Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Turpinoties pašreizējai notikumu attīstībai, ar augstu ticamību iespējams prognozēt, ka ar mainīgu intensitāti karadarbība turpināsies vismaz līdz nākamā gada pavasarim. Pašreizējos apstākļos Krievijas bruņotajiem spēkiem trūkst karavīru resursu un kaujas spēju Ukrainas pretestības pārvarēšanai, ko pastiprina Ukrainas īstenotie uzbrukumi Krievijas loģistikas infrastruktūrai. Krievijas ārpolitiskā rīcība un politiskie signāli norāda, ka Krievija pašlaik nav ieinteresēta virzīties uz konflikta izbeigšanu. Nemainoties Krievijas ārpolitiskajiem uzstādījumiem, turpināsies Krievijas agresija pret Ukrainu un arī saspīlējums ar Rietumvalstīm.

Ukrainas faktori

Svarīgs apstāklis Ukrainas tālākās aizsardzības spējās pret Krieviju un spējā atgūt okupētās teritorijas ir Rietumvalstu ieroču un munīcijas piegādes. Kā papildus faktors atzīmējama notiekošā Ukrainas militārpersonu apmācība ārpus Ukrainas teritorijas, šādi palielinot labi apmācītu karavīru skaitu un vairojot Ukrainas armijas kaujas spējas. Aktualitāti iegūs jautājums par faktiskajām ieroču un munīcijas piegādēm no Rietumvalstīm un Rietumvalstu aizsardzības un divējāda lietojuma preču industrijas spējām apmierināt tālāko pieprasījumu pēc palīdzības Ukrainai, vienlaikus nodrošinot pašu Rietumvalstu vajadzību apmierināšanu.

Viens no faktoriem, kas pastiprina Ukrainas aizsardzību un noturību, ir sabiedrības politiskā saliedētība, kas kopš Krievijas iebrukuma ir augstā līmenī. Vairākums Ukrainas sabiedrības ir vienota uzskatā, ka Ukrainai izdosies atvairīt Krievijas uzbrukumu un atgūt okupētās teritorijas. Tāpat vienotība ir novērojama jautājumā par Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību un NATO, vairākumam to atbalstot, kas liecina, ka Ukrainas sabiedrībā redzamas skaidrs atbalsts valsts ģeopolitiskajai orientācijai prom no Krievijas. To pastiprina absolūtā vairākuma negatīvs viedoklis gan par Krieviju, gan Baltkrieviju.

Izmaiņas sabiedrības politiskajā saliedētībā un uzskatos ir iespējamas, karam ieilgstot, samazinoties karadarbības intensitātei un pasliktinoties sociālekonomiskajai situācijai Ukrainā. Šādā situācijā Krievija var spert soļus, piemēram, informatīvajā telpā, lai grautu ukraiņu vienotību un mazinātu atbalstu armijai, valdībai un tās lēmumiem.

Krievijas faktori

Iespēja, ka drīzumā sagaidāma Krievijas prezidenta Vladimira Putina nomaiņa vai gāšana plašu sabiedrības protestu rezultātā vai politiskās elites iekšēji īstenota apvērsuma formā, ir vērtējama kā zema. Pēdējos gados un pastiprināti no šī gada 24. februāra V. Putina režīms ir sistemātiski vērsies pret politisko opozīciju, gan īstenojot atentātus pret opozīcijas līderiem, gan plaši apcietinot opozīcijas organizēto pasākumu dalībniekus un žurnālistus. Kopš 24. februāra režīma īstenotās represijas ir paplašinājušās, ietverot ne tikai politisko opozīciju, bet faktiski ikvienu, kurš publiski neatbalsta un kritizē režīmu un tā īstenoto iebrukumu Ukrainā.

Kā pastiprinošs apstāklis Krievijas sabiedrības ierobežotajai spējai ietekmēt režīmu ir jānorāda Krievijas valsts faktiskais monopolista statuss informatīvajā telpā, kas valstij ļauj tiešā veidā ietekmēt sabiedrisko domu ne tikai attiecībā uz politisko opozīciju, bet arī par valstī un pasaulē notiekošo. Kopā ar vārda brīvību ierobežojošajiem likumiem un režīmam pakļauto tiesu sistēmu Kremlis faktiski nodrošina tam kritisku viedokļu neizplatīšanos publiskajā informācijas telpā.

Krievijas varas kontrolētajos plašsaziņas līdzekļos turpinās režīmu atbalstošu vēstījumu izplatīšana, tai skaitā uzsverot lēmuma par Krievijas iebrukuma Ukrainā pareizību un Krievijas karaspēka panākumus; Rietumvalstu nepamatoto vēršanos pret Krieviju; Rietumvalstu sankciju zemo efektivitāti. Šos vēstījumus caurvij pozicionējums, ka tikai Putina režīms spēj garantēt Krievijas valsts drošību, stabilitāti un labklājību.

Krievijas elite ir ieinteresēta saglabāt zināmu status quo, jo ir atkarīga no režīma kopumā un Putina personīgās labvēlības, kas nodrošina piekļuvi resursiem. Potenciāla vēršanās pret režīmu nozīmē riskēt ar savu pozīciju, labklājību un, iespējams, pat dzīvību.

Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos pastiprināsies sankciju iespaids uz Krievijas ekonomiku. Taču to nobremzēt pilnībā, vismaz īsā laikaposmā, nav iespējams. Līdz ar to ekonomika drīzāk ieies stagnācijas fāzē, kas savukārt ietekmēs Krievijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Augstās energoresursu cenas, kā arī Krievijas valdības pieņemtie administratīvie normatīvi īstermiņā notur sankciju spiedienu, taču ilgtermiņā sekas būs smagi jūtamas sabiedrībai un valstij kopumā.

Lai gan plaši sabiedrības nemieri un neapmierinātībastraujas ekonomiskās lejupslīdes vai politisko represiju dēļ nav gaidāmi, režīmam būs nepieciešams novērst sabiedrības uzmanību no savas atbildības, uzsverot ASV, NATO lomu un nozīmi Krievijas pretdarbībai Ukrainā, kā arī pašas Krievijas suverenitātes apdraudējuma tēmas. Jāpiebilst arī, ka liela Krievijas sabiedrības daļa atbalsta uzbrukumu Ukrainai un aicina uz agresīvāku uzbrukuma intensitāti.

Iekšpolitiski Putina režīmam ir un arī turpmāk būs nepieciešami panākumi Ukrainā, ko savai sabiedrībai pasniegt kā uzvaru, kas pamatotu, kāpēc brīvprātīga Krievijas atkāpšanās no šobrīd okupētajām teritorijām tuvākajā laikā nav gaidāma. No tā izriet, ka Krievija okupētās teritorijas plāno iekļaut savā jurisdikcijā ar režisēta plebiscīta palīdzību.

Ciešot lielākus zaudējumus, Krievija arvien vairāk uzstās uz aktīvāku un tiešāku Baltkrievijas iesaistīšanos karā. Baltkrievijas teritorijas izmantošana iebrukumam Ukrainā, Aleksandra Lukašenko publiskais atbalsts iebrukumam un regulārie draudi Baltijas valstīm un citām Rietumvalstīm liecina par A. Lukašenko pakļaušanos Putina iegribai. Tomēr Baltkrievijas armijas iebrukuma Ukrainā iespējamība šobrīd vērtējama kā zema, jo tas var pastiprināt sabiedrības negatīvo attieksmi pret Lukašenko.

Militāri Krievija arī turpmāk būs draudu avots, un tās rīcībā ir pietiekams ieroču, munīcijas un citu materiāltehnisko līdzekļu krājumi, kā arī industrijas spējas tos atjaunot. Tomēr sankciju radītās tehnoloģiju nepieejamības dēļ Krievijai var rasties problēmas ar moderna bruņojuma ražošanu un esošā bruņojuma modernizāciju. Lai kompensētu moderna bruņojuma trūkumu un Ukrainā ciestos karavīruun teritoriāloszaudējumus, Krievija var palielināt kodolieroču lomu sava ārējā tēla veidošanai vai ilgstošai šantāžai.

Konfliktam ieilgstot un saglabājoties saspīlējumam Krievijas un Rietumvalstu starpā, sagaidāms, ka Krievija turpinās agresīvu ārpolitiku, tai skaitā aktīvā pielietojot “politiskās karadarbības” instrumentus [vai – hibrīdinstrumentus] - vēršanos pret Ukrainu un Krievijai nedraudzīgām valstīm starptautiskajās institūcijās; Krievijai draudzīgu politisko grupu slēptu atbalstīšanu; informācijas operācijas; kiberuzbrukumus un ekonomisko sviru izmantošanu, lai ietekmētu politisko procesu, raisītu sabiedriskos nemierus pret valdībām un nepatiku pret atbalstu Ukrainai.Nav izslēgta arī vardarbīga rakstura aktīvo pasākumu īstenošana pret emigrācijā esošajiem režīma pretiniekiem.

Secinājumi

Nemainoties Krievijas ārpolitiskajiem uzstādījumiem, nemazināsies arī saspīlējums, kas valda Rietumvalstu un Krievijas starpā. Krievijas agresijas pamatā ir ģeopolitiskas ambīcijas, kas nav savietojamas ar tiem principiem, uz kādiem ir balstīta starptautiskā kārtība kopš Aukstā kara beigām.

Līdz ar to paredzams, ka politiskā konfrontācija turpināsies, Krievijai aktīvi meklējot dažādus ietekmes instrumentus, ar kuriem panākt Rietumvalstu pozīcijas maiņu. Krievijas interesēs ir izmantot savu ekonomisko ietekmi un spiedienu informatīvajā telpā, lai veicinātu pozitīvāku Rietumvalstu sabiedrības skatījumu uz Krieviju. Tāpat Krievija tieksies Rietumvalstīs atbalstīt politiskās grupas, kuras iestājas par attiecību atjaunošanu ar Krieviju.

Vispārēja attiecību normalizēšana ar Rietumvalstīm nav sagaidāma pašas Krievijas rīcības dēļ. Eiropas Savienības uzņemtais kurss uz enerģētikas nozares attīstību bez Krievijas resursiem turpināsies ilgtermiņā, vājinot Krievijas pozīcijas. Sagaidāms, ka notiks arī tirgus pārorientācija, veidojot ilgtermiņa tendenci par attālināšanos no Krievijas. Sagaidāms, ka iniciatīvas par alternatīvo energoresursu plašāku izmantošanu un Krievijas resursu lomas mazināšanu būs viens no Krievijas ietekmes operāciju mērķiem, lai tās atceltu vai vismaz bremzētu.

Konfrontācijas turpināšanās sagaidāma arī militārajā jomā, Krievijai turpinot agresīvu, provokatīvu retoriku apvienojumā ar spēka demonstrāciju iebiedēšanas nolūkā. Paredzams, ka karš Ukrainā ieilgs. Krievijas bruņoto spēku kaujas spēju trūkums un Ukrainas sekmīgie uzbrukumi apgādes ķēdēm mazina tās kopējo spēju nodrošināt plašus panākumus.

Krievijas rīcībā joprojām ir industriālā kapacitāte un materiāltehnisko līdzekļu, tostarp munīcijas, krājumi, lai izrādītu pretestību Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Krievijai joprojām pastāv iespēja izsludināt mobilizāciju, kas ļautu būtiski papildināt pieejamo personālu. Līdzšinējā nevēlēšanās izsludināt atklātu mobilizāciju, par ko liecina centieni piesaistīt karavīrus ar finansiālām kompensācijām vai no ieslodzījuma vietām, ir skaidrojami ar Kremļa vēlmi izvairīties no sabiedrības pretreakcijas. Savukārt Ukrainai nākas rēķināties ar salīdzinoši mazāku resursu pieejamību, kas saistīta arī ar Rietumvalstu gatavību un spējām atbalstīt Ukrainu.

Ietekme uz Latviju

Latvijai ilgtermiņā jārēķinās ar četriem apsvērumiem.

Pirmkārt, ir nepieciešama stratēģiskā pacietība. Ukrainas panākumi lielā mērā ir atkarīgi no sabiedroto ieroču piegādēm un ukraiņu karavīru apmācības. Šāds pasākumu kopums prasa laiku gan apmācībai, gan spēku integrācijai sekmīgai pielietošanai kaujas laukā. Stratēģiskā pacietība ir nepieciešama Rietumvalstīm kopumā, lai skaidri un nepārprotami demonstrētu Krievijai savu gatavību un apņēmību nepiekāpties agresora priekšā. Krievijas ārpolitisko agresiju iedrošina neizlēmība un vēlme izlīgt, kas šajā karā nav pieļaujama.

No tā izriet otrais apsvērums – nepieciešamība turpināt palīdzēt Ukrainai gan militāri, gan finansiāli.

Treškārt, karš jau ir rosinājis un turpinās rosināt ekonomiskus izaicinājumus un pārveidojumus. Tie prasīs laiku un pacietību, taču paver iespēju ilgtermiņā mazināt politisko un ekonomisko sasaisti ar Krieviju, virzoties uz jaunu mērķu sasniegšanu, piemēram, atjaunojamās enerģijas ziņā.

Ceturtkārt, Krievija savas neveiksmes kaujas laukā centīsies mainīt caur politiskās un informatīvās ietekmes kanāliem Rietumvalstīs, tai skaitā Latvijā, lai tādējādi grautu atbalstu Ukrainai un atgrieztos pie “pragmatiskām” attiecībām ar Krieviju. Sagaidāms, ka Krievija centīsies apiet tradicionālos ietekmes kanālus, aktīvāk izmantojot tos sociālos tīklus un platformas, kuru darbība Latvijā turpinās.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...