Tikai mēs zinām pareizo veidu, kā salīdzināt vakcīnas, bet jūs labāk paklusējiet
Imunizācijas valsts padome31.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Imunizācijas valsts padome atbalsta mediju un sabiedrības iesaistīšanos vakcinācijas komunikācijā, tomēr aicina to darīt, izmantojot rūpīgu un zinātnisku pamatotu pieeju. Populāru mītu vienkāršota atspoguļošana medijos var nodarīt milzīgu kaitējumu sabiedrības vakcinācijas procesam un apdraud Latvijas izkļūšanu no Covid-19 krīzes. Vienkārši antivielu daudzumu mērījumi pirms un pēc vakcinācijas ir zinātniski nepamatota pieeja un nedrīkst tikt izmantoti vakcīnu efektivitātes un iedarbīguma salīdzināšanā.
Populāru mītu vienkāršota atspoguļošana medijos var nodarīt milzīgu kaitējumu sabiedrības vakcinācijas procesam un apdraud Latvijas izkļūšanu no Covid-19 krīzes. Vienkārši antivielu daudzumu mērījumi pirms un pēc vakcinācijas ir zinātniski nepamatota pieeja un nedrīkst tikt izmantoti vakcīnu efektivitātes un iedarbīguma salīdzināšanā.
Antivielu daudzuma mērījumi nevar noteikt Covid-19 vakcīnu efektivitāti
Jānorāda, ka imunitāti organismā veido gan antivielas, gan šūnu imunitāte, un tie abi ir vienlīdz svarīgi organisma kopējai aizsardzībai pret saslimšanu ar Covid-19. Turklāt jāuzsver, ka cilvēka imūnsistēmai piemīt atmiņas funkcija, tātad, saskaroties ar vīrusu, organisms var mobilizēt aizsargmehānismus un izstrādāt jaunas antivielas un aizsargājošās šūnas.
Līdz ar to vienkāršots antivielu līmeņa mērījums nevar sniegt pilnvērtīgu informāciju par vakcīnas nodrošināto aizsardzību pret slimību.
Pasaulē netiek izmantoti antivielu testi, lai mērītu imūno atbildes reakciju pēc vakcīnas vai lai salīdzinātu vakcīnu efektivitāti. Pirmkārt, testi nav standartizēti; otrkārt, vairumam infekciju, t.sk. SARS CoV-2, nav zināms, cik tieši antivielu nepieciešams, lai cilvēks būtu pasargāts, un, treškārt, antivielu testi nesniedz nekādu informāciju par šūnu imunitāti, kas ir ļoti būtiska daļa no imūnsistēmas tieši vīrusu infekciju gadījumā.
Imunizācijas valsts padome jau 2021. gada 19. februāri ir stingri rekomendējusi neizmantot antivielu mērījumus pirms un pēc vakcinācijas vakcīnu efektivitātes mērīšanai, jo tam nav zinātniska pamatojuma.
Aicinām raidījumu "Aizliegtais paņēmiens" izmantot zinātniski pamatotu pieeju un argumentus vakcinācijas komunikācijā
Mediju un sabiedrības iesaistīšanās vakcinācijas komunikācijā, tostarp rūpīga sekošana līdzi datu patiesumam un procesa caurspīdīgumam, ir veicināma un atbalstāma. Tas ir veids, kā panākt sabiedrības uzticēšanos vakcīnu drošumam un efektivitātei. Vienlaikus: vakcīnu izstrāde, to efektivitātes un iedarbīguma mērījumi ir sarežģīts, ļoti rūpīgs un apjomīgs zinātnes process. Pārāk vienkāršota pieeja vakcīnu salīdzinājumam un šķietami vienkāršu sakarību meklēšana var nodarīt graujošu kaitējumu ne tikai vienai vakcīnai, bet vakcinācijas un veselības aprūpes nozarei kopumā.
Imunizācijas valsts padome aicina mediju pārstāvjus iesaistīt komunikācijā Latvijas vadošos imunologus, infektologus, ģimenes ārstus un citus speciālistus, lai veidotu gan saprotamu, gan patiesu komunikāciju par vakcīnām.
Vakcīnu efektivitātes un iedarbīguma pētījumi turpinās visā pasaulē
Vakcīnu efektivitātes mērījumos tiek izšķirti divi kritēriji: iedarbīgums un efektivitāte. Iedarbīgums tiek mērīts vakcīnu pirms reģistrācijas klīniskajos pētījumos, kur tiek mērīti laboratoriski apstiprināti simptomātiski Covid-19 gadījumi, salīdzinot šādu gadījumu skaitu pētījuma dalībnieku grupā, kuri saņēma Covid-19 vakcīnu, un kontroles grupā. Visas pašlaik izmantotās vakcīnas uzrāda pietiekami augstu iedarbīgumu visās vecuma grupās, kurās tās tiek lietotas, lai novērstu galveno Covid-19 kaitējumu gan katra, cilvēkam, gan veselības aprūpei.
Savukārt vakcīnu efektivitāte tiek mērīta un precizēta jau pēc vakcīnu reģistrācijas, "reālās dzīves" apstākļos, gan analizējot saslimstību, gan veicot pētījumus iedzīvotāju vidū un mērot to, kā mazinās saslimstība un inficēšanās vakcinēto personu vidū un sabiedrībā kopumā. Līdzšinējie dati par Covid-19 vakcīnu efektivitāti valstīs, kur jau tiek realizēta vakcinācija plašās iedzīvotāju grupās, pārliecinoši pierāda visu Latvijā reģistrēto vakcīnu augstu efektivitāti hospitalizācijas, smagas saslimšanas novēršanā un arī slimības izplatīšanās mazināšanā.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.