Iesaki rakstu: 
Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz paplašinās ietves, tās pārdēvējot par gājēju un velosipēdistu ceļiem - neatbilstoši standartiem un veselajam saprātam. Šādu darbību viņi pamato ar to, ka ietves neesot iespējams paplašināt. Bet vai tā tiešām ir?
Londonas Satiksmes departaments jau šī gada pavasarī plāno veikt Vestminsteras tilta rekonstrukciju [2]. Lai arī šis tilts ir platāks par Deglava tiltu, brauktuve tam būs identiska - ar četrām braukšanas joslām. Turklāt divas no joslām būs paredzētas tikai sabiedriskajam transportam. Un te sākas āķis - brauktuve četrām joslām uz Londonas tilta būs 12 metrus plata. Savukārt uz Deglava tilta brauktuve tām pašām četrām joslām būs 14 metrus plata.
Mūsu Satiksmes departaments būtībā melo [3], ka ietves nav iespējams paplašināt. Tās pilnīgi noteikti ir iespējams paplašināt uz brauktuves joslu platuma rēķina, iegūstot vienu metru katrā tilta pusē. Ietvēm iegūstot šo vienu metru, uz tilta būtu iespējams ierīkot vienvirziena veloceļus, atbilstošus minimālajām standarta prasībām.
Satiksmes departamenta "speciālisti" jau iepriekš saistībā ar braukšanas joslu platumiem kā galveno argumentu vienmēr ir minējuši sabiedriskā transporta platumu. To stāstot, viņi aizmirst, ka, piemēram, Aleksandra Čaka ielā autotransports sadzīvo pat iedomātās joslās, kuru platums ir šaurāks par 3 metriem. Viņi aizmirst, ka arī Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs brauc sabiedriskais transports.
Konkrētajā Londonas gadījumā leģendārais divstāvīgais autobuss ir vien par 3 centimetriem šaurāks par "Rīgas satiksmē" izmantotajiem autobusiem un trolejbusiem. Atrunas, atrunas un vēlreiz - atrunas.
Tā vietā, lai strādātu un panāktu labāko iespējamo risinājumu, Satiksmes departamenta speciālisti, visticamākais, kārtējo reizi atradīs desmitiem iemeslu, kāpēc to nedarīt, nevis pacentīsies beidzot izdarīt kaut ko labu. Varbūt par iemeslu tam ir tas, ka departaments jau septiņus mēnešus ir bez direktora un direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins (attēlā) acīmredzot vairāk laika pavada uzņēmumā "Rīgas satiksme", pelnot 5163 eiro mēnesī [4]? Vai varbūt iemesls ir cits?
Nekautrējies un uzdod šos jautājumus Satiksmes departamentam, Emīlam Jakrinam un Rīgas domei oficiālā iesniegumā - to izdarīt ir ātri un vienkārši: http://pilsetacilvekiem.lv/lv/iesnieguma-iesniegsanas-instrukcija-latvija-lv/
[1] https://www.facebook.com/pilsetacilvekiem/posts/1888122404734381
[2] https://tfl.gov.uk/travel-information/improvements-and-projects/westminster-bridge-south
[3] https://twitter.com/rdsvc/status/844917714711908353
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
