Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
diskusijas!
20.10.2010. 21:45vaig ekspertu diskusijas par so temu. piemeram kapec valdiba neregule zemes pardosanas minimalo cenu un apjomus vienam arzemju ipasniekam? Un piemeram ja bus nekorumpeta valdiba un godiga nodoklu politika, speciga vides aizsardzibas politika - tie iespejams bus labi nodoklu maksataji valstij, labaki par atmata esosa lauka saimnieku Oskaru.
Jānis
16.10.2010. 21:40Kas Jums ir ar to zemi? Nu, ko tie cilvēki darīs ar to zemi? Sēdēs viņai visai virsū ar savu milzīgo pakaļu un neļaus darīt ko?
Tas viss ir tirgus, brīvais tirgus. Gribi zemnieku saimniecību - pierādi, ka varēsi pelnīt un izdzīvot un pērc zemi kaut pa pakaļu nāk ārā.
Tiešām nesaprotu ko te var ņemties. Ja nav izdevīgi būt zemniekam - tad kāda zeme?! Kāda atšķirība vai 100 hektāri pieder latvietim vai dānim? Nu kāda atšķirība? Ir nauda - ej pērc savu zemi, nav - sēdi pie ratiem. Ir biznese projekts - ej uz banku un aizņemies naudu un pērc savu zemi. Par pareizo cenu pārdos gan latvietis gan dānis. Kaut kāds kārtējais bublis uz ko paķert nedomātāju.
Eduards Ozoliņš
16.10.2010. 13:35Jau sen bija jāpieņem likums, kas nosaka, ka lauksaimniecības zemi drīkst pārdot tikai Latvijas pilsoņiem. Ārzemniekiem to varētu iznomāt (kaut vai uz 99 gadiem, bet tomēr).
Ir dzirdēti viedokļi par to, ka "zemi jau nekur nevar aiznest", taču tas šeit nedarbojas. Nebūs vairs tāda apmēra zemes reformas kā tas bija sadalot muižnieku zemi un nesenā pagātnē veicot denacionalizāciju. Jā, kaut kādi atsevišķi gadījumi šur vai tur, kaut kādas pārdales - tas vienmēr iespējams, bet ne lielā mērogā.
Tas, kas notiek, īstenībā ir diezgan biedējoši. Jāapzinās, ka īpašumtiesības aizsargā gan vietējā līmenī (Satversme, citi likumi), gan ar Eiropas Savienības mehānismiem. Līdz ar to šobrīd faktiski nepastāv nekādi instrumenti, kā šo zemi varētu atgūt.
10. Saeimai nekavējoties vajadzētu noteikt, ka zemes izpārdošana ārzemniekiem vairs nedrīkst turpināties. Pārdots jau ir ļoti daudz, bet vēl jau kaut kas ir palicis.
finito
15.10.2010. 23:28Driz visa Latvija jau bus pardota. Un ko tad? Radas tiesam busim kalpi savaa zemee ar sadu valdibas neperspektivo domasanu.
RX
15.10.2010. 20:51Pie mums lauksaimniecībai praktiski nekad nav bijušas kādas attīstības stratēģijas. Visa darbība notiek pēc brīvā tirgus principa - izdzīvo stiprākais (bagātākais). Veco ES valstu darboņiem ir priekšrocības veidot biznesu mūsu valstī, jo viņi ir jau izgājuši šādas attīstības fāzes un viegli var noprognozēt kā attīstīsies ekonomika nekustamo īpašumu tirgus. viņi investē tiakai nopelnīšanas nolūkos. kad cenas uz nekustamo īpašumu celsies, viņi šos īpašumus centīsies pārdot par vismaz 3x cenu. Jautājums ir tikai kam? Diez vai mēs paši būsim spējigi to atpirkt. Tad nāks arābi, ķīnieši, ebreji ???
Vietējais
15.10.2010. 17:38Īstenībā ir vērts uztraukties no ekonomista viedokļa. Šādi mēs atdodam (lēti pārdodam) savus resursus un pēc tam tikai kā rentnieki un kalpi dzīvosim. Zemei cenas uzkāps un tad paši vairs nevarēsim atļauties iegādāties. Un tas viss par investīciju piesaistīšanu ir naivas muļķības, nu sakiet kā var lauksaimniecības zemei vai mežam piesaistīt investīcijas? Pircējiem tas ir tikai ieguldījums reālos aktīvos.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.