saistībā ar Olainfarm un it kā arī esot toreiz darbojusies H.Velmera interesēs.
Shēma diezgan vienkārša naudas izkrāpšanai – atrodi vērtīgu kompāniju, kuru mēģināsi pārņemt. Gadījumā, ja shēma neizdodas, jau savlaicīgi parūpējies par tādu punktu iestrādāšanu dokumentos, kas paredz atlaišanas kompensāciju un tās iespējamu piedziņu, notariāli apstiprini tos un ar draudzīgu tiesu izpildītāju palīdzību paralizē kompānijas darbību un saņem piķi. Bet visa pamatā ir draudzība!
Bet varbūt Haralda un Kārļa motivācijā viss ir pavisam vienkārši – publiskie skandāli un nesmukumi medijos, iespējams, tik ļoti ietekmējuši puišu reputāciju, ka jauniem projektiem pagrūti piekļūt un nepieciešami līdzekļi, lai uzturētu savus kustamos un nekustamos īpašumus. Tad nu ķeras pie tā salmiņa, kurš vēl nav nolūzis. Savukārt iesaistītais tiesu izpildītājs papildus drauga bučai uz vaiga laikam saņem vēl pārdesmit tūkstošus honorāru par divu dokumentu nosūtīšanu – šo nodrošina MK noteikumi, kur cieti noteiktais honorārs ved taisnā ceļā pie nākošā Porsche.
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
