Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikko kā politiskais aktīvists Vladimirs Lindermans iedomājās pieprasīt no valsts atlīdzināt kaitējumu, kas viņam ticis nodarīts saistībā ar pret viņu sākto kriminālprocesu, kurš nozieguma sastāva trūkuma dēļ pēc divus gadus ilgas „izmeklēšanas” tika izbeigts šā gada aprīlī, tā LR Ģenerālprokuratūra... nolēmusi kriminālprocesu atjaunot.

Kriminālprocess pret V. Lindermanu un vēl vairākiem prokrieviskajiem aktīvistiem tika sākts 2018. gada pavasarī par viņu izteikumiem Latvijas Krievu savienības rīkotajā „Vislatvijas vecāku sapulcē” pret pakāpenisku pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs.

Tagad par Valsts drošības dienestu pārdēvētā Drošības policija bija uzskatījusi, ka pasākumā paustie izteikumi un veiktās darbības esot bijušas „provokatīvas un vērstas uz Latvijas sabiedrības šķelšanu”.

V. Lindermanu dažas dienas pēc šī pasākuma brutāli aizturēja, un pusotru nedēļu viņš pavadīja apcietinājumā. Savukārt pēc tam divus gadus notika izmeklēšanas imitēšana, līdz šā gada 3. aprīlī Valsts drošības dienesta izmeklētājs izbeidza kriminālprocesu pret V. Lindermanu „sakarā ar to, ka izdarītajās darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva”.

Taču atlika V. Lindermanam vērsties ar iesniegumu par viņam nodarītā kaitējuma (brutālā aizturēšana, nepamatots apcietinājums, ilgstošs aizliegums izbraukt no valsts) atlīdzināšanu, kad tika nolemts... kriminālprocesu atjaunot.

Šī lēmuma oficiālais pamatojums: Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskajā departamentā pārbaudīti krimināllietas materiāli un pārbaudē konstatēts, ka kriminālprocesa izbeigšanai neesot likumīga pamata, jo „pirmstiesas kriminālprocesa laikā nav veiktas visas iespējamās procesuālās un izmeklēšanas darbības, lai izdarītu pareizu secinājumu par noziedzīga nodalījuma sastāva esamību vai neesamību un novestu kriminālprocesu līdz krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam”.

Līdz ar to 8. jūlijā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore V.Opincāne pieņēmusi lēmumu par lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu atcelšanu, un atjaunotais kriminālprocess nosūtīts Valsts drošības dienestam pirmstiesas izmeklēšanas turpināšanai.

Šis ir V. Lindermana pasākumā teiktās runas teksts, kurā Latvijas tiesībsargāšanas iestādes te saskata, te nesaskata, te atkal saskata noziedzīgu nodarījumu:

"Teikšu maksimāli īsi, jo garu analītisku runu laiks ir pagājis. Tomēr uz dažiem svarīgiem jautājumiem būs jāatbild.

Kas notiek? Faktiski Latvijas krievu iedzīvotājiem ir izvirzīts ultimāts: vai nu asimilējieties, vai nu vācieties prom no valsts. Kāpēc tas ir izdarīts tieši tagad? Nepievērsīsimies tik mazsvarīgām versijām par gaidāmajām vēlēšanām. Būtībā pasaule atrodas Krievijas un Rietumu aukstā kara stāvoklī, ko vēlas izmantot latviešu nacionālisti un īstenot tādā maigā variantā etniskās tīrīšanas, kas miera laikā nav iespējamas. Bet šoreiz to varēs notēlot kā rūpes par valsts drošību.

Atgādināšu: kad Latvija ieguva neatkarību, šeit bija trīs ietekmīgas kopienas. To bija vairāk, bet trīs ietekmīgākās, kas nevēlējās asimilēt savus bērnus, bija krievu, ebreju un vāciešu kopiena. Vāciešu un ebreju kopienas likteņi ir zināmi. Gan brīvprātīgi piespiedu kārtā notikusī vāciešu deportācija, gan ebreju slepkavības kļuva iespējamas tāpēc, ka bija karš, attiecīga gaisotne... Tagad tāpat vēlas likvidēt krievu kopienu – ne jau fiziski, tas vienkārši nav iespējams pašreizējā situācijā, bet reducēt to līdz tādam daudzumam, kad tā vienkārši kļūs par muzejisku folkloras minoritāti. Protams, skolas iznīcināšana ir pats svarīgākais. Pašlaik ir ļoti labvēlīgs brīdis latviešu nacionālistiem.

Kāpēc es to saku, kāpēc es noliedzu šo īsmūža versiju par vēlēšanām? Tāpēc, ka neatkarīgi no valdības maiņas, kas, iespējams, notiks gada beigās, vēlēšanu rezultātā, nekas nemainīsies. Runa ir nevis par taktiku, bet par stratēģiju. Stratēģija nemainīsies.

Vēl viena lieta. Gribētos kliedēt kādu ilūziju, jo uzskatu to par nevajadzīgu un vienkārši kaitīgu. Pašlaik mums ir pilnīga latviešu varas un latviešu tautas vienotība krievu izglītības jautājumā. Ja arī ir kādi pieci, seši, septiņi procenti latviešu, kas nepiekrīt šādai pieejai, tad, pirmkārt, tas ir par maz, bet otrkārt – šie cilvēki ir atomizēti un viņi nav politiskais spēks, kas spētu ietekmēt situāciju.

Man pašam ir draugi latviešu vidū – Viktors Avotiņš, Einārs Graudiņš, Kaspars Dimiters, kas nepiekrīt varas pieejai, bet mēs saprotam, ka tas ir mazākums, tas nevar ietekmēt situāciju.

Ir citi jautājumi, kuros latviešu tauta nepavisam neatbalsta vienu vai otru valdošo partiju, kuros notiek asas diskusijas utt. Bet skolu jautājumā pastāv vienotība – šodien tauta un partija ir vienotas. Tie, kas domā citādi, slikti prot latviešu valodu vai nelasa latviešu medijus. Man tas ir nepieciešams manā darbībā, un es neredzu, vispār neredzu nekādas apspriešanas par šo tēmu. Vienotība ir totāla, absolūta. Šis fakts nu ir mums priekšā, un visas šīs latviešu inteliģencei adresētās uzrunas – tas ir vienkārši smieklīgi. Tā ir tikai darbības imitācija. Nē, nu varētu vēl gadiem ilgi imitēt šo darbību, uzrunāt: lai notiek... mēs te... kopā... utml. Bet tas nedos nekādu efektu.

Tāpēc mēs pārejam pie jaunas fāzes. Ir vajadzīgas jaunas metodes. Parlamentārā metode ir noslāpusi. Lēmums ir pieņemts, prezidents simtprocentīgi to parakstīs. Pat tad, ja viņš neparakstītu un piesietos kaut kādiem komatiem, ir saprotams, ka tas neko nemaina.

Kaut kādi mēģinājumi atrast latviešu vidē sabiedrotos (vēlreiz atkārtoju – nevis nedaudzus kaimiņus savā kāpņu laukumā, bet nopietnu sabiedroto, kas atbalstītu) arī ir beigušies, šeit pašlaik varētu pielikt punktu.

Mēģinājumi risināt jautājumu Eiropas, Rietumu struktūrās... Es neesmu pret to turpināšanos. Bet tam ir sekundāra nozīme – tas ir sāls, ko kaisa uz gaļas, nevis pati gaļa. Viņi nenostāsies mūsu pusē: ja tik ilgu gadu laikā nav nostājušies, kāpēc tad būtu jānostājas tagad? Vēl jo vairāk – aukstā kara apstākļos, kad jau krievu klātbūtne Latvijā kā tāda tiek uztverta kā piektās kolonnas klātbūtne.

Vairums Rietumu politiķu domā tā. Ir arī mazākums. Šķiet, Tatjana Ždanoka kādreiz teica, ka Eiropas Parlamentā ir stabils procents politiķu, kas balso prokrieviski, bet tas ir mazākums – tas tāds bija vakar, tas tāds ir šodien un tas tāds būs arī rīt. Tāpēc viss, kas mums atliek, ir izveidot varai vai arī, nebaidos no šiem vārdiem, latviešu tautai (nevajag visu šo politkorektumu) tādus apstākļus, kādos viņi šīs reformas virzīšanu uzskatītu par bīstamu. Jārada drauds.

Esmu absolūti miermīlīgs cilvēks. Bija dažādi brīži biogrāfijā, kad man piedēvēja sprāgstvielas, bet esmu miermīlīgs cilvēks. Taču saprotiet – mēdz būt situācija, kad risinājums vai nu ir, vai nu tā nav.

Tālāk nāk jautājums, kādā veidā šo draudu izveidot. Ideāls būtu ļoti plašas manifestācijas variants. Absolūti miermīlīgas, bet ļoti plašas. Es vērtēju Latvijas mērogā, lai vara uz to noskatītos un Rietumos arī nedaudz paskatītos un pateiktu: ko tur krievi dumpojas, tā nedrīkst, jāizlīdzina asākie stūri. Tam vajadzīgi 30, 40, 50 tūkstoši. Mazāk – tāpat ignorēs. Tādas ir manas aplēses. Katrā ziņā, tiem jābūt desmitiem tūkstošu cilvēku.

Pagaidām mēs tik daudz sapulcināt nevaram. Es nepavisam neceļu paniku šai sakarā. Es vienkārši aicinu cilvēkus izturēties pret šo pasākumu apmeklēšanu kā pret pienākumu, nevis tā – varu neaiziet, varu braukt uz vasarnīcu... Ir tāds vārds – „vajag”.

Otra lieta ir pakāpeniska protestu radikalizācija. Tā ir saistīta ar zināmiem riskiem, bet tā ir vajadzīga. Es neaicinu ne uz ko šausmīgu – runa ir par miermīlīgām pilsoniskās nepakļaušanās akcijām.

Vērtēsim tomēr visus priekšlikumus ļoti konkrēti un praktiski. Kadreiz es pats biju izvirzījis šo interesanto ideju par atteikšanos maksāt nodokļus. Saprotiet, tā nav īstenojama. Nodokļi tiek iekasēti automātiski. Mūsdienās pasaule ir šādi iekārtota. Nē, nu mēs varētu visi dibināt individuālos uzņēmumus un pēc tam atteikties maksāt nodokļus, bet tas viss nav reāli. Mums ar skaidru prātu jānovērtē, ko mēs varam un ko ne. Varbūt nevajadzētu tagad, lielā steigā, pieņemt kādu lēmumu, bet jāplāno skolu streiks. Tam ir jāgatavojas, vajadzīgs nopietns trieciens. Esmu pret to, lai tas beigtos ar kādu čiku.

Un beidzot – par ārējiem faktoriem. Es neticu, ka mēs nonāksim līdz kādām augstām Eiropas Savienības instancēm, jo tas tiek darīts vairākus gadu desmitus. Kāpēc tam jānotiek tagad, ja tas nav noticis pirms desmit gadiem?

Es uzskatītu, ka būtu jēga panākt no Krievijas personālas sankcijas pret tiem, kas balsoja par skolu likvidāciju. Daļai no šiem cilvēkiem ir intereses Krievijā, tostarp arī politiskas. Jāpanāk sankcijas pret šo partiju sponsoriem. Sponsori ir šeit dzīvojošie krievi vai arī uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar Krievijas partneriem. Te gan Krievija varētu izdarīt kādas nopietnas kustības.

Tātad jāvirzās uz asāku akciju pusi – tas ir viens, bet otrs ir tas, ka tām jābūt pārdomātām un praktiski īstenojamām.”

„Teikšu maksimāli īsi, jo garu analītisku runu laiks ir pagājis. Tomēr uz dažiem svarīgiem jautājumiem būs jāatbild.
Kas notiek? Faktiski Latvijas krievu iedzīvotājiem ir izvirzīts ultimāts: vai nu asimilējieties, vai nu vācieties prom no valsts. Kāpēc tas ir izdarīts tieši tagad? Nepievērsīsimies tik mazsvarīgām versijām par gaidāmajām vēlēšanām. Būtībā pasaule atrodas Krievijas un Rietumu aukstā kara stāvoklī, ko vēlas izmantot latviešu nacionālisti un īstenot tādā maigā variantā etniskās tīrīšanas, kas miera laikā nav iespējamas. Bet šoreiz to varēs notēlot kā rūpes par valsts drošību.
Atgādināšu: kad Latvija ieguva neatkarību, šeit bija trīs ietekmīgas kopienas. To bija vairāk, bet trīs ietekmīgākās, kas nevēlējās asimilēt savus bērnus, bija krievu, ebreju un vāciešu kopiena. Vāciešu un ebreju kopienas likteņi ir zināmi. Gan brīvprātīgi piespiedu kārtā notikusī vāciešu deportācija, gan ebreju slepkavības kļuva iespējamas tāpēc, ka bija karš, attiecīga gaisotne... Tagad tāpat vēlas likvidēt krievu kopienu – ne jau fiziski, tas vienkārši nav iespējams pašreizējā situācijā, bet reducēt to līdz tādam daudzumam, kad tā vienkārši kļūs par muzejisku folkloras minoritāti. Protams, skolas iznīcināšana ir pats svarīgākais. Pašlaik ir ļoti labvēlīgs brīdis latviešu nacionālistiem.
Kāpēc es to saku, kāpēc es noliedzu šo īsmūža versiju par vēlēšanām? Tāpēc, ka neatkarīgi no valdības maiņas, kas, iespējams, notiks gada beigās, vēlēšanu rezultātā, nekas nemainīsies. Runa ir nevis par taktiku, bet par stratēģiju. Stratēģija nemainīsies.
Vēl viena lieta. Gribētos kliedēt kādu ilūziju, jo uzskatu to par nevajadzīgu un vienkārši kaitīgu. Pašlaik mums ir pilnīga latviešu varas un latviešu tautas vienotība krievu izglītības jautājumā. Ja arī ir kādi pieci, seši, septiņi procenti latviešu, kas nepiekrīt šādai pieejai, tad, pirmkārt, tas ir par maz, bet otrkārt – šie cilvēki ir atomizēti un viņi nav politiskais spēks, kas spētu ietekmēt situāciju.
Man pašam ir draugi latviešu vidū – Viktors Avotiņš, Einārs Graudiņš, Kaspars Dimiters, kas nepiekrīt varas pieejai, bet mēs saprotam, ka tas ir mazākums, tas nevar ietekmēt situāciju.
Ir citi jautājumi, kuros latviešu tauta nepavisam neatbalsta vienu vai otru valdošo partiju, kuros notiek asas diskusijas utt. Bet skolu jautājumā pastāv vienotība – šodien tauta un partija ir vienotas. Tie, kas domā citādi, slikti prot latviešu valodu vai nelasa latviešu medijus. Man tas ir nepieciešams manā darbībā, un es neredzu, vispār neredzu nekādas apspriešanas par šo tēmu. Vienotība ir totāla, absolūta. Šis fakts nu ir mums priekšā, un visas šīs latviešu inteliģencei adresētās uzrunas – tas ir vienkārši smieklīgi. Tā ir tikai darbības imitācija. Nē, nu varētu vēl gadiem ilgi imitēt šo darbību, uzrunāt: lai notiek... mēs te... kopā... utml. Bet tas nedos nekādu efektu.
Tāpēc mēs pārejam pie jaunas fāzes. Ir vajadzīgas jaunas metodes. Parlamentārā metode ir noslāpusi. Lēmums ir pieņemts, prezidents simtprocentīgi to parakstīs. Pat tad, ja viņš neparakstītu un piesietos kaut kādiem komatiem, ir saprotams, ka tas neko nemaina.
Kaut kādi mēģinājumi atrast latviešu vidē sabiedrotos (vēlreiz atkārtoju – nevis nedaudzus kaimiņus savā kāpņu laukumā, bet nopietnu sabiedroto, kas atbalstītu) arī ir beigušies, šeit pašlaik varētu pielikt punktu.
Mēģinājumi risināt jautājumu Eiropas, Rietumu struktūrās... Es neesmu pret to turpināšanos. Bet tam ir sekundāra nozīme – tas ir sāls, ko kaisa uz gaļas, nevis pati gaļa. Viņi nenostāsies mūsu pusē: ja tik ilgu gadu laikā nav nostājušies, kāpēc tad būtu jānostājas tagad? Vēl jo vairāk – aukstā kara apstākļos, kad jau krievu klātbūtne Latvijā kā tāda tiek uztverta kā piektās kolonnas klātbūtne.
Vairums Rietumu politiķu domā tā. Ir arī mazākums. Šķiet, Tatjana Ždanoka kādreiz teica, ka Eiropas Parlamentā ir stabils procents politiķu, kas balso prokrieviski, bet tas ir mazākums – tas tāds bija vakar, tas tāds ir šodien un tas tāds būs arī rīt. Tāpēc viss, kas mums atliek, ir izveidot varai vai arī, nebaidos no šiem vārdiem, latviešu tautai (nevajag visu šo politkorektumu) tādus apstākļus, kādos viņi šīs reformas virzīšanu uzskatītu par bīstamu. Jārada drauds.
Esmu absolūti miermīlīgs cilvēks. Bija dažādi brīži biogrāfijā, kad man piedēvēja sprāgstvielas, bet esmu miermīlīgs cilvēks. Taču saprotiet – mēdz būt situācija, kad risinājums vai nu ir, vai nu tā nav.
Tālāk nāk jautājums, kādā veidā šo draudu izveidot. Ideāls būtu ļoti plašas manifestācijas variants. Absolūti miermīlīgas, bet ļoti plašas. Es vērtēju Latvijas mērogā, lai vara uz to noskatītos un Rietumos arī nedaudz paskatītos un pateiktu: ko tur krievi dumpojas, tā nedrīkst, jāizlīdzina asākie stūri. Tam vajadzīgi 30, 40, 50 tūkstoši. Mazāk – tāpat ignorēs. Tādas ir manas aplēses. Katrā ziņā, tiem jābūt desmitiem tūkstošu cilvēku.
Pagaidām mēs tik daudz sapulcināt nevaram. Es nepavisam neceļu paniku šai sakarā. Es vienkārši aicinu cilvēkus izturēties pret šo pasākumu apmeklēšanu kā pret pienākumu, nevis tā – varu neaiziet, varu braukt uz vasarnīcu... Ir tāds vārds – „vajag”.
Otra lieta ir pakāpeniska protestu radikalizācija. Tā ir saistīta ar zināmiem riskiem, bet tā ir vajadzīga. Es neaicinu ne uz ko šausmīgu – runa ir par miermīlīgām pilsoniskās nepakļaušanās akcijām.
Vērtēsim tomēr visus priekšlikumus ļoti konkrēti un praktiski. Kadreiz es pats biju izvirzījis šo interesanto ideju par atteikšanos maksāt nodokļus. Saprotiet, tā nav īstenojama. Nodokļi tiek iekasēti automātiski. Mūsdienās pasaule ir šādi iekārtota. Nē, nu mēs varētu visi dibināt individuālos uzņēmumus un pēc tam atteikties maksāt nodokļus, bet tas viss nav reāli. Mums ar skaidru prātu jānovērtē, ko mēs varam un ko ne. Varbūt nevajadzētu tagad, lielā steigā, pieņemt kādu lēmumu, bet jāplāno skolu streiks. Tam ir jāgatavojas, vajadzīgs nopietns trieciens. Esmu pret to, lai tas beigtos ar kādu čiku.
Un beidzot – par ārējiem faktoriem. Es neticu, ka mēs nonāksim līdz kādām augstām Eiropas Savienības instancēm, jo tas tiek darīts vairākus gadu desmitus. Kāpēc tam jānotiek tagad, ja tas nav noticis pirms desmit gadiem?
Es uzskatītu, ka būtu jēga panākt no Krievijas personālas sankcijas pret tiem, kas balsoja par skolu likvidāciju. Daļai no šiem cilvēkiem ir intereses Krievijā, tostarp arī politiskas. Jāpanāk sankcijas pret šo partiju sponsoriem. Sponsori ir šeit dzīvojošie krievi vai arī uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar Krievijas partneriem. Te gan Krievija varētu izdarīt kādas nopietnas kustības.
Tātad jāvirzās uz asāku akciju pusi – tas ir viens, bet otrs ir tas, ka tām jābūt pārdomātām un praktiski īstenojamām.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...