Tonis ir mainījies: Dž. D. Venss tagad uzskata Eiropu un ASV par svarīgiem partneriem
Gabrielius Landsberģis09.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šorīt Vašingtonā man bija vieta pirmajā rindā, lai klausītos ASV viceprezidenta Dž. D. Vensa runā. Tāpat kā lielākā daļa klātesošo es biju gatavs uzklausīt vēl vienu lekciju un redzēt, kā transatlantiskās attiecības manu acu priekšā kļūst arvien saspīlētākas. Taču mēs bijām patīkami pārsteigti.
Tonis ir mainījies. Dž. D. Venss tagad uzskata Eiropu un ASV par svarīgiem partneriem. Kas tieši ir mainījies un kāpēc?
Manuprāt, pēdējo mēnešu notikumus varētu raksturot kā ASV ārpolitikas satricinājumu. Būtībā uzskats, ka Amerikas Savienotās Valstis, iedvesmojoties no Silīcija ielejas revolucionāriem, var piedāvāt jaunu un vispārpieņemtu pasaules redzējumu, balstās uz to, ka ASV ir neaizstājamas citām valstīm.
Un tas, kas tikko notika, bija atziņa, ka ASV joprojām ir ārkārtīgi svarīgs Rietumu sabiedrotais, bet... pasaules uzskats, ko ASV vēlas, lai pieņemtu sabiedrotie, vienkārši nav pieņemams lielākajai daļai no tiem.
Dž. D. Venss minēja vairākus punktus, kas, manuprāt, parāda ASV galvenās vājās vietas.
1) ES iepirkumi ASV ieročiem.
ASV vēlas daļu no triljoniem eiro, kas tiks tērēti aizsardzībai. Un administrācija ir neapmierināta, ka Eiropa, šķiet, izvēlas aizstāt amerikāņu produktus ar saviem, nevis palikt vāja un neaizsargāta, meklējot lētākas alternatīvas.
Visi pēdējo mēnešu paziņojumi lika Eiropai apšaubīt, ka ASV ir uzticams partneris, kad runa ir par lielāko drošības apdraudējumu – Krieviju. Un, ja Eiropa šaubās par šo partnerību, tā neieguldīs naudu ASV aprīkojumā, vismaz ne tādā apjomā, kā bija plānots, kad šaubas bija mazākas. Nevar vienlaikus gribēt visu. Vai nu ASV ir gatavas kopā ar Eiropu (tostarp Ukrainu) aizstāvēt Eiropu pret Krieviju, vai arī Eiropa lēnām, neefektīvi, bet neizbēgami sāks stiprināt savu pozīciju un tādējādi iegūs autonomiju un ietekmi.
2) ES regulējums.
Dž. D. Venss minēja, ka Brisele netaisnīgi izturas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem. Manuprāt, šis viedoklis ir ASV administrācijas uzbrukuma Briselei pamatā. Jūs varat smieties, nicināt vai kritizēt Briseli, bet tai ir milzīga regulējoša vara ārkārtīgi blīvā un bagātā tirgū. Un, ja jūs vēlaties iekļūt šajā tirgū, jūsu ceļš ved caur Briseli.
Un, kas ir vēl biedējošāk no ASV administrācijas viedokļa, — lielākā daļa eiropiešu patiesībā atzinīgi vērtē šo regulējumu. Daudzi uzskata, ka tas padara viņu dzīvi drošāku un tādējādi labāku. Tātad uzbrukumi Briselei tās it kā nedemokrātiskās dabas dēļ ir vienkārši vēl viens uzbrukums jebkādiem ierobežojumiem Vašingtonas varai. Jūs varat izmantot oligarhijas metodes, lai nokļūtu ASV varas augstākajos ešelonos, bet acīmredzot tas nepalīdz mainīt lietas Eiropā.
Atzīstu, ka tas var būt tikai vēlējums, bet man šķiet, ka Trampa dedzīgā rīcība nav iebiedējusi vai paralizējusi Eiropu, liekot tai pakļauties. Un cena, ko amerikāņi maksā par šo haosu, var būt lielāka, nekā sākotnēji gaidīts.
Ja tas viss ir taisnība, mācība ir skaidra. Stāviet savā vietā, esiet stingri, turiet durvis atvērtas, atgādiniet visiem par kopējām vērtībām un kopīgajām interesēm un turpiniet darīt to, kas ir pareizi. Un kas zina, varbūt cilvēki mainīs savu viedokli, tāpēc varbūt [to darīs] arī valstis.
Tāpēc es pametu telpu, cerot, ka mana intuīcija izrādīsies pareiza. Vismaz šoreiz mana intuīcija nebija pesimistiska.
Tomēr Trampa izraisīto pārmaiņu pirmais upuris bija uzticēšanās. Tā ir ļoti dārga vērtība, kas veidota gadu desmitiem ilgi, un to atgūt būs ļoti grūti. Uzticēšanās būs jābūt visu sarunu starp Briseli un Vašingtonu pamatā — gan par tirdzniecību, gan regulējumu, gan drošību.
Ja būtu bijusi iespēja uzrunāt viceprezidentu, es viņam būtu teicis atklāti: „Krievija ir agresors. Ukraina ir upuris. Mēs atbalstām upuri. Ir sarkanās līnijas, kuras Eiropa nevar un nepārsniegs."
Tulkojums - @cosmix
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.