Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ko var teikt cilvēks, kuram rūp Latvijas nacionālā pašcieņa, kad rūpīgāk iepazinis tā dēvētās “FinCEN pretenzijas” pret Latvijas trešo lielāko kredītiestādi? Diez vai būtu vēlams savas emocijas publiski izteikt trīsstāvīgās nenormatīvās leksiskās konstrukcijās, turklāt vēl svešvalodā. Atliek vienīgi atcerēties tautas gudrību “Kādi kungi, tādi kalpi!”.

Nākas atzīt, ka ASV prezidenta Donalda Trampa piekoptais tvītkomunicēšanas frīstails būs dziļi izplatījies arī viņa vadītās administrācijas pakļautības iestādēs. Diemžēl šī sērga rādās piemeklējusi pat tādu dienestu, kura darbiniekiem, uzraugot valsts likumu un starptautisku līgumu ievērošanu, pašiem būtu savā ikdienā konsekventi jāievēro tiesiskuma principi. Piemēram, kaut vai nevainīguma prezumpcija: nevienu nevar atzīt par vainīgu, kamēr viņa vaina nav tiesiski pierādīta.

Superlielvalsts joprojām sevi pasaulei diezgan apnicīgi prezentē kā demokrātijas šūpuli un likuma varas etalonu, bet kāds tās valdības aparāta zobratiņš nespēj novaldīt savas visvarenības apziņu. ASV Finanšu departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija jeb FinCEN ir sākusi tēlot, latviski izsakoties, globālo Jutu Strīķi.

Šis dienests, kā liecina paziņojuma retorika, ir nepamatoti pārliecināts, ka Ziemeļkorejas kodolprogrammas piesaukšana obligāti un pilnībā paralizēs tā apvainotās ABLV Bank pretestību vai, piemēram, mediju centienus norādīt uz skaļās un skandalozās apsūdzības vājām vietām.

Vašingtonas skatījums uz pārējo pasauli ir kļuvis vienkāršotāks un klaji ciniskāks. Ja Tramps var atļauties publiski apsaukāt Kimu Čenunu par mazu un resnu kodolvīru, tad kāpēc ASV birokrāti nevarētu apmētāt ar dubļiem kādas tālas, viņiem mazzināmas satelītvalsts baņķierus un politiķus?

Turklāt šajā gadījumā atšķirībā no prezidenta jociņiem nav pilnīgi nekāda riska, ka FinCEN apvainotie mūsu valsts varas sviru raustītāji varētu Vašingtonai jebkādā veidā sāpīgi atspēlēties. Jo mēs, Latvija, taču jau četrus gadus esam NATO un tajā dominējošo ASV sniegtās drošības histērisks diedelētājs! No mums tiek “defoltā” sagaidīta bezierunu grēku nožēla un sasteigta paklausība.

Absurdie un nevīžīgi sacerētie apvainojumi, kas tika izteikti ABLV Bank, ir balstīti gan “uzsildītā zupā” jeb kredītiestādes kādreizējo un jau laboto pārkāpumu piesaukšanā, gan puspatiesībās un viltusziņās. Tas viss ir pietiekami saprotami un (varbūt pat pārāk) korekti izskaidrots bankas paziņojumā, kas diez vai man būtu lieku reizi jāpārstāsta. Tomēr šajā murgā vismaz bija kaut kāds faktu materiāls, kaut vai tikai šķietams, Savukārt apgalvojumi, ka banka it kā būtu korumpējusi valsts varu, jau netiek pamatoti ne ar kaut kādiem pierādījumiem. Eu, jūs, iezemieši – uztveriet mūsu apgalvojumus kā aksiomu vai tiksiet ieskaitīti globālā terorisma pakalpiņos!

No bankas un visas Latvijas tiek veidots pilnīgi sadomāts ienaidnieka tēls, lai to izmantotu ne tikai FinCEN atskaitēs par panākumiem darbā, bet, iespējams, arī kaut kādās Trampa administrācijas ārpolitikas rotaļās un amerikāņu prātu pūderēšanā. Cilvēki ar labu atmiņu vēl atceras Džordža Buša un Tonija Blēra ļoti autoritatīvos apgalvojumus par Irākas masu iznīcināšanas ieroču industriju – ieganstu ASV un tās sabiedroto iebrukumam šajā valstī. Taču šķiet, ka šī būs pārāk riskanta analoģija, lai man to gribētos attīstīt tālāk.

Diemžēl arī pie mums, Latvijā, par nevainīguma prezumpciju šajā gadījumā tiek “principiāli” aizmirsts. Dusmīgais papīrs taču ir atnācis no pašas Vašingtonas, mātemīļādieviņtētiņ, Dīsī! Steigšus jāpieņem mēri! Kausim fiksi nost grēkāzi, iepriecināsim transatlantisko sabiedroto ar savu apsviedību! Iespējams, dažu politiķu prātos rodas doma, ka, izrādot centīgu sulainību, beidzot pilnībā nogludināsies pašu reiz sarīkotā «RībenTrampa» šmuce…

Ja mūsu valdība un likumsardzes iestādes, pamatojoties tikai uz šādu acīmredzami sagrābstītu un prettiesisku fufeli, patiešām uzsāks represijas pret ABLV Bank, nerezidentu noguldījumu biznesu vai pat visu finanšu nozari, tas būs brēcošs “telefonzvana tiesību” atdzimšanas recidīvs. Šīm “tiesībām” Latvijā it kā pielikts punkts tajos laikos, kas tika saukti par perestroiku. Taču diemžēl latviešu amatpersonām joprojām ir spēcīgs reflekss saliekties kūkumā, atskanot “zvanam no centra”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Totālā kontrole

FotoDaudz ir dzirdēts par sazvērestībām, un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet - ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.
Lasīt visu...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...