Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Centrālās statistikas pārvaldes ziņas virsraksts vēsta, ka 1. ceturksnī IKP gada griezumā ir pieaudzis par 0,1%, tātad šajā gadījumā mazāko iespējamo pozitīvo skaitli. Sezonāli izlīdzinātajos datos, kas drīzāk rāda patieso tendenci, pieaugums jau ir cienīgāks jeb 0,9%. Abi minētie skaitļi atspoguļo pēdējo četru ceturkšņu notikumu summu. Par “tekošo momentu” vislabāk vēsta IKP izmaiņas pret iepriekšējo ceturksni, kas arī ir + 0,9%, kas šajā gadījumā jau ir daudz.

Taču, aplūkojot notiekošo nozaru griezumā, paveras aina, kuru varētu saukt pat par skandalozu. Ekonomika ļoti lielā mērā ir atkarīga no valsts finansējuma un veiksmes. Visstraujāk augošā nozare ir valsts pārvalde (+9,7%).

Nav pamatota populārā tēze, ka tā nerada pievienoto vērtību, to dara visas nozares. Arī privātajā sektorā ir pārvaldes darbinieki, kas paši ar lāpstu nestrādā un uzņēmumam naudu tieši neienes. Viņi būtībā sniedz pārvaldes pakalpojumus pārējiem uzņēmuma darbiniekiem, līdzīgi ir ar valsts pārvaldi un “komerciālo” ekonomiku. Turklāt nav runa par birokrātijas audzēšanu, vismaz ne pirmkārt, šī nozare ietver arī armiju un drošības struktūras, kas tiek strauji attīstītas pašsaprotamu iemeslu dēļ. Taču tik liels valsts pārvaldes pieauguma pārsvars par pārējām nozarēm nav ilgtspējīgs.

Otrajā vietā ir galvenokārt valsts finansētā veselība un sociālā aprūpe (+7,5%), kā arī no laika apstākļiem atkarīgā cita rūpniecība, kas ir galvenokārt enerģētika (+7,5%). Arī nenoliedzami ļoti svarīgā izglītība (+7,1%) galvenokārt dzīvo valsts maizē. Daba ļoti lielā mērā nosaka arī lauksaimniecības un mežsaimniecības (+5,7%) īslaicīgās svārstības. Vēl strauji aug māksla, izklaide un atpūta (+4,7%), kas ir galvenokārt azartspēles, tātad kādam veiksme, bet daudz lielākam cilvēku skaitam neveiksme. Produktu nodokļu un subsīdiju starpības pieaugums (+2,4%) netieši atspoguļo importa izmaksu kritumu, brīnišķīgi, bet tas ilgi neturpināsies. Arī finanšu un apdrošināšanas pievienotās vērtības kāpums (+1,8%) lielā mērā atspoguļo veiksmi.

Pārējās nozarēs ir mīnusi, un tās ir galvenokārt eksporta nozares. To starpā visgrūtāk gājis transportam un uzglabāšanai (-9%), sarežģīti laiki ir arī apstrādes rūpniecībai (-5,3%). Pēdējā gada laikā nozīmīgākais nepatīkamais pārsteigums Latvijas ekonomikā bija informācijas un sakaru, kā arī komercpakalpojumu pakalpojumu eksporta lejupslīde. To pievienotās vērtības samazināšanās gada griezumā sākās 2023. gada 3. ceturksnī, šā gada sākumā tā ir vēl nedaudz pastiprinājusies līdz attiecīgi -3,2% un -2,9%. Mīnusos ir arī viesnīcas un restorāni (-1,1%). Samazinās arī tirdzniecība (-1,1%), kuras grūtības pēdējos divos gados kopumā galvenokārt skārušas uz eksportu vērsto vairumtirdzniecību.

Vienlaikus var sevi mierināt – nav tik traki, vienkārši tā ir neveiksmīgu sakritību virkne eksporta nozarēm. Turpinās politisku faktoru noteikts tranzīta kritums, bet tas nevar samazināties zem nulles, esam tai jau stipri tuvu, toties aviācija attīstās ļoti labi. Pērn ostu un dzelzceļa pakalpojumu eksports bija mazāks pat par celtniecības pakalpojumu eksportu. Rūpniecību pamatīgi izšūpoja pandēmijas preču tirgu burbulis un tā plīšana, tomēr pašlaik lēnām virzāmies uz augšu.

Nozares organizācijas veikta iekšējā aptauja vēsta, ka biznesa un IT pakalpojumos vairākums vadošo nozares spēlētāju plāno paplašināt darbības apjomu, tātad arī balto apkaklīšu pakalpojumu eksports atgriezīsies pie izaugsmes, domājams, ka ierasti straujas.

Kopējais preču un pakalpojumu eksports reālā izteiksmē gada griezumā ir samazinājies par 3,1%, bet var mierināt sevi ar domu, ka ir kritušās importa izmaksas, līdz ar to lētāka enerģija un pārtikas izejvielas palīdz nodrošināt strauju reālo algu kāpumu. Algu fonds 1.ceturksnī gada griezumā audzis par 11,8%. Pērn un aizpērn kāpums naudas izteiksmē bija vēl straujāks, toties tagad gandrīz viss pluss ir labklājības uzlabošanās.

Tāpēc arī ekonomikas patēriņa puse pamazām virzās augšup. Pērn mājsaimniecību patēriņa izmaiņas pa ceturkšņiem diezgan atšķīrās, bet kopumā tas samazinājās (-1,3%), šis gads sākas ar pieaugumu (+0,7%), kas ar lielu ticamību paātrināsies. Ieguldījumi pamatlīdzekļos pēc spēcīga kāpuma pērn (+7,5%) 1.ceturksnī samazinājās (-9,3%), bet tas ļoti izskatās pēc pārejošas parādības, jo naudas investīcijām būs daudz. Pagājušajā gadā ieguldījumi pašu kapitālā attiecībā pret IKP sasniedza ļoti cienījamu līmeni jeb 24,9%, kas bija augstākais koeficients kopš 2012. gada. Tas ir virs ES vidējā.

Ir populārs teiciens, ka ekonomika nevar balstīties uz patēriņu. Skaidrs, ka Latvijā ilgākā laikā bez eksporta pieauguma nekas nenotiks. Taču privātais patēriņš ir ap 60% ekonomikas, labvēlīgos apstākļos tas īslaicīgi var uzņemties lokomotīves lomu. Īslaicīgi to var veikt arī valsts budžets caur ieguldījumiem infrastruktūrā un sabiedriskajos pakalpojumos. Tomēr ir skaidrs, ka eksporta tirgu atgūšanās nevar notikt pārāk drīz.

* bankas Luminor ekonomists

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu...

Foto

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

Godājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt...

Foto

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs...

Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...