Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš sabiedrības uzmanība ir pastiprināti pievērsta Rīgas atkritumu monopolizācijas jautājumiem, reti kuram ir šaubas, ka viss, kas šajā jomā notiek, ir kādu personīgi ieinteresētu cilvēku apzināti veidots pasākums.

Proti, diez vai kāds ar saprātu apveltīts rīdzinieks pašlaik domā, ka konkursa organizēšana par tiesībām divdesmit gadus saimniekot Rīgas atkritumu biznesā ir mērķtiecīga Rīgas Domes darbība ar vēlmi izdarīt visu iespējami labāko Rīgas iedzīvotājiem, bez jebkādas savtīgas ieinteresētības.

Par to, kurš un kā ir iecerējis un realizē visu šo shēmu, vajadzētu interesēties gan Rīgas Domi pārraugošajai ministrijai, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Pašlaik gan liekas, ka abas šīs institūcijas ar visiem spēkiem cenšas neredzēt acīmredzamo.

Centienos monopolizēt Rīgas atkritumu saimniecību var izdalīt vairākus cēlienus.

Pirmais bija sagatavošanās darbs, pēc aptuvena vērtējuma tas ilga ne mazāk par četriem gadiem un noslēdzās ar kopuzņēmuma “CREB” “uzvaru” tā saucamajā konkursā par Rīgas atkritumu apsaimniekošanu.

Otrais cēliens bija iecerēts ļoti neuzkrītošs, proti, visi rīdzinieki un Rīgā strādājošie uzņēmumi labprātīgi noslēgtu līgumus ar jaunizveidoto monopolistu “Tīrīga”, un tad šos līgumus varētu nostiprināt ar atbilstošiem Rīgas saistošajiem noteikumiem.

Trešā cēliena sākumā bija iecerēts, ka atkritumu shēmas patiesā labuma guvēji sāktu iekasēt nesamērīgi lielu naudu no Rīgas atkritumu radītājiem, norēķinātos ar tiem, kuru lēmumi bija palīdzējuši iecerei realizēties, un tad tālākais plāns atbilstu latviešu tautas pasaku nobeigumam “pēc tam viņi dzīvoja ilgi un laimīgi”.

Tomēr otrā cēliena laikā ieceres realizētājiem kaut kas nogāja greizi, un pašlaik izskatās, ka trešais cēliens, ja arī iestāsies, nebūs gluži tāds, kā sākotnēji iecerēts.

Kādi varētu būt iespējamie scenāriji Rīgas atkritumu apsaimniekošanā pēc 15. septembra, kad it kā visā Rīgā vajadzētu sākt strādāt AS “Tīrīga” ar jaunajiem līgumiem un jaunajiem tarifiem?

Pirmais scenārijs ir tāds, ka „Tīrīgas” PR profesionāļiem tomēr izdodas pavērst rīdzinieku satrauktos prātus pretējā virzienā, pārliecināt visus, ka „Tīrīgas” piedāvājums ir labākais iespējamais, un visi rīdzinieki vairāk vai mazāk labprātīgi noslēgs tiem piesūtītos jaunos līgumus.

Šāds scenārijs tomēr ar katru dienu liekas mazvarbūtīgāks, īpaši pēc tam, kad kaut kas acīmredzami “nogāja greizi” Rīgas Domes sēdē, kurā vajadzēja pieņemt jaunus saistošos noteikumus. Vēl jau arī savu gala vārdu nav teikusi Konkurences padome, bet vismaz pirmsšķietami liekas, ka arī šai institūcijai ir ļoti lielas šaubas par iecerētā plāna atbilstību labai uzņēmējdarbības praksei un Eiropas Savienības nostājai par monopolu regulējumiem.

Otrs scenārijs būtu tāds, ka esošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma Rīgā, kurā piedalās četri operatori, turpina darboties vēl kādu laiku, kamēr Konkurences Padome veic savu ekspertīzi par „Tīrīgas” ieceri, iespējams, savu ekspertīzi veic arī KNAB. Ja pēc šīm izvērtēšanām izrādās, ka Rīgas atkritumu konkursā viss ir noticis atbilstoši rīdzinieku interesēm, tā organizēšanā nav saskatāmas nekādas personīgas ieinteresētības pazīmes, un monopols uz divdesmit gadiem ir visādā ziņā labākais veids kā apsaimniekot Rīgas atkritumus, „Tīrīgas” konkursa noteikumi stātos spēkā pēc gada vai diviem. Tikmēr Rīgā darbotos jau iedibinātā atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kura, starp citu, savu darbu veic labi un efektīvi.

Tomēr pastāv vēl trešais attīstības scenārijs. Šonedēļ vai nākamās nedēļas sākumā Rīgas Dome, saņemot Konkurences padomes ziņojumu, kas tai aizliedz slēgt līgumu ar “Tīrīgu”, izsludina sarunu procedūru. Saprotams, ka tik īsā laikā (viena nedēļa vai pat mazāk) pretendentu, kuri varētu piedalīties šādā sarunu procedūrā nav pārāk daudz, konkrētāk, tas ir tikai viens – jaunizveidotā akciju sabiedrība “Tīrīga”.

Tādējādi “Tīrīgas” darboņi Rīgas monopolizāciju realizētu, nevis ienākot pa durvīm, bet ielienot pa logu.

Virspusēji raugoties visi argumenti ir par labu šādam scenārijam: nav noliedzams, ka atkritumi Rīgā ir jāizved katru dienu, tātad jautājums par operatoru jārisina ārkārtīgi steidzīgi, tāpat ir skaidrs, ka tik lielu pakalpojumu apjomu dažu dienu laikā spēj nodrošināt tikai tāds operators, kuram ir visa nepieciešamā infrastruktūra.

Ar ļoti lielu varbūtību Rīgas Domes ieskatā šis operators varētu būt tikai “Tīrīga” ar saviem apakšuzņēmējiem “CleanR” un “Eco Baltia vide”.

Situācijā, kad pilsētas vadība ir izmisuma stāvoklī, jebkuri potenciālā atkritumu operatora piedāvājumi tiks uzskatīti par labiem, tādējādi ļoti iespējams, ka “Tīrīga” 15.septembrī sāks savu monopolista darbību Rīgā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi jau ir lasāmi tās izsūtītajos līgumos.

Vai tiešām šāda sarunu procedūra ar gluži labi prognozējamu rezultātu ir nepieciešama? Kāpēc nav iespējams turpināt attiecības ar esošajiem operatoriem, esošo Rīgas saistošo noteikumu veidā?

Faktiski vienīgais arguments, kas līdz šim ir izskanējis, ir Rīgas Domes apgalvojums, ka esošie atkritumu savākšanas līgumi zaudē spēku, tātad līdzšinējie operatori vairs nevarēs veikt savus pienākumus sākot ar 15.septembri. Šis it kā juridiskais jautājums par to, ka kaut kādi līgumi it kā zaudē spēku, tagad ir kļuvis par vienīgo argumentu tam vai atkritumu apsaimniekošanas sistēma Rīgā mainīsies vai ne.

Rīgas Domes vadībai vajadzētu papūlēties rīdziniekiem saprotamā veidā izskaidrot, kas šie ir par līgumiem, kāpēc tie zaudē spēku, kā tas attiecās uz rīdziniekiem, kuri taču ir noslēguši līgumus ar atkritumu izvedējiem, nevis Rīgas Domi, kādi būtu iespējamie risinājumi, lai šie līgumi “nezaudētu spēku”.

Pēdējo nedēļu laikā ir izveidojies organizēts pretspēks Rīgas Domes un Tīrīgas darboņu mēģinājumiem iedzīt rīdziniekus atkritumu monopolā, tas ir, sabiedrisks veidojums “Rīgas apkaimju alianse”.

Iespējams, ka šīs organizācijas pārstāvjiem vajadzētu nolīgt kādus juristus, kuri varētu veikt neatkarīgu juridisku ekspertīzi par minētajiem jautājumiem, un pie viena izveidot īsu rekomendāciju rīdziniekiem kā viņiem rīkoties, ja tie nevēlas atbalstīt monopola izveidi (parakstīt “Tīrīgas” līgumus), bet ar Rīgas Domes administratīvā resursa spēku tiek spiesti to darīt.

* “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...