Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministres kundze! Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs! Karavīri un parādes dalībnieki! Alūksnieši! Godājamie klātesošie!

I

Pirms 33 gadiem ar deklarāciju par Latvijas Neatkarības atjaunošanu atdzima Latvijas valstiskums.

Mēs cīnījāmies un atguvām svešas varas varmācīgi atņemto neatkarību.

Mūsu tauta atkal kļuva par noteicēju savā zemē.

II

Šodien Latvijas valsts un teritorijas neaizskaramības sardzē stāvat jūs – Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, robežsargi, policisti, ugunsdzēsēji un glābēji.

Jums līdzās ir jaunsargi un nākamie virsnieki no Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas.

Kopā jūs sargājat Latvijas pilsoņu drošību un mieru.

Kopā jūs sargājat mūsu valsts brīvību un neatkarību.

Tas ir cēls un svēts uzdevums. Tā ir atbildīga misija, ko jūs godam pildāt.

III

Krievijas iebrukums Ukrainā parāda, ka arī 21. gadsimta Eiropā savu zemi var nākties aizstāvēt ar militārajiem līdzekļiem.

Valstij uzticīgi un labi sagatavoti bruņotie spēki, ko atbalsta iekšējie dienesti un visa sabiedrība, ir mūsu aizsardzības pamatā.

IV

Latvija jau 19 gadu ir NATO dalībvalsts.

Mūsu sabiedrotie ir daudzkārt apliecinājuši, ka aizsargāts tiek ikvienas dalībvalsts teritorijas katrs centimetrs.

Mūsu sabiedrotie ir ar mums arī šodien.

Viņu uzticamais atbalsts ir pieaudzis un vēl pieaugs.

Latvija var justies droši un mierīgi.

V

NATO militārie komandieri patlaban izstrādā plānus pastāvīga, pilnvērtīga militārā spēka pastiprināšanai alianses Austrumu flangā.

Mēs Latvijā jau esam sākuši gatavot vietu jaunai NATO bāzei.

Mūsu aizsardzības politikas nolūks ir atturēt jebkādas agresijas vēlmes pret mūsu valsti.

Tādēļ ievērojami tiks pastiprināts arī mūsu kaujas gatavības līmenis.

Baltijas reģiona drošību noteikti stiprina arī Somijas lēmums kļūt par alianses dalībvalsti.

Tuvākajā laikā sveiksim arī Zviedriju šeit, NATO saimē.

VI

Līdzdalība pasaules visstiprākajā aizsardzības aliansē Latvijai uzliek arī pienākumus.

Tādēļ ir svarīgi, lai mūsu bruņoto spēku karavīri un iekšlietu struktūru darbinieki ir labi mācīti un apgādāti, ka viņi darbojas profesionāli.

Napoleons reiz ir teicis, ka morālais spēks pret fizisko ir kā trīs pret vienu.

Šodien Krievija izvērš nopietnu psiholoģisko jeb kognitīvo karu pret Rietumiem, arī pret Latviju un latviešiem.

Informatīvais karš ir tā centrālais, bet nebūt ne vienīgais elements.

Tāpat kā visā demokrātiskajā Rietumu pasaulē, arī Latvijā ir cilvēki, kuri apzināti vai neapzināti izplata Krievijas atklātos vai slēptos vēstījumus, melus un dezinformāciju.

To mērķis ir sēt neuzticību pret mūsu Latvijas valsti un tās institūcijām, likt šaubīties par Latvijas valsts ilgtspēju, par demokrātijas noturību pasaulē un par Rietumu solidaritāti.

Taču mums jāprot šos vēstījumus atšifrēt. Mums jāprot arī atpazīt avotus, kas šos vēstījumus izplata.

Skaidrs pasaules redzējums, piederības apziņa neatkarīgai, demokrātiskai un latviskai Latvijai, kā arī prasme kritiski izvērtēt informāciju, tai skaitā arī sociālos tīklos, un atpazīt tur pretinieka vēstījumus, arī ja tie ir smalki paslēpti, palīdzēs mūsu cilvēkiem neiekrist šajā slazdā.

VII

Jāatceras, ka mūsdienās sabiedrības valstiskajai apziņai un bruņoto spēku patriotiskajai morālei un motivācijai ir vismaz tikpat liela vai pat vēl lielāka loma kā modernam militārajam ekipējumam.

Jūs, karavīri, esat ne tikai augsti kvalificēti profesionāļi, bet arī atbildīgi Latvijas pilsoņi ar īpašu uzdevumu.

Jūsu uzdevums ir ne tikai kaujas laukā, bet arī ikdienā, katru dienu, 24 stundas diennaktī, iestāties par Latvijas valsti.

Drīz jūsu vidū būs jauniesauktie Valsts aizsardzības dienesta karavīri. Jūsu, profesionālo karavīru, uzdevums būs ne tikai mācīt viņus apieties ar ieroci, bet arī stiprināt viņu patriotismu.

Valsts aizsardzībai ir nepieciešami abi elementi – gan moderns bruņojums, gan patriotisms un pārliecība par savu valsti.

To mēs šodien vislabāk redzam Ukrainā. Mēs vēsturiski izprotam ukraiņus, viņu cīņu un atbalstām to visos iespējamajos veidos.

VIII

Arī mums Latvijā jābūt gataviem aizstāvēt savu valsti, savu tautu un savu demokrātiju.

Esmu pārliecināts, ka Nacionālie bruņotie spēki un robežsargi, policisti, ugunsdzēsēji un glābēji diendienā šim uzdevumam ir gatavi.

Latviju stipru dara tās pilsoņu patriotisms un mīlestība uz savu valsti.

Mūsu visu vienotība ir varens spēks.

IX

Sveicu jūs Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 33. gadadienā!

Latvijas tautas vārdā pateicos par jūsu dienestu, par jūsu profesionalitāti, disciplīnu un par jūsu patriotismu. Esiet vienmēr uzticīgi Latvijai!

Dievs, svētī Latviju!

* runa Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītajā militārajā parādē Alūksnē

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...