Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" – tādu secinājumu izteicu šā gada janvārī ārlietu debatēs.

Tagad karš turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu, un mums jāatzīst, ka realitātē ikvienai politikai, ko valstis pašlaik veido, ir jābūt drošības politikai. Īpaši Latvijā, jo dzīvojam kaimiņos vardarbīgai valstij, kura atbalsta terorismu, nevilcinās nogalināt civiliedzīvotājus un īsteno genocīdu pret citām tautām.

Žurnāls "Newsweek" septembra sākumāi aprakstīja kādu Krievijas TV kanāla "Rossija 1" sižetu. Tajā augsti stāvošs armijas ģenerālis Andrejs Mordvičevs, kuru Putins pavisam nesen paaugstināja pakāpē, atbild uz jautājumu, vai karš turpināsies vēl ilgi. Ģenerālis intervētājam atklāj – iebrukums Ukrainā esot tikai "atspēriena punkts" Krievijas tālākiem nodomiem iet uz Austrumeiropu.

Vai tā ir propagandas nolūkam demonstrēta lielīšanās vai darbakārtībā esoši Krievijas militāristu plāni, tas nav būtiski. Nepieciešamība aizsardzības potenciālu pacelt jaunā, daudz augstākā pakāpē ir pilnībā apzināta, jo Krievija ir un paliks galvenais ilgtermiņa eksistenciālais drauds mūsu valsts drošībai.

"Kara laikmetā" – citi noteikumi

NATO, kas tāpat kā visa civilizētā pasaule līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā lielā mērā dzīvoja "miera laikmetā", tagad ir konceptuāli mainījusi aizsardzības stratēģiju – no atturēšanas pārgājusi uz aizsardzību un atturēšanu, turklāt pēc principa, ka uzbrukuma gadījumā visa NATO teritorija tiek aizsargāta no pirmās minūtes un pirmā centimetra, nevis atkarota pēc jau notikuša uzbrukuma.

Mums savukārt jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu. veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu paļauties un vienlaikus izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti. Uzbrukuma gadījumā mums jābūt kā vienai dūrei un vienlaikus kā smalki veidotam tīklam, ko noaudušas tūkstošiem roku un kas nosedz ik centimetru Latvijā. Tas nozīmē, ka ikvienam jābūt stipram, bet visiem kopā – neuzvaramiem.

Kas šajā "kara laikmetā" mainījies aizsardzības nozarē? No pirmās dienas ministres darbā man ir bijis viens galvenais mērķis – aizsardzības spēju stiprināšana visā spektrā – sākot no bruņojuma līdz NBS personālsastāva palielināšanai, tajā skaitā veiksmīgai Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai.

Lai šodien spētu aizstāvēt mūsu Latviju, ir nepieciešama augstas kvalitātes moderna militārā tehnika, jaudīgs ieroču spēks un vienlaikus prasmīgs papildinājums bruņotajiem spēkiem – ir jāpalielina personālsastāvs un jāsagatavo labi apmācīti un ekipēti rezervisti.

Ņemot vērā fundamentālās pārmaiņas starptautiskajā drošības vidē, esam paātrinātā kārtībā izstrādājuši jaunu Valsts aizsardzības koncepciju (VAK), kas valdībā jau apstiprināta un tagad nodota apstiprināšanai parlamentā. Tā būs pamats Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānam un no tās izriet galvenie principi Valsts aizsardzības operacionālajam plānam.

Valsts aizsardzības koncepcijā uzsvērts – Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim.

No vairākiem VAK minētajiem stratēģiskajiem mērķiem un pamatprincipiem akcentēšu divus. Pirmais ir mērķis attīstīt rīcības gatavības kultūru, kas ir sabiedrības noturības un valsts izdzīvotspējas priekšnoteikums. Sabiedrības gatavības kultūra ir būtiska sastāvdaļa Visaptverošajā valsts aizsardzībā. Tā ir visas sabiedrības kopīga gatavība rīkoties krīzes un kara gadījumā, spēja nodrošināt kritisko funkciju un pakalpojumu darbību, kā arī atbalsts NBS aizsardzības operācijām. Otrs – visas valsts tautsaimniecības gatavība pārvarēt krīzes, kas arīdzan ir vitāls priekšnoteikums valsts izdzīvotspējai. Ja pirmais mērķis sevī ietver augstu patriotismu un praktiskās prasmes, tad otrs ir pareizas un mērķtiecīgas plānošanas rezultāts.

Sperti izšķiroši soļi

Domāju, daudzas lietas, kas saistītas ar valsts aizsardzību, ir mainītas uz labu. Tas ievērojami paaugstina mūsu drošību.

Tas, ko aizsardzības nozare kopš šā gada sākuma jau ir sasniegusi, būs izšķiroši gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā.

Lai arī gadiem ilgi politiski bremzēts, tomēr beidzot ir ieviests Valsts aizsardzības dienests, turklāt veiksmīgi. Jau izsludināta pieteikšanās trešajam iesaukumam, kas notiks nākamā gada jūlijā.

Otrkārt, atbilstoši Madrides samitā lemtajam NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā tiks palielināta kaujas spējīgas brigādes līmenī, pilnu kaujas gatavību sasniedzot līdz 2026. gadam. Tagad jau zināms, ka līdzās Kanādai karavīru skaitu Latvijā palielinās arī Itālija un Dānija. Veidojam divīziju "Ziemeļi", un tās štābs pilnu operacionālu gatavību sasniedza šovasar.

Treškārt – militāro spēju attīstība. Stūrakmeņi, kas ievērojami stiprinās NBS spējas – krasta aizsardzības raķetes, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija. Līdztekus notiek Sēlijas militārā poligona un bāzes veidošana.

Jaunā pakāpē tiek attīstīta nacionālās militārās industrijas politika. Izstrādāts un Saeimai nodots "Aizsardzības industrijas likums". Ir sagatavoti dokumenti jaunas valsts kapitālsabiedrības dibināšanai, kurā kapitāldaļu turētājs būs Aizsardzības ministrija. Mērķis – attīstīt militāro ražošanu Latvijā. Vispirms – munīcijas ražošanas komponentus un nākamajā solī – Ukrainā (un citur) tik ļoti nepieciešamo 155mm kalibra munīciju. Pakāpeniski jāuzsāk arvien jaunu militāro preču ražošana. Ir konkrētākas ieceres un iestrādes, bet šobrīd to atklāt vēl pāragri.

Šodienas apstākļos ir kļuvusi pašsaprotama daudz intensīvāka NBS iesaiste un klātbūtne Latvijas austrumu robežas sargāšanā. Mūsu austrumu robeža jānostiprina arī militāri. Esam to sākuši darīt jau tagad, nekavējoties. Tas notiek, piemēram, militāro mācību norisi pārnesot uz valsts austrumu daļu, un tāpēc tika pārstrādāts un mainīts NBS lielāko militāro mācību "Namejs" scenārijs.

Līdztekus NBS ir uzdots sagatavot pretmobilitātes plānu potenciālā pretinieka kustības ierobežošanai, kā arī izstrādāt piedāvājumu, kā bruņotie spēki varētu praktiski atbalstīt Austrumu robežas žoga izbūvi.

Jāteic, lielāko daļu visu šo darbu ir izdevies izdarīt, pateicoties rūgtajai mācībai, ko mums sniedz karš Ukrainā. Mēs zinām, ka šis karš var pārkāpt robežas un ka Latvijas drošības interesēs ir pilnīga Krievijas sakāve un Ukrainas uzvara. Tādēļ mēs atbalstām un atbalstīsim Ukrainu politiski un morāli.

Lai sasniegtu jaunus mērķus aizsardzības stiprināšanā, Latvijai jāturpina palielināt aizsardzības finansējums. Viļņas samita laikā premjerministrs Krišjānis Kariņš iezīmēja, ka 3% no IKP aizsardzībai Latvija sasniegs jau nākamgad. Ceru, ka "kara laikmetā" dotie solījumi par valsts aizsardzību nebija tukši vārdi.

i .Newsweek.com, Russian General Admits Ukraine Just a "Stepping Stone" to Invade Europe, by Jason Lemon on 9/9/23.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...