Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.

Tikmēr savējie ir tikai daži (nu jau vairs ne tik “daži”…), kuri ir savējie savējiem, piedevām ar ietekmīgām politiskās, tiesiskās un citas piesegšanas tehnoloģijām. Jau ilgstoši valsti un sabiedrību posta šis skaidri redzamais konflikts, kuru negrasās līdzināt ne viena, ne otra puse. Ja vienai pusei ir gribēšana, tad nav spēka (varas), prasmes varēšanai, ja otrai ir spēks, vara, tad nav gribēšanas un prasmes arī ne. Tas kopumā aizvien asāk spriego konfliktu, kas pagaidām vēl atrodas snaudošas nolemtības fāzē, jo sīkie streika pieteikumi ir par niecīgiem, lai kaut ko kustinātu.

Kam tad būtu jāgādā par mierizlīgumu acīmredzamajā nemierā?

Protams, ka abām pusēm! Bet kurai atbildība lielāka un iniciatīva piedienīgāka? Protams, ka valstij (ar visām amatpersonām priekšgalā, kuras algo nodokļu maksātāji), citādi valsts kā politiska organizācija sabiedrībai nemaz nav vajadzīga. Turklāt valsts rīcībā ir par nodokļu maksātāju naudu pirkti un uzturēti dārgi varas instrumenti, tajā skaitā represīvie, ar ko derībai piešķirt garantijas un nodrošināt galveno – cilvēka cienīgu dzīvi, labklājību. Citādi bez še aprakstītā tas nav iespējams. Tikmēr banālā pļāpāšana par kaut kādu vārdā nenosauktu valsts mērķi ir tukša muldēšana.

Tikmēr valsts kļūst par nejēdzību piesedzēju, iedzīvotāju kabatu tukšotāju, un nekad mums nebūs ne labas veselības, ne izglītības, ne drošības, ne veselas vides, ne attīstītas tautsaimniecības, ne no korupcijas brīvas telpas, ne svaigas morālas elpas… Kamēr nebūs derības, kura jāpilda dzelžaini. Bet, ja pēc godīgas, tiesiskas derības nesniedzas valsts, tad ko mēs paši? Mēs paši esam tik viegli izskalojami, ka pāri paliek tikai nožēlojamas putas uz lūpām. Piedevām vairāk par pusi balsstiesīgo nemaz nav jāskalo, jo ignorējot vēlēšanas, redzams, ka jau izmazgāti sen un godam.

Tikmēr ir savējie savējiem, kas "rīdzenēs" uz salvetēm sazīmē shēmas, kā aptīrīt savu “tuvāko”, tikmēr krūmi un sprūdi izskatās vareni, tikmēr Zolitūdes prāvas aprokas sējumos un izplēn kā “Kurzemes hercoga” šķaudieni uz tiesas verdiktu “aizliegts”, tikmēr kultūra iestieg dārgos simtgades pasākumos, Vides dienests piķi smeļ neticami ienesīgi un bezgalīgi, tikmēr koļegovas tik aklas, ka deguna galā neredz 23 000 tonnu bīstamu atkritumu, tikmēr melo, melo, ka zināja, nezināja, zināja… Tikmēr zeme ietinas korupcijā, melos, neticībā un indīgu dūmu mākoņos. Tikmēr zemi, Tēviju pamet dzīvā radība, cilvēku ieskaitot…

An error has occured