Iesaki rakstu: 
Ģeopolitisko konfliktu, strauju tehnoloģisko pārmaiņu un tirdzniecības spriedzes laikmetā Eiropas ietekme pasaulē un drošība ir atkarīga arī no mūsu ekonomiskajām pozīcijām. Šajā ziņā satraucošs ir fakts, ka Eiropas Savienībā (ES) ir vērojama atpalicība virknē nozīmīgu ekonomikas rādītāju. Piemēram, ES jau vairākas desmitgades ir vērojams lēnāks produktivitātes pieaugums nekā citās lielajās ekonomikās kā ASV un Ķīna. Arī Latvijā pēdējos gados produktivitātes pieauguma tempi ir sarukuši un tendences nav pozitīvas.
Tai pašā laikā pamatoti pieaug gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju sūdzības par birokrātijas palielināšanos. Administratīvie šķēršļi rada nevajadzīgas izmaksas, kavē investīcijas un ES fondu izmantošanu.
Runājot par Latviju, jaunākie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras indeksa dati rāda, ka teju divas trešdaļas mūsu uzņēmēju uzskata birokrātijas mazināšanu par būtiskāko uzdevumu, lai uzlabotu Latvijas biznesa vidi. Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā izceļ administratīvo slogu kā faktoru, kas kavē mūsu konkurētspēju un investīciju piesaisti.
Skaidrs, ka esam krustcelēs un ir nepieciešamas nopietnas pārmaiņas, jo pretējā gadījumā investori izvēlēsies ieguldīt ārpus ES, bet šeit jau esošajiem uzņēmumiem būs grūtāk attīstīties un strādāt Eiropā.
Tādēļ administratīvā sloga samazināšana pirmo reizi ir noteikta kā ES augstākā līmeņa prioritāte. Kā tas izpaudīsies? Visiem Eiropas komisāriem uzdots strādāt pie esošo regulējumu pārskatīšanas, novēršot pārmērīgu birokrātiju un vienkāršojot ES likumu ieviešanu. Man kā atbildīgajam komisāram uzticēts šo darbu koordinēt. Vēlos iezīmēt galvenos darba virzienus.
Pirmkārt, Eiropas Komisija (EK) ir izvirzījusi vērienīgu mērķi – kopējais administratīvais slogs jāsamazina par vismaz 25% visiem uzņēmumiem, bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ietver gandrīz visus Latvijas uzņēmumus, par vismaz 35%. Tādējādi plānojam līdz 2029. gada beigām pakāpeniski samazināt ikgadējās administratīvās izmaksas ES par 37,5 miljardiem eiro.
Otrkārt, kritiski jāizvērtē pēdējos gados pieņemto normatīvu kopums, īpaši attiecībā uz zaļo un digitālo pāreju. Jāatzīst, ka daļa no normatīviem ir radījusi pārmērīgu administratīvo slogu un neparedzētas sekas, tādēļ vajadzīgas korekcijas. Tas nenozīmē atteikšanos no pamatmērķiem, piemēram, klimatneitralitātes, bet ir jānovērš nepamatotas prasības un arī pretrunas atsevišķos normatīvos. Līdzīgs ES "normatīvu pielāgošanas" process notika pēc globālās finanšu krīzes, kuras laikā tika izstrādāts plašs normatīvo aktu kopums banku un finanšu tirgus uzraudzībai.
Protams, minētā normatīvu pielāgošana nevar notikt bez uzņēmēju, sociālo un citu partneru iesaistes. Tieši tie, kuri ievieš, piemēro un praktiski saskaras ar ES prasībām, var palīdzēt noteikt svarīgākās birokrātijas mazināšanas jomas un noformulēt konkrētas izmaiņas normatīvos, lai tos padarītu vieglāk ieviešamus. Te gan jāuzsver, ka birokrātijas 'pārdozēšana’ rodas ne tikai ES, bet arī nacionālajā līmenī. Piemērojot ES direktīvas, dalībvalstis mēdz ieviest papildu prasības, kas nemaz nav nepieciešamas. Tādēļ šeit būs svarīgs darbs ar dalībvalstīm, lai mudinātu uz administratīvā sloga mazināšanu arī nacionālajā līmenī.
Latvijai īpaši būtiski ir sekot ES prasību ietekmei uz MVU. EK ir apņēmusies vēl rūpīgāk izvērtēt prasību ietekmi uz mazajiem uzņēmējiem.
Jau tuvākajā laikā ar pirmo EK priekšlikumu mazināsim birokrātiju saistībā ar Eiropas zaļo kursu, piemēram, attiecībā uz ilgtspējas pārskatiem. Taču svarīgi uzsvērt, ka tas būs tikai pirmais solis, kam sekos citi, lai konkrētos veidos uzlabotu uzņēmējdarbības vidi ES.
Katra veidlapu aizpildīšanas stunda, ko uzņēmēji varēs aizstāt ar produktīvu darbu, būs solis uz priekšu. Mums visiem kopā jānosprauž jauns kurss – pēc iespējas mazāk birokrātijas, bet vairāk inovāciju, investīciju, darbavietu un izaugsmes.
* Eiropas komisārs ekonomikas un produktivitātes, kā arī īstenošanas un vienkāršošanas jomās
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
