Tikai mēs zinām pareizo veidu, kā salīdzināt vakcīnas, bet jūs labāk paklusējiet
Imunizācijas valsts padome31.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Imunizācijas valsts padome atbalsta mediju un sabiedrības iesaistīšanos vakcinācijas komunikācijā, tomēr aicina to darīt, izmantojot rūpīgu un zinātnisku pamatotu pieeju. Populāru mītu vienkāršota atspoguļošana medijos var nodarīt milzīgu kaitējumu sabiedrības vakcinācijas procesam un apdraud Latvijas izkļūšanu no Covid-19 krīzes. Vienkārši antivielu daudzumu mērījumi pirms un pēc vakcinācijas ir zinātniski nepamatota pieeja un nedrīkst tikt izmantoti vakcīnu efektivitātes un iedarbīguma salīdzināšanā.
Populāru mītu vienkāršota atspoguļošana medijos var nodarīt milzīgu kaitējumu sabiedrības vakcinācijas procesam un apdraud Latvijas izkļūšanu no Covid-19 krīzes. Vienkārši antivielu daudzumu mērījumi pirms un pēc vakcinācijas ir zinātniski nepamatota pieeja un nedrīkst tikt izmantoti vakcīnu efektivitātes un iedarbīguma salīdzināšanā.
Antivielu daudzuma mērījumi nevar noteikt Covid-19 vakcīnu efektivitāti
Jānorāda, ka imunitāti organismā veido gan antivielas, gan šūnu imunitāte, un tie abi ir vienlīdz svarīgi organisma kopējai aizsardzībai pret saslimšanu ar Covid-19. Turklāt jāuzsver, ka cilvēka imūnsistēmai piemīt atmiņas funkcija, tātad, saskaroties ar vīrusu, organisms var mobilizēt aizsargmehānismus un izstrādāt jaunas antivielas un aizsargājošās šūnas.
Līdz ar to vienkāršots antivielu līmeņa mērījums nevar sniegt pilnvērtīgu informāciju par vakcīnas nodrošināto aizsardzību pret slimību.
Pasaulē netiek izmantoti antivielu testi, lai mērītu imūno atbildes reakciju pēc vakcīnas vai lai salīdzinātu vakcīnu efektivitāti. Pirmkārt, testi nav standartizēti; otrkārt, vairumam infekciju, t.sk. SARS CoV-2, nav zināms, cik tieši antivielu nepieciešams, lai cilvēks būtu pasargāts, un, treškārt, antivielu testi nesniedz nekādu informāciju par šūnu imunitāti, kas ir ļoti būtiska daļa no imūnsistēmas tieši vīrusu infekciju gadījumā.
Imunizācijas valsts padome jau 2021. gada 19. februāri ir stingri rekomendējusi neizmantot antivielu mērījumus pirms un pēc vakcinācijas vakcīnu efektivitātes mērīšanai, jo tam nav zinātniska pamatojuma.
Aicinām raidījumu "Aizliegtais paņēmiens" izmantot zinātniski pamatotu pieeju un argumentus vakcinācijas komunikācijā
Mediju un sabiedrības iesaistīšanās vakcinācijas komunikācijā, tostarp rūpīga sekošana līdzi datu patiesumam un procesa caurspīdīgumam, ir veicināma un atbalstāma. Tas ir veids, kā panākt sabiedrības uzticēšanos vakcīnu drošumam un efektivitātei. Vienlaikus: vakcīnu izstrāde, to efektivitātes un iedarbīguma mērījumi ir sarežģīts, ļoti rūpīgs un apjomīgs zinātnes process. Pārāk vienkāršota pieeja vakcīnu salīdzinājumam un šķietami vienkāršu sakarību meklēšana var nodarīt graujošu kaitējumu ne tikai vienai vakcīnai, bet vakcinācijas un veselības aprūpes nozarei kopumā.
Imunizācijas valsts padome aicina mediju pārstāvjus iesaistīt komunikācijā Latvijas vadošos imunologus, infektologus, ģimenes ārstus un citus speciālistus, lai veidotu gan saprotamu, gan patiesu komunikāciju par vakcīnām.
Vakcīnu efektivitātes un iedarbīguma pētījumi turpinās visā pasaulē
Vakcīnu efektivitātes mērījumos tiek izšķirti divi kritēriji: iedarbīgums un efektivitāte. Iedarbīgums tiek mērīts vakcīnu pirms reģistrācijas klīniskajos pētījumos, kur tiek mērīti laboratoriski apstiprināti simptomātiski Covid-19 gadījumi, salīdzinot šādu gadījumu skaitu pētījuma dalībnieku grupā, kuri saņēma Covid-19 vakcīnu, un kontroles grupā. Visas pašlaik izmantotās vakcīnas uzrāda pietiekami augstu iedarbīgumu visās vecuma grupās, kurās tās tiek lietotas, lai novērstu galveno Covid-19 kaitējumu gan katra, cilvēkam, gan veselības aprūpei.
Savukārt vakcīnu efektivitāte tiek mērīta un precizēta jau pēc vakcīnu reģistrācijas, "reālās dzīves" apstākļos, gan analizējot saslimstību, gan veicot pētījumus iedzīvotāju vidū un mērot to, kā mazinās saslimstība un inficēšanās vakcinēto personu vidū un sabiedrībā kopumā. Līdzšinējie dati par Covid-19 vakcīnu efektivitāti valstīs, kur jau tiek realizēta vakcinācija plašās iedzīvotāju grupās, pārliecinoši pierāda visu Latvijā reģistrēto vakcīnu augstu efektivitāti hospitalizācijas, smagas saslimšanas novēršanā un arī slimības izplatīšanās mazināšanā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
